Krievija vēl nespēj pārņemt savas kravas 

Kaimiņvalsts reģiona ostās kopumā pārkraušanas apjomi neaug; Baltijas valstu ostas piedzīvo izaugsmi

Egons Mudulis, 22.1.2019

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Ar 246,3 milj. t kravu Krievijas ostās Baltijas jūras austrumu krasta reģionā (Sanktpēterburga, Primorska, Ustjluga, Visocka, Viborga un Kaļiņingrada) pērn bija vērojams minimāls kritums par 0,5% salīdzinājumā ar 2017. gada rādītāju, liecina kaimiņvalsts Baltijas jūras ostu administrācijas dati. Tikmēr Somijas ostā Haminā-Kotkā ir kāpums par 10,3% līdz 16,2 milj. t, galvenokārt neapstrādātas koksnes importa kāpuma dēļ, kur pieaugums ir teju trīs reizes līdz 1,5 milj. t. Klaipēdā izaugsme par 7,3% līdz 46,3 milj t., galvenokārt, pateicoties kāpumam ģenerālkravu ‒ tostarp konteinerizēto kravu un ro-ro ‒ segmentā, proti, +31,7% līdz 16,4 milj. t. Tāpat mūsu dienvidu kaimiņi apkalpojuši vēsturiski lielākos minerālmeslu apjomus, atzīmē Klaipēdas ostas pārvalde. Savukārt Tallinā izaugsme par 7,4% līdz 20,6 milj. t, pamatā lejamkravu uzrāviena dēļ, kur +18,6% līdz 8,8 milj. t.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Jaudas atgūs

Galvenais iemesls izaugsmes neesamībai – remontdarbi Ustjlugas ogļu termināļos un naftas eksporta virzienu maiņa. Līdz ar to kopumā šajā segmentā kravu apjomi saglabājās 39,4 milj. t apmērā, Visockai piedzīvojot kāpumu par 11% līdz 7,9 milj. t, bet Ustjlugai - kritumu par 6% jeb 1,8 milj. t līdz 28,8 milj. t. Tikmēr Latvijas ostās pērn bija par 18,7% jeb 3,3 milj. t ogļu kravu vairāk, liecina Satiksmes ministrijas dati. Kopumā Krievijas jūras ostās ogļu kravu apjomi gan pieauga par 4,4% līdz 161,4 milj. t, liecina kaimiņvalsts Jūras tirdzniecības ostu asociācijas dati.

Viss ir atkarīgs no oglēm

Ogļu apjomu kritums Ustjlugā bija saistīts ar tehniskiem iemesliem, atgādina Portnews.ru galvenais redaktors Vitālijs Černovs. Proti, Rostermianlugolj terminālī tika veikta vagonu apgāšanas iekārtu maiņa, kas ļaus palielināt stividora jaudas līdz 950 vagoniem diennaktī ziemā un 1200 vagoniem vasarā. Pēc viņa rakstītā, arī Universālajā pārkraušanas kompleksā tiek veiktas investīcijas kapacitātes palielināšanai, piemēram, iegādājoties portālceltni Vitjaz ar jaudu 1000 t stundā beramkravām. Viņš lēš, ka tādējādi Ustjluga jau šogad spēs atjaunot savas pozīcijas. Turklāt ogles pārkraut šajā ostā uzsākuši arī citi termināļi – Jug-2 ar vairāk nekā četriem milj. t kravu pērn un Ustjlugas konteineru terminālis ar jaudu līdz vienam milj. t. Patlaban Krievijas ogļu galvenais noieta tirgus ir Āzija, taču tās eksportē arī uz Eiropu. Risks kaimiņvalsts ieguves industrijai gan ir tāds, ka citas valstis, piemēram, Turcija, devalvācijas dēļ spēj piedāvāt lētāku produkciju, atzīmē V. Černovs.

Ogles centrā

Kaut arī pērn Latvijas ostās visstraujākais kāpums tika novērots koksnes segmentā, kur +48,3% līdz 4,8 milj. t, lielāku pienesumu tonnu izteiksmē deva ogles. Viss ir atkarīgs no oglēm, DB norāda vairāku lielo ostu termināļu vadītāji. Pagaidām ogles būs, jo cenas ir normālas un Krievija pati netiek galā, prognozē kāds nozares spēlētājs. Šobrīd visas (ostu un dzelzceļa kravu apgrozījuma) veiksmi izšķir tas, vai būs vai nebūs ogļu kravas, šim kravu segmentam ieņemot aizvien lielāku īpatsvaru kopējā katlā, norāda privātā dzelzceļa operatora AS Baltijas Ekspresis vadītājs Māris Bremze.

Visu rakstu Krievija vēl nespēj pārņemt savas kravas lasiet 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Komersanti ieinteresēti ostu zemju iegādē; ostu pārvaldnieki lielākoties ir skeptiski...

Par 6,5% līdz 64,2 milj. t pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu,...

Magņitogorskā no sagruvušās daudzdzīvokļu mājas drupām izceltas vēl vairāku cilvēku mirstīgās...

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā...

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Divi no būtiskākajiem faktoriem, izvēloties aviokompāniju, ir cena un kompānijas reputācija,...

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs atstājis AS «Rīgas starptautiskā autoosta»...

Dublinā bāzētais lidmašīnu nomas uzņēmums «SMBC Aviation Capital» noslēdzis vienošanos, lai...

«Rīgas satiksmes» valde ir parakstījusi un nosūtījusi vēstules uzņēmumiem «Škoda Electric»,...

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums...

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta...

SIA «VTU Valmiera» izsludinājusi atklātu konkursu par dīzeļa-elektrisko hibrīda autobusu piegādi,...

Vadošais aviācijas nozares ikmēneša žurnāls Air Transport World (ATW) paziņojis, ka Latvijas...

Komersanti ieinteresēti ostu zemju iegādē; ostu pārvaldnieki lielākoties ir skeptiski...

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz...