Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Es redzu tūkstošiem cilvēku, kuri strīdīgu jautājumu dēļ organizē un piedalās politiskās akcijās. Redzu policiju, kas apsargā šos cilvēkus, nodrošina viņu drošību. Nevis sargā varu no šiem cilvēkiem. Un es zinu, ka arī man būs ko teikt, man būs šādas tiesības.

Es redzu, ka valsts mediji ziņu par gaidāmo akciju. Iebraucējam no Krievijas tas ir šoks. Es redzu, cik strikti Latvijas autovadītāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Krievijā ik dienas redzama ārkārtīga nekaunība un necieņa, sastrēgumi tiek apbraukti pa ietvēm, autovadītāji pārvietojas lielā ātrumā, pārkāpjot noteikumus. Un šie cilvēki zina, ka, ja nu kas, tad vienmēr varēs samaksāt policistam. Latvijā tas vispār neeksistē. Nekāda nauda un nekāds spiediens neliks cilvēkiem neievērot likumu. Nav neaizskaramu cilvēku. Prokurors vai oligarhs, tāpat viņam ir jābrauc ar 60 km/h un jāstāv sastrēgumā kopā ar citiem.

Neesmu vēl redzējis, ka augsta līmeņa cilvēki ar privilēģiju braukt sastrēgumā visiem garām, izmantotu sirēnas vai gaismas, tās izmanto tikai ātrā palīdzība, policija un ugunsdzēsēji.

Tas ir ļoti svarīgi. Ja autovadītājs dzird aiz stūra sirēnu, viņam skaidri jāzina, ka kāds steidzas glābt cilvēka dzīvību. Un Latvijā tā notiek. Tiklīdz dzirdama šī skaņa, autovadītāji, pat neredzot, kas brauc, pārvietojas otrā joslā un dod ceļu šai automašīnai. Tas tik tiešām var glābt kāda dzīvību. Sirēnu un gaismu izmantošana citiem mērķiem ir ne tikai amorāla, bet arī samazina cieņu pret tām.

Tieši viss iepriekšminētais ir tas, kādēļ es šeit ierados. Šeit es esmu persona, kam ir tiesības un brīvība. Un šīs tiesības un brīvība ir tieši tādas kā citiem cilvēkiem. Nav neviena, kurš man stāvētu pāri, kuram būtu atļauts kas tāds, kas nav ļauts man. Pat, ja viņam ir vairāk naudas vai viņš ieņem augstu amatu – valdībai mēs esam vienādi.

Tagad par dzīvi šeit. Daudziem ir interese uzzināt, kāda tā ir Latvijā.

Es atkārtoju, ka labāku dzīvi, braucot šeit, es nemeklēju: man bija nepieciešams atrast garīgas vērtības, kuru dēļ es biju gatavs pat ievērojami pasliktināt dzīves līmeni. Pat, ja pasaule būtu iekārtota, ka visas demokrātiskās valstis vienmēr atpaliek, bet totalitāras valstis attīstās straujāk un tajās ir augstāka labklājība, es tomēr vēlētos dzīvot demokrātiskā valstī. Taču, šķiet, pasaulē iekārtots tā, ka nav jāizvēlas starp brīvību un labklājību.

Sākšu ar medicīnu, jo šo Latvijas jomu esmu labi izpētījis.

1. Medicīna Latvijā.

Trīs mēnešus pēc pārcelšanās notika nelaime. Es pamodos, pabrokastoju, sāku gatavoties darbam, taču pārstāju elpot. Noģību. Masīva plaušu artērijas trombembolija. Ātrā palīdzība atbrauca pēc 15 minūtēm. Nevaru salīdzināt ar attīstītākām valstīm, taču tas aizvien ir ātrāk nekā Krievijā pat neatliekamos gadījumos. Krievijā es jau būtu miris. Pārcelšanās uz Latviju izglāba man dzīvību. Pie manis atbrauca divas brigādes modernās automašīnās ar visu nepieciešamo aprīkojumu un lieliski izpildīja savu darbu, to darīja arī ārsti slimnīcā. Pēc divām nedēļām man izlaida no slimnīcas ar garu sarakstu ar nosūtījumiem pie dažādiem speciālistiem un procedūrām. Sāku pierakstīties pie dāžādiem speciālistiem, un izdevās pie visiem tikt mēneša laikā, ne reizi nebija jāmaksā, izņemot ļoti mazu samaksu (2-4 eiro par speciālista vizīti, 21 eiro par sonogrāfiju ar kontrastiem). Par pārējo maksāja valsts. Sanktpēterburgā neatceros, kad saņēmu konsultāciju, ko apmaksā valsts. Katrreiz bija jādodas uz privāto klīniku un jāmaksā par vizīti, analīzēm un procedūrām.

Tāpat ārstus apmeklēju, kad saslima bērni un sieva, ātrā palīdzība vienmēr atbrauca ātri un ļoti kvalitatīvi pārbaudīja.

Kopumā esmu sajūsmā par Latvijas medicīnu. Ir skaidrs, ka Latvija nav bagāta valsts un tai nav liela veselības aprūpes budžeta. Palātās var būt veic remonts, kaut kur var būt rindas. Taču nauda, kas Latvijai ir, šķiet, tiek izmantota efektīvi.

2. Cenas Latvijā

Latvijā cenas ir aptuveni tādā pašā līmenī kā Krievijā, ņemot vērā pašreizējo rubļa kursu. Kaut kas ir lētāks, kaut kas dārgāks, taču kopumā manai ģimenei Latvijā nepieciešams tikpat daudz naudas, cik Sanktpēterburgā.

Protams, ievērojami dārgāka ir degviela. Taču man ir mazlitrāžas automašīna un attālumi šeit ir īsi, tāpat gandrīz tikpat kā nav sastrēgumu, līdz ar to degviela veido nenozīmīgu daļu mūsu izdevumos. Nodoklis automašīnai ir zemāks nekā Krievijā. Tehniskās apskate maksāt tikpat (un reāli arī tiek veikta). Arī OCTA maksā aptuveni tikpat.

Sabiedriskā transporta izmaksas ir aptuveni tādas pašas. Viens brauciens maksā 1,10 eiro, un cenā iekļauta pārsēšanās stundas laikā vai atpakaļceļš. Sanktpēterburgā biļetes cena ir zemāka, taču viena brauciena laikā nepieciešams iegādāties vairākas biļetes (maršruta autobuss, metro, atkal maršruta autobuss).

Tālrunis izmaksā 33 eiro mēnesī ar diviem pieslēgumiem un interneta pieslēgumu un sarunām ar ES.

Pulciņi bērniem maksā apmēram tikpat vai nedaudz lētāk. Vislabākie pulciņi pat ir bez maksas.

Valsts bērnudārzs maksā dārgāk nekā Sanktpēterburgā, taču tur mēs netikām uzreiz, nācās gadu apmeklēt privāto bērnudārzu, kas maksā ļoti dārgi. Šeit arī privātos bērnu dārzus gandrīz pilnībā apmaksā valdība.

Komunālie maksājumi ir daudz augstāki, taču tajā pašā laikā viss strādā. Sanktpēterburgā mums atslēdza apkuri, kad sals sasniedza mīnus 25 grādus, jo šādā salā var pārplīst caurules. Nācās sildīt dzīvokli ar elektrību, taču šādā veidā dzīvokli sasildīt virs 15 grādiem nebija iespējams.

Vasarā Latvijā, protams, neatslēdz karsto ūdeni. Kāpņutelpa vienmēr ir sakopta, zāle nopļauta, pagalmā nemētājas atkritumi. Kopumā augstāka maksa atspoguļojas daudz augstākā pakalpojuma kvalitātē.

Pārtikas produkti Latvijā ir nedaudz lētāki kā Krievijā vai arī par to pašu cenu iespējams iegādāties kvalitatīvāku pārtiku. Esmu iemīlējis sieru, kaut arī Sanktpēterburgā to vispār nepirku. Bieži pērku gatavo ēdienu, jo tas ir ļoti garšīgs un salīdzinoši lēts. Paslavēju sievu, ka viņa pagatavojusi garšīgas kotletes, teicu, ka viņa nekad tik garšīgas vēl nav gatavojusi, taču izrādījās, ka tās iegādātas lielveikalā. Kopš tā laika viņa vairs negatavo.

Esmu iemīlējis alu, kaut arī Krievijā vispār to nevarēju iedzert. Pat lētākās šķirnes alus par 80 centiem ir ļoti dārgs. Laiku pa laikam kādu pudelīti nopērku.

Zāles Latvijā ir dārgākas nekā Krievijā. Piemēram, pērku nepieciešamās zāles šeit par 75 eiro mēnesī, bet Krievijā tas man izmaksātu ap 50 eiro, un tā ir ar jebkuru medikamentu. Tomēr par kvalitāti Krievijā var šaubīties.

Cigaretes Latvijā maksā 3-3,5 eiro. Tas ir divreiz dārgāk nekā legālās cigaretes Krievijā. Nelegālo cigarešu šeit, šķiet, vispār nav, Sanktpēterburgā tās pārdod metro. Gan Latvijā, gan Krievijā aizliegts tirgot cigaretes internetā, bet atšķirība ir tā, ka šeit šis liegums arī darbojas.

3. Klimats Latvijā

Es vienmēr esmu dzīvojis Sanktpēterburgā, un neesmu ar labiem laikapstākļiem izlutināts. Rīgā laiks ir mazliet siltāks, ir ievērojami mazāk lietus, un bieži vien spīd saule. Šī vasara ir pasaka! Es gandrīz katru dienu sāku pludmalē, un paiet laiks, kamēr tieku līdz darbam. Nevienā vasarā neesmu tik daudz peldējis, kaut arī Sankpēterburgā arī šogad ir siltāks.

4. Jūra Latvijā

Šeit ir skaistas pludmales! Jūrmalā vien ir 30 km gara pludmale, un tā atrodas ļoti tuvu Rīgai.

5. Ceļi Latvijā

Nevar teikt, ka Latvijā ir ideāli ceļi. Dažās vietās asfalts ir vecs un bedru ir daudz. Bet! Es gada laikā ne reizi neesmu labojis disku vai sabojājis riepas. Latvijā nav tādu bedru, kurā var zaudēt mašīnas riteni. Kad veidojas bedre, tā tiek aizlāpīta. Kādēļ Latvijā tas strādā, bet Krievijā nē, es nezinu.

6. Tehniskā apskate

Man par to ir radies spēcīgs iespaids. Man šķita, ka šai institūcijai nav iespējams likt strādāt. Krievijā tā ir neskaitāmas reizes reformēta, taču aizvien, iedodot kukuli, tehnisko apskati iziet pat vissliktākajā stāvoklī esošās automašīnas. Latvijā tehniskā apskate tiešām strādā, es nezinu nevienu, kurš to būtu izgājis apmaiņā pret kukuli vai caur pazīšanos. Un neesmu dzirdējis arī neko tādu no citiem cilvēkiem.

Tehnisko apskati piedāvā apdrošināšanas kompānijas. Par to jāmaksā 20 eiro, taču automašīnu neviens neapskata. Tikai samaksā un saņem papīru par to, ka ar automašīnu viss ir kārtībā, apskate tiek veikta attālināti.

Latvijā – atbrauciet uz tehnisko apskati atbraucot, par to jāsamaksā 20 eiro, jānomaksā sodi un transporta nodoklis (man tas bija 30 eiro gadā). Tad iebrauciet tehniskās apskates vietā, kur tik tiešām transportlīdzeklim veic dažādas pārbaudes. Ja ir defekti, kas jānovērš, tiek iedota uzlīme uz mēnesi. Ja ir pavisam slikti, tad no pārbaudes vietas nākas izbraukt evakuatorā.

7. Naudas sodi

Sieva gada laikā saņēma sodus 150 eiro vērtībā. Visi trīs sodi ir Sanktpēterburgā gūto ieradumu dēļ. 30 eiro par apstāšanos zem zīmes «Taksometra pietura» pie slimnīcas. Veda bērnu pie ārsta un bija neuzmanīga. Krievijā šādu zīmju vai nu vispār nav vai gandrīz nav.

Otrreiz viņa apstājās, aizšķērsojot privātmājas vārtus. Sanktpēterburgā nav tādu situāciju, ka daudzdzīvokļu māju pagalmā ir privātmāja. Tas maksā 40 eiro. Vēl evakuators un stāvvieta, bet mums paveicās – es tieši braucu garām, kad policija rakstīja soda kvīti. Ātri aizskrēju pēc atslēgām un pārvietoju automašīnu.

Savukārt trešais sods bija par braukšanu ar 78 km/h pilsētā, kur atļautais ātrums ir 50 km/h – par to saņēmām 80 eiro. Krievijā pa pilsētu iespējams braukt ar 80 km/h un nesaņemt sodu, bet šeit tikai līdz 60 km/h. Arī man pie šīs situācijas bija grūti pierast.

8. Latvijas ierēdņi

Man nav bijis daudz saskarsmes ar ierēdņiem, tikai tad, ka saņēmu uzturēšanās atļauju, reģistrēju bērnu bērnudārzam un reģistrējos kā pašnodarbinātā persona. Visur viss ir ļoti ērti un saprotami. Tikai pēc uzturēšanās atļaujas bija jāstāv garā rindā. Taču, kā man stāstīja citi iebraucēji, šādas rindas Rīgas filiālē bija tikai tajā vasarā, un šī situācija atrisināta, atsakoties no dzīvās rindas pavisam – tagad šo atļauju iespējams saņemt tikai, pierakstoties vienu vai divus mēnešus iepriekš. Tāpat iespējams apmeklēt filiāles citās pilsētās, kur nav rindu.

9. Sabiedriskais transports.

Sabiedriskais transports Rīgā ir vienkārši lielisks! Tas ir tik ērts, ka es daudz biežāk dodu priekšroku kaut kur doties labāk ar to nekā ar automašīnu.

Šī niša nav atdota privātuzņēmējiem kā tas ir Sanktpēterburgā. Pārpildītu un sliktā stāvoklī esošu maršruta autobusu vietā šeit ir jauni autobusi, trolejbusi un tramvaji, kuros pat sastrēgumstundās ir daudz vietas. Tie brauc strikti saskaņā ar sarakstu, tādējādi braucienu iespējams saplānot pa minūtēm.

Ir arī mikroautobusi, taču tie nav mazāk ērti, pat ir vēl ērtāki, un pieder vienam uzņēmumam.

10. Veikali, ēdināšana, pakalpojumi

Neparasti, ka Rīgā viss vakarā tiek slēgts, daudz kas nestrādā sestdienās. Rīgā īres maksa ir lētāka nekā Sanktpēterburgā, taču cilvēka darbs ir dārgāks. Tāpēc nav komerciāli izdevīgi strādāt laikā, kad cilvēku plūsma ir neliela. Pat lielveikali naktī tiek slēgti. Arī frizētava naktī var būt slēgta, bet autoserviss piektdien var tikt slēgts jau plkst.17. Neviens negrib strādāt. Pat naktsklubu mums lūdz atstāt plkst.4. Bet mēs labprāt vēl pāris stundas būtu padejojuši.

Trūkst veikalu, kas ietilptu vidējā cenu kategorijā. Ir lietoto apģērbu veikali, kur iespējams iegādāties džinsu bikses par 3 eiro, un ir dārgi lielveikali, kur džinsu bikses iespējams nopirkt par 50 eiro. Taču ir arī Centrāltirgus, kur viss vai gandrīz viss ir pieejams.

Tāda veida ātro ēstuvju kā Sanktpēterburgā, kas atrodas uz katra stūra, Latvijā gandrīz nav, tādējādi ātri apēst kaut ko kalorijām bagātu, maksājot pāris eiro, nav iespējams. Acīmredzot, Rīgā pēc tā nav pieprasījuma. Taču ir daudz kafejnīcu, kur iespējams par lētu naudu apēst zupu vai kotletes ar salātiem, iedzert tēju ar kruasānu. Savukārt pusdienas iespējams apēst lielveikalā par 2,55 eiro – kompleksās pusdienas ar pirmo ēdienu, otro ēdienu un dzērienu, turklāt ēdieni ļoti garšīgi.

Ja staigājat pa Rīgas guļamrajoniem, izteikti daudz tajos ir frizētavu. Izkārtne «Frizētava» Rīgā ir sastopama gandrīz tikpat bieži kā bordeļa reklāma Sanktpēterburgā.

Augļi ir lēti un ļoti garšīgi. Krievijā ar augļu iegādi arī nebija problēmu līdz pat sankciju ieviešanai. Pēc tam pat āboli pazuda no veikalu plauktiem, un atkal parādījās, tikai par daudz augstāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sabiedrībā nedrīkst izdzīvot tikai stiprākie

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji uz ārzemēm dzīvot un strādāt lielākoties pārceļas zemā atalgojuma dēļ vai tāpēc, ka Latvijā nevar atrast darbu, liecina pētījums, savukārt parādsaistību dēļ no valsts aizceļo tikai nedaudzi

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,930 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 738 tūkstošiem, savukārt 2017. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 20 tūkstošiem jeb 1%. Dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu būtiski ietekmē migrācija, un, lai arī minējumi par aizbraukušo iedzīvotāju skaitu ir ļoti dažādi, taču CSP statistika uzrāda, ka kopš 1990. gada sākuma migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz par pusmiljonu (450 tūkstošiem).

Iemesli dažādi

Iemesli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji emigrē uz ārvalstīm, ir vairāki, taču galvenokārt tas ir darba tirgus situācijas dēļ, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums. Tikai neliela daļa emigrē parādsaistību bankās vai – vēl mazāka – nebanku kredītu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Brīvas dzīvestelpas meklētājs

Kaspars Odiņš, speciāli DB, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Jaunatvērto Café Gourmand īpašnieks no Mārtiņa Beķerejas nebaidās

Laura Mazbērziņa, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francūzis Bruno Šaperons (Bruno Chaperon), kuram Jelgavā pieder restorāns «La tour de Marie», ir paplašinājis savu biznesu Latvijā, atverot divas «Café Gourmand» konditorejas Rīgā.

Lai gan sākotnēji viņš savu biznesu vadīja, galvenokārt dzīvojot Francijā, tagad pārcēlies uz Latviju pilnībā.

Pārceļoties uz Latviju, francūzis sapratis, ka darbības mērogi jāpaplašina. Šā gada maijā viņam radusies doma, ka jāatver konditoreja un jau jūlija sākumā šī iecere īstenota, atklājot pirmo «Café Gourmand». «Dzīvē viss mainās. No dzīves jāņem tikai labais un jāiet uz priekšu, jādara jaunas lietas,» apņēmīgi saka B. Šaperons.

Sākumā bija plānots, ka tiks atvērta viena konditoreja, taču sanākušas divas - Vienības gatvē un Brīvības ielā. Sākotnēji konditoreja Pārdaugavā tika veidota stratēģiski, jo B. Šaperonam bija svarīgi ērti izbraukāt starp Rīgu un Jelgavu, nestāvot sastrēgumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Pakistānas kebabs

Ilze Žaime, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam

Ilze Kalniņa, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Zīmola June9 apavi

Monta Glumane, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru