Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

«Pēc KF Federālā muitas dienesta datiem, 2014. gadā Latvijas-Krievijas preču apgrozījuma apjoma vērtība sasniedza aptuveni 13 mljrd. ASV dolāru, bet 2018.gadā apgrozījums kritās līdz 5,2 mljrd. ASV dolāriem. Tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā preču apgrozījuma apjoms starp mūsu valstīm pieauga par 15%. Neskatoties uz pašreizējo negatīvās informācijas fonu, Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības attīstīšanas iespējas pastāv. Pieļauju, ka politiķu un uzņēmēju konstruktīvā pieeja, kas vērsta uz abpusēji izdevīgu sadarbību, sekmētu arī sankciju atcelšanu,» tā vēstnieks.

Pašreizējo Latvijas un Krievijas savstarpējo dialogu vēstnieks vērtē pozitīvi, atzīmējot veiksmīgu Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas darbu, kas sekmē tirdzniecības, tranzīta un tūrisma, kā arī pierobežas un starpreģionu sadarbības attīstību.

Tā šī gada jūnijā Jūrmalā aizvadītajā Baltijas jūras valstu padomes ministru sesijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja: « Krievija ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris daudzās jomās. Tādēļ vēlamies uzturēt pozitīvo ekonomisko attiecību attīstības tendenci, īpaši tranzītā un tūrismā.»

Runājot par sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, E. Lukjanovs atzīst, ka ierobežojumi pamudināja Krieviju vairāk paļauties uz savām tehnoloģijām, tā kā piekļuve svešām var tikt liegta jebkurā laikā: «Embargo uzlikšana ES ražotajiem produktiem radīja plašas iespējas Krievijas lauksaimniekiem aizpildīt iztukšotās letes ar vietējā ražojuma precēm. Aktivizējās Krievijas nacionālās maksājumu sistēmas izstrāde, kā arī darbs Ķīnas starptautiskās maksājumu sistēmas UnionPay International ieviešanai Krievijas tirgū. Krievijā sankcijas deva labu startu ekonomikas sakārtošanai un vietējo zinātnes, resursu un ražošanas potenciālu iedarbināšanai. Esot orientētai uz enerģētisko resursu eksportu, Krievijas ekonomika attīstās ne tik dinamiski, kā tā varētu.»

Vērtējot Krievijas sadarbību ar Latviju gāzes enerģētikas jomā, J. Lukjanovs norādīja, ka «Latvijā gāze tiek importēta pēc 1999. gadā slēgtā līguma ar Latvijas Gāzi, kurš 2009. gadā pēc lūguma no Latvijas puses tika pagarināts līdz 2030.gadam. Jau daudzus gadus Latvijas Gāze un Gazprom ir uzticami darījumu partneri – gāze tiek stabili piegādāta, laicīgi tiek veikt imaksājumi.»

J. Lukjanovs atklāja, ka Krievijas uzņēmējiem ir interese īstenot Latvijā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) bunkerēšanas projektus un izveidot SDG degvielas uzpildes staciju tīklu kravas un sabiedriskā transporta apkalpošanai. Krievijas speciālisti sadarbojas ar saviem Latvijas kolēģiem progresīvo tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā gāzes un elektroenerģijas nozarēs. Krievijas tehniķi piedalās arī Latvijas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas darbos.

Tuvākajā nākotnē Latvijas enerģijas tirgu gaida būtiskas pārmaiņas, no kurām par svarīgāko var uzskatīt ap 2025. gadu plānoto Baltijas valstu izstāšanos no Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas loka BRELL. Kā Latvijai, tā arī visai Baltijai tas kļūs par patiesi vēsturisku soli. Taču vēl nav pilnas pārliecības par to, vai Baltijas valstīm «šķiršanās» no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem sniegs jaunas iespējas vai, pretēji, liks pārvarēt virkni jaunu šķēršļu.

Ieguvums vai izaicinājums

Baltijas valstu izstāšanās no BRELL – ieguvums ekonomikai vai politisks izaicinājums? Uz šādu jautājumu J. Lukjanovs sniedz garāku atbildi.

Vēstnieks norāda, ka «Baltijas galvaspilsētas aizstāv ideju caur Poliju sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropas energosistēmu, citiem vārdiem, apņēmušās ar Briseles atbalstu lauzt līgumattiecības ar saviem kolēģiem-enerģētiķiem no Krievijas un Baltkrievijas. Mēs cienām viņu suverēnās tiesības un plānus izstāties no BRELL, bet uzskatām to par ekonomiski un tehniski nelietderīgu lēmumu.»

Krievija no savas puses veic nepieciešamos pasākumus saistībā ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības nodrošināšanai ir uzceltas termoelektrostacijas (TES) Majakovskaja ( Маяковская) un Talahovskaja (Талаховская), katra ar 156 megavatu (MW) jaudu, kā arī Pregoļskaja (Прегольская) gāzes TES ar 456 MW jaudu. Šogad tiek plānots pabeigt rezerves 198 MW jaudas ogļu TES Primorskaja (Приморская) celtniecību. Šī gada pavasarī tika veiksmīgi paveikta Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana izolētā režīmā.

Taču, spriežot pēc Baltijas valstu lūguma saglabāt kaut daļu no starpvalstu elektropārvades līnijām (EPL), Baltijas valstu enerģētiķi neizrāda nekādu entuziasmu par plānoto izstāšanos no BRELL. «Viņi vēlas nodrošināties pret jebkādām tehniskām kļūmēm, kuras var rasties energosistēmā, pieslēdzoties Eiropas tīklam. Nozares profesionāļi saprot, ka izstāšanās no BRELL un konkurentu – Krievijas un Baltkrievijas-iziešana no Latvijas elektroenerģijas tirgus neizbēgami izraisīs elektroenerģijas cenu kāpumu. ES noteikti izmantos savu monopolstāvokli, lai uz Baltijas valstu rēķina gūtu papildu peļņu,» paredz J. Lukjanovs.

Diskriminējošie ierobežojumi

Ja tomēr Baltijas valstis nolems atslēgt visas starpvalstu EPL, tad iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas būs iespējams, vienīgi izveidojot maiņstrāvas starpsavienojumu. Pašlaik Baltijas valstis var iepirkt elektroenerģiju no trešajām valstīm tikai caur Nord Pool Lietuvas tirdzniecības apgabalu, skaidro vēstnieks.

BRELL Energosistēmu komitejas sēdēs vairākkārt tika pacelts jautājums par nepieciešamību noņemt Krievijas elektroenerģijas tirdzniecību diskriminējošos ierobežojumus. Latvijas enerģētiķi pēc valdības rīkojuma ir gatavi «...uzsākt jaunās tirdzniecības jaudu noteikšanas metodoloģijas izstrādi, kas atvērs Latvijas-Krievijas robežu elektroenerģijas tirdzniecībai pēc tā, kad Lietuva pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju,» šī gada 15. augustā paziņoja AS Augstsprieguma tīkls pārstāvji. «Tādējādi Latvija varēs iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas tirgotājiem tieši, kas līdz šim nav bijis iespējams,» norāda vēstnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no jauniešiem Krievijā nav diez ko entuziastiski par palikšanu dzīvot šajā valstī, liecina Maskavā bāzētā Levada Center aptaujas rezultāti, ziņo Bloomberg. Proti, pat 53% no jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pauduši vēlmi pamest šo valsti, kas ir visvairāk 10 gadu laikā.

Tas ir arī par 16 procentpunktiem vairāk nekā līdzīgā aptaujā tika secināts vēl šā gada maijā.

Par kādu īpašu optimismu attiecībā uz Krievijas perspektīvām neliecina arī citu vecuma grupu noskaņojums. Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem. Maijā šis īpatsvars bija attiecīgi 23% un 14% apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka aptaujā savu viedokli izteica 1600 cilvēki no 26. septembra līdz 2. oktobrim.

Aptaujas veicēji lēš, ka tiks straujš emigrācijas vēlmes pieaugums daļēji varētu būt emocionāla atbilde šīs vasaras politiskajiem protestiem Krievijā, kas tika visai asi apspiesti (aktīvisti Maskavā pulcējās, lai protestētu pret aizliegumu opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanās). Tomēr šajā pašā laikā – augoša vēlme emigrēt no Krievijas ir ilgtermiņa parādība, ko nosakot tās ekonomikas izaicinājumi un daudziem nevēlama politiska situācija. «Arī jauniešus Krievijā ietekmē globālās tendences. Viņi labāk zina citu valstu valodas, ir mobili un mazāk baidās no savas dzīves mainīšanas,» teic Levada pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likumprojekts, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules.

Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie šā gada aprīļa rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 12,6 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informē uzņēmums.

Arī četru mēnešu provizoriskie pārdošanas uzrāda 14% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem četru mēnešu rādītājiem, sasniedzot 47,3 miljonus eiro.

«Olainfarm» grupas produkcija četru mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs. Konsolidētie rezultāti: četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Krievija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, realizācijas apjoms ir pieaudzis par 77%; Latvija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 10%; Ukraina, kas, neskatoties uz 38% realizācijas samazinājumu, saglabājusi vietu 4-niekā; un Baltkrievija ar 17% kritumu aprīlī. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Lietuvā (-27%). Visos citos lielākajos noieta tirgos aprīlī sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Nīderlandi, Kazahstānu un Vāciju. 2019. gada četros mēnešos «Olainfarm» grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi – Krievija (īpatsvars 30%), Latvija (27%), Baltkrievija (14%) un Ukraina (9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krievija piemēro četru miljonu rubļu sodanaudu Twitter un Facebook

LETA--DPA, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piemērojusi četru miljonu rubļu (54 975 eiro) lielu sodanaudu sociālo tīklu uzņēmumiem "Twitter" un "Facebook" par personas datu likuma pārkāpumiem, vēsta Krievijas mediji.

Krievijas likums nosaka, ka personisku informāciju par Krievijas pilsoņiem drīkst glabāt tikai Krievijā.

Krievijas mediju uzraugs "Roskomnadzor" pieprasījis, lai "Twitter" un "Facebook" šā gada laikā nodrošina likuma ievērošanu.

Krievija par nepakļaušanos likumam pirms četriem gadiem aizliedza uz biznesu orientēto sociālo tīklu "LinkedIn".

Kritiķi ir nosodījuši šo likumu, uzskatot, ka tā patiesais mērķis ir ierobežot brīvību internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī nodibināta "Olainfarm" grupas meitas sabiedrība Krievijā.

AS "Olainfarm" veikusi tālākus soļus ilgtspējīgai pārdošanas izaugsmei nākotnē - februārī nodibināta "Olainfarm" grupas meitas sabiedrība Krievijā. Tās mērķis ir veicināt produkcijas reklamēšanu, noietu, tirgus izpēti un citas ar pārdošanu saistītās funkcijas, ko iepriekš nodrošināja trešās personas. Šāds solis ļaušot daudz labāk pārvaldīt tirdzniecības procesus un stingrāk kontrolēt izdevumus. Tas ir skaidrs signāls vietējiem partneriem, ka Krievijas tirgus ir "Olainfarm" grupai nozīmīgs un tai ir plāni atrasties šajā noieta tirgū ilgtermiņā, vēsta uzņēmumā.

AS "Olainfarm" provizoriskie dati par konsolidēto apgrozījumu šā gada janvārī ataino iepriekš prognozēto un sasniedza 7,6 milj. eiro, kas ir par 39% mazāk nekā iepriekšēja gada janvāri. Pārdošanas apjomi palielinājās Centrālās Āzijas un Kaukāza valstīs, Latvijā apgrozījums bija nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijā no otrdienas tiks izbeigts "nestrādāšanas" režīms

LETA--INTERFAX, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka no otrdienas tiek izbeigts "nestrādāšanas" režīms gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Pēc Putina teiktā, Krievija ir nonākusi līdz otrajam posmam cīņā ar koronavīrusu - ierobežojumu režīma mīkstināšanai. Taču personām vecumā virs 65 gadiem un ar hroniskām slimībām ierobežojumi paliek spēkā.

Putins uzsvēra, ka masu pasākumu rīkošana pagaidām nav pieļaujama. Organizācijām paliek spēkā īpašs sanitārais režīms.

Putins sākotnēji izsludināja "nestrādāšanas nedēļu", saņemot darba algu, no 28.marta līdz 5.aprīlim, bet pēc tam nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu pagarināja līdz 30.aprīlim, bet pēc tam līdz 11.maijam.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Krievijā ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits pārsniedzis 220 000 un pēc inficēto skaita Krievija kļuvusi par trešo infekcijas vissmagāk skarto valsti pasaulē. No slimības Covid-19 miruši vairāk nekā 2000 cilvēku, liecina oficiālie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES «stratēģisko partneri»

Lelde Petrāne, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, teikts otrdien pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Par to informē Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.

Sandras Kalnietes (ETP/«Jaunā Vienotība») sagatavotais ziņojums par ES un Krievijas politiskajām attiecībām tika apstiprinās ar 402 balsīm pret 163, 89 deputātiem atturoties.

Sankcijas jāpagarina

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka kopš 2015. gada saspīlējumu ES un Krievijas attiecībās palielinājusi Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika. Viņi arī norāda uz Krievijas atbalstu pret ES vērstām partijām un galēji labējām kustībām, kā arī uz pamatbrīvību ierobežojumiem un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.

Ziņojumā secināts, ka ES jābūt gatavai noteikt pret Krieviju papildu sankcijas, īpaši tādas, kas vērstas pret atsevišķām personām. EP deputāti arī norāda, ka sankcijām būtu jābūt proporcionālām Krievijas radītajiem draudiem. Pagājušā gada decembrī ES Padome pagarināja ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Krievijā ierosināts alkohola iegādi atļaut no 21 gada vecuma

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ar alkohola lietošanu saistīto nāves gadījumu skaita pieaugumu pandēmijas laikā, Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško trešdien ierosinājis palielināt līdz 21 gadam vecumu, no kura drīkst likumīgi iegādāties alkoholu.

Ministrs aicināja parlamentu pieņemt likumu, kas palielinātu no 18 līdz 21 gadam vecumu, no kura drīkst iegādāties alkoholu.

"To iespējams izdarīt jau šodien," sacīja Muraško.

Pēdējos gados Krievijā vairākkārt mēģināts palielināt vecumu, no kura atļauts iegādāties alkoholu.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Lai gan Muraško neminēja konkrētus skaitļus, viņš sacīja, ka ar alkohola lietošanu saistītu nāves gadījumu skaits jaunā koronavīrusa uzliesmojuma laikā ir pieaudzis.

Salīdzinot ar tāda paša vecuma sievietēm, mirstība vīriešu vidū ir augstāka, sākot no 18 gadu vecuma, piebilda ministrs.

Pateicoties kampaņām pret alkohola lietošanu un varasiestāžu agresīvajiem soļiem, lai kontrolētu pārdošanu, alkoholisma problēma Krievijā jau vairākus gadus ir mazinājusies. Taču eksperti un aktīvisti nesen norādījuši uz satraucošām pazīmēm, ka stresa pilnajā pandēmijas laikā, kuram raksturīgi daudzi ierobežojumi, alkohola lietošana var atkal pieņemties spēkā.

Pēc ierobežojumu ieviešanas marta beigās alkohola tirdzniecība piedzīvoja strauju kāpumu, liecina tirgus izpētes grupas "GfK" veiktais pētījums.

Krievijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu līdz šim apstiprināta 242 271 cilvēkam, kas ir otrs lielākais skaits aiz ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta izsaukšanas platforma Bolt uzsākusi darbību arī Krievijā, nodrošinot pakalpojumus valsts otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, informē uzņēmumā.

Krievijā kopbraukšanas platforma Bolt piedāvās alternatīvu vietējai taksometru aplikācijai Yandex.

«Krievija ir strauji augošs tirgus mūsu nozarē, un kopbraukšanas platformas Bolt pakalpojumi Sanktpēterburgā dos lielāku izvēli gan klientiem, gan autovadītājiem. Mēs esam priecīgi sadarboties ar Krievijas pilsētām, lai palīdzētu atrisināt pilsētas transporta problēmas,» stāsta Jevgēnijs Belusovs (Jevgeni Beloussov), Bolt vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Bolt uzņēmuma attīstībā ir piesaistījis 175 miljonus ASV dolāru, lai veicinātu paplašināšanos visā Eiropā un Āfrikā. Pavisam nesen uzņēmums uzsāka pakalpojumu nodrošināšanu arī Somijā, Zviedrijā un Horvātijā. Šobrīd Bolt piedāvā arī elektrisko skūteru pakalpojumus Parīzē un Madridē, kā arī paziņoja par plāniem uzsākt pārtikas piegādes servisu visos uzņēmuma galvenajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanktpēterburgā atklāts Starptautiskais ekonomikas forums (SPIEF), kura laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 75 pasaules valstīm.

SPIEF organizatoru galvenais uzdevums ir pārliecināt biznesa pasaules smagsvarus par Krievijas pievilcību investoriem un ilgtermiņa sadarbības partneriem, ko pašreizējā situācijā ir grūti paveikt, ne tikai piemēroto sankciju dēļ.

Krievijā, kas cenšas integrēties jaunajā pasaules ekonomiskajā telpā, aizvien darbojas nerakstīts likums: «Sit savējos, lai citi baidītos». Uzskatāms pēdējais piemērs: Maikla Kalvi (fonda Baring Vostok dibinātājs) arests. Viņš ir lielākais Rietumu investors Krievijā. Tika plānots, ka šis amerikāņu investors, kurš ticēja Krievijai un tās ekonomiskajam potenciālam, piedalīsies arī SPIEF 2019, bet diemžēl.

Krievijas Skaitīšanas palātas vadītājs Aleksejs Kudrins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferences laikā pēc sesijas «Krievijas ekonomika izaugsmes stimulu meklējumos», sacīja: «Protams, Kalvi arests ir šoks. Kopš šā gada sākuma no Krievijas aizplūdušo Rietumvalstu līdzekļu apjoms ir dubultojies, sasniedzot 40 miljardus dolāru.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aicina veikt izmeklēšanu par Krievijā bāzētās lietotnes FaceApp darbību

LETA--AFP, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā

Helmuts Medinieks, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgū šīs nedēļas sākumā atsācies cenu sabrukums. Proti, šī tirgus etalona - "Brent" jēlnaftas - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo pirmdien balansē uz 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Šobrīd vadošie naftas ieguvēji nobrieduši karam par tirgus daļu, un lielākās pasaules tautsaimniecības draud ieslīdēt recesijā. Rezultātā tiek izteiktas prognozes, ka šogad melnā zelta tirgū varētu būt vērojams lielākais šī resursa ieguves pārpalikums vēsturē.

Piemēram, izpētes uzņēmuma "IHS Markit" aplēses liecina, ka naftas pārpalikums pasaulē šā gada pirmajā pusgadā vien kopumā var sasniegt 800 miljonus līdz 1,3 miljardus barelu (izaicinājums varētu būt – kur to visu vispār uzglabāt)! "Iepriekšējā reize, kad bija tik liels pārpalikums, "bija nekad". Šajā gadsimtā lielākais naftas pārpalikums pusgadā bijis 360 miljoni barelu. Šoreiz tas draud būt vismaz divas reizes lielāks," spriež "IHS Markit" pārstāvji. Pirms koronavīrusa trača tika lēsts, ka pasaulē vidēji dienā šogad tika patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru