Enerģētika

Krievija «izmet miskastē» South Stream gāzes cauruļvada plānu

Lelde Petrāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Cauruļvadam bija jāstiepjas zem Melnās jūras uz Eiropas dienvidu un centrālo daļu, nodrošinot vēl vienu tranzīta maršrutu Gazprom.

930km garā South Stream projekta celtniecības darbi sākās Bulgārijā 2013. gada oktobrī, bet tika apturēti jūnijā, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka varētu būt pārkāpti ES konkurences noteikumi.

Savukārt, Krievijas amatpersonas apsūdzēja komisiju par darba bloķēšanu politisku motīvu dēļ. «Ņemot vērā to, ka līdz šim mēs neesam saņēmuši atļauju no Bulgārijas, mēs uzskatām, ka pašreizējos apstākļos Krievija nevar turpināt īstenot šo projektu,» sacījis Putins. «Ja Eiropa nevēlas īstenot (South Stream), tad tas netiks īstenots, mēs tagad koncentrēsim savus energoresursus citos virzienos,» viņš paskaidrojis.

Putins norādījis, ka Krievija varētu izveidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas, lai apgādātu Eiropu ar gāzi, kompensējot South Stream neesamību

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers vēlāk apstiprinājis, ka cauruļvadam ir pielikts punkts. «Projekts ir slēgts,» viņš paziņojis žurnālistiem.

Attiecības starp Krieviju un ES ir spēcīgi sarežģījusi krīze Ukrainā. ES un ASV ir noteikušas sankcijas pret vairākām Krievijas privātpersonām un uzņēmumiem. Gazprom piegādā 30% no Eiropas gāzes - aptuveni 15% no tā caur Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK: Iespējams, Gazprom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropas tirgū

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bulgārija nāk klajā ar alternatīvu South Stream

LETA--AFP, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas premjerministrs trešdien nāca klajā ar jaunu projektu Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu, apejot Ukrainu, lai gan iepriekšējais projekts South Stream cieta neveiksmi.

«South Stream ir vēsture. Tagad dienas kārtībā ir gāzes sadales centrs Balkāni,» uzrunājot parlamentu, pavēstīja premjerministrs Boiko Borisovs.

Projekts South Stream" paredzēja pa cauruļvadiem, kas tiktu izbūvēti pa Melnās jūras gultni un caur Balkānu valstīm, Eiropā ik gadu nogādāt 63 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes.

Taču 2014.gada decembrī, piekāpjoties Briseles spiedienam, Krievijai nācās no šī projekta atteikties. Eiropas Savienība (ES) atzina, ka tas ir pretrunā ar bloka pretmonopola noteikumiem, jo pa iecerētajiem cauruļvadiem bija paredzēts transportēt vienīgi Krievijas enerģētikas giganta Gazprom piegādāto gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Austrumeiropas enerģētika kļūst nozīmīgāka

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EK izvirzītā apsūdzība Gazprom pelna ievērību, taču Latvijas gāzes patērētājus pagaidām neietekmēs

Pirms vairāk nekā trim gadiem uzsāktā Eiropas Komisijas izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom vainagojusies ar apsūdzību par to, ka šis uzņēmums savu gāzes monopolu pret vairākām Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju, izmantojis ļaunprātīgi, un mēs tādējādi esam maksājuši par gāzi vairāk, nekā tas būtu tad, ja Gazprom būtu pieturējies pie Eiropas Savienības tirgus nosacījumiem. Pirmais jautājums, protams, tagad ir, vai Eiropas Komisijas apsūdzība nozīmē, ka turpmāk par gāzi mēs maksāsim lētāk? Daži eksperti apgalvo, ka Gazprom dusmu dēļ tagad maksāsim tieši dārgāk, taču tik vienkāršoti uz situāciju nevar skatīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom līdz gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm

LETA-BNS, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas austrumos uzsprādzis gāzes cauruļvads; Ukraina vaino Krieviju

LETA-UNIAN, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas austrumos, Poltavas apgabalā, uzsprādzis gāzes cauruļvads Urengoja-Pomari-Užgoroda, ziņo Ukrainas mediji

Liesmas, kas šāvās 100 metru augstumā, izdevies apdzēst nepilnu divu stundu laikā. Cilvēki sprādzienā nav cietuši.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms, taču tas noticis dienu pēc Krievijas lēmuma apturēt gāzes piegādes Ukrainai. Krievijas gāzes tranzīts klientiem Eiropā tiek nodrošināts pilnā apjomā pa cauruļvada rezerves atzaru.

Kā paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, tiek izskatītas vairākas notikušā versijas un galvenā no tām ir terora akts.

Tuvākās apkaimes iedzīvotāji stāstījuši, ka tieši pirms tam viņi dzirdējuši "divus spēcīgus blīkšķus", kas varētu liecināt par tīši sarīkotiem sprādzieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes kompānija Gazprom ceturtdien paziņoja, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī tās peļņa salīdzinājumā ar 2013.gada jūliju-septembri ir sarukusi par 61% saistībā ar piegāžu apturēšanu vienam no galvenajiem kompānijas klientiem Ukrainai.

Grupas peļņa jūlijā-septembrī bija 105,7 miljardi rubļu (1,37 miljardi eiro), bet Gazprom ieņēmumi pērn trešajā ceturksnī sasniedza 1,13 triljonus rubļu (14,7 miljardus eiro), kas bija par 6% mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī 2013.gadā.

Analītiķi bija prognozējuši, ka grupas peļņas kritums saistībā ar strīdu ar Ukrainu būs vēl krasāks.

Ukrainas valdība atteicās pieņemt Gazprom noteikto cenas kāpumu gāzes piegādēm Ukrainai pēc tam, kad pirms gada pie varas nāca eiropeiski noskaņota valdība.

Kijevas parādam par piegādāto gāzi augot, Gazprom jūnijā pārtrauca gāzes piegādes un tās atjaunoja vien rudenī, piegādājot mazāku gāzes daudzumu, par kuru Ukrainas valsts gāzes un naftas kompānijas Naftogaz ir jāveic priekšapmaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom izsolē Baltijas valstu patērētājiem gāzi nopērk Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi

LETA, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes gigants Gazprom otrdien saasinājis Maskavas nesaskaņas ar Ukrainu, Kijevai pieprasot aptuveni 2,5 miljardus dolāru (2,2 miljardus eiro) par it kā pārkāptu gāzes piegādes līgumu.

Ar Ukrainas enerģētikas kompāniju Naftogaz noslēgtā līguma nosacījumi paredz, ka Kijevai no Gazprom gadā jāiegādājas minimāli noteikts gāzes apjoms vai tai draud naudassods, norāda Gazprom, pavēstot, ka piegādes pērnā gada trešajā ceturksnī bijušas mazākas par nepieciešamo apjomu.

«Ņemot vērā šo minimālo apjomu un Gazprom Ukrainai piegādātās gāzes apjomu 2015.gada trešajā ceturksnī, Naftogaz ticis nosūtīts rēķins par 2,549 miljardiem dolāru,» teikts Gazprom publiskotajā paziņojumā. «Gazprom sagaida, ka šis rēķins tiks atmaksāts nākamajās desmit dienās.»

Šis ir jaunākais pavērsiens Krievijas nesaskaņās ar Ukrainu, kas aizsākās ar Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu 2014.gada sākumā un noveda pie Ukrainai piederošās Krimas pussalas Maskavas īstenotu okupāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rosņeftj vēlas piekļūt Gazprom Ķīnas cauruļvadam

Žanete Hāka, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmuma Gazprom plāns monopolizēt naftas cauruļvadu, kas tiks būvēts kā daļa no 400 miljardu dolāru vērtā Krievijas gāzes piegādes darījuma ar Ķīnu, ir nelegāls, uzskata kompānijas konkurents Rosņeftj.

Uzņēmums uzskata, ka Gazprom būtu jāļauj izmantot šo cauruļvadu, lai piegādātu gāzi vietējiem iedzīvotājiem valsts austrumu daļā, raksta Bloomberg.

«Mēs aizsargāsim savu iedzīvotāju tiesības,» sacījis Rosņeftj. «Gazprom kā infrastruktūras monopolistam ir jānodrošina, ka neatkarīgajiem ražotājiem ir pieeja transportēšanas sistēmai,» uzskata uzņēmums.

Gazprom preses pārstāvji uzsvēruši, ka kompānija cauruļvadā plāno transportēt tikai savu saražoto gāzi, kas domāta Ķīnai.

Abi uzņēmumi patlaban cīnās par savām pozīcijām, jo Krievija mēģina pievērsties Ķīnai, lai mazinātu Eiropas Savienības īpatsvaru šajās piegādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts enerģētikas uzņēmums Gazprom noteicis Ukrainai dabasgāzes priekšapmaksu, ziņo Korrespondent.

«Šodien, no 10.00 pēc Maskavas laika Gazprom, pilnīgā saskaņā ar spēkā esošo līgumu, kas slēgts ar НАК Нафтогаз Украины [Ukrainas enerģētikas kompānija – red.] pārgājis uz gāzes piegāžu priekšapmaksu,» teikts pirmdien, 16. jūnijā, Gazprom izplatītajā paziņojumā.

Gazprom pārstāvji skaidro, ka tāds lēmums pieņemts, jo Ukrainas uzņēmuma Нафтогаз Украины «hroniskas nemaksāšanas» dēļ. Tādējādi sestdien notiekošās Krievijas un Ukrainas sarunas, kas notika ar Eiropas Savienības starpniecību, noslēgušās bez kompromisa.

«Kavētie maksājumi par piegādāto Krievijas gāzi veido 4,458 miljardus ASV dolāru: 1,451 miljardus ASV dolāru par laika posmu no 2013. gada novembra līdz decembrim, un 3,007 miljardus ASV dolāru par laika posmu no 2014. gada aprīļa līdz maijam,» teikts Gazprom paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lielajai atkarībai no Krievijas gāzes ir arī pretējs efekts – šā resursa piegādātājs ir atkarīgs no sava svarīgākā tirgus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienību (ES) negaida auksta ziema, jo «nav ne mazākās iespējas, ka Krievija varētu Eiropai nogriezt gāzi. Cik vien tālu mēs spējam ieskatīties nākotnē, Gazprom ir ieslēgts Eiropas tirgū,» ar Briseles starpniecību notiekošo Krievijas un Ukrainas gāzes piegāžu sarunu kārtējā raunda priekšvakarā DB komentē Tallinas Starptautiskā Aizsardzības studiju centra direktors Metjū Braiza. ASV diplomāts un bijušais vēstnieks Azerbaidžānā ir eksperts enerģētikas, sevišķi t.s. Dienvidu koridora, jautājumos. Dienvidkaukāzs un Turcija, kur Dienvidu koridora ietvaros tiek attīstīts Transanatolijas gāzes vads (TANAP), kas tālāk caur Grieķiju un Albāniju jau kā Transadrijas gāzes vads piegādās Azerbaidžānas Šah Denīzes gāzes lauku resursus Itālijai un, iespējams, caur Bulgārijas savienojumu arī Austrijai un Vācijai, pēc DB datiem, ir ar enerģētiku saistītās ES ārpolitikas intereses fokusā, lai nodrošinātu piegāžu dažādību pamatīgās atkarības no Gazprom apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru