Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva 

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Jeļena Šaldajeva, 2019. gada 04. septembris plkst. 12:45

Foto: Publicitātes

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

«Pēc KF Federālā muitas dienesta datiem, 2014. gadā Latvijas-Krievijas preču apgrozījuma apjoma vērtība sasniedza aptuveni 13 mljrd. ASV dolāru, bet 2018.gadā apgrozījums kritās līdz 5,2 mljrd. ASV dolāriem. Tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā preču apgrozījuma apjoms starp mūsu valstīm pieauga par 15%. Neskatoties uz pašreizējo negatīvās informācijas fonu, Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības attīstīšanas iespējas pastāv. Pieļauju, ka politiķu un uzņēmēju konstruktīvā pieeja, kas vērsta uz abpusēji izdevīgu sadarbību, sekmētu arī sankciju atcelšanu,» tā vēstnieks.

Pašreizējo Latvijas un Krievijas savstarpējo dialogu vēstnieks vērtē pozitīvi, atzīmējot veiksmīgu Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas darbu, kas sekmē tirdzniecības, tranzīta un tūrisma, kā arī pierobežas un starpreģionu sadarbības attīstību.

Tā šī gada jūnijā Jūrmalā aizvadītajā Baltijas jūras valstu padomes ministru sesijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja: « Krievija ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris daudzās jomās. Tādēļ vēlamies uzturēt pozitīvo ekonomisko attiecību attīstības tendenci, īpaši tranzītā un tūrismā.»

Runājot par sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, E. Lukjanovs atzīst, ka ierobežojumi pamudināja Krieviju vairāk paļauties uz savām tehnoloģijām, tā kā piekļuve svešām var tikt liegta jebkurā laikā: «Embargo uzlikšana ES ražotajiem produktiem radīja plašas iespējas Krievijas lauksaimniekiem aizpildīt iztukšotās letes ar vietējā ražojuma precēm. Aktivizējās Krievijas nacionālās maksājumu sistēmas izstrāde, kā arī darbs Ķīnas starptautiskās maksājumu sistēmas UnionPay International ieviešanai Krievijas tirgū. Krievijā sankcijas deva labu startu ekonomikas sakārtošanai un vietējo zinātnes, resursu un ražošanas potenciālu iedarbināšanai. Esot orientētai uz enerģētisko resursu eksportu, Krievijas ekonomika attīstās ne tik dinamiski, kā tā varētu.»

Vērtējot Krievijas sadarbību ar Latviju gāzes enerģētikas jomā, J. Lukjanovs norādīja, ka «Latvijā gāze tiek importēta pēc 1999. gadā slēgtā līguma ar Latvijas Gāzi, kurš 2009. gadā pēc lūguma no Latvijas puses tika pagarināts līdz 2030.gadam. Jau daudzus gadus Latvijas Gāze un Gazprom ir uzticami darījumu partneri – gāze tiek stabili piegādāta, laicīgi tiek veikt imaksājumi.»

J. Lukjanovs atklāja, ka Krievijas uzņēmējiem ir interese īstenot Latvijā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) bunkerēšanas projektus un izveidot SDG degvielas uzpildes staciju tīklu kravas un sabiedriskā transporta apkalpošanai. Krievijas speciālisti sadarbojas ar saviem Latvijas kolēģiem progresīvo tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā gāzes un elektroenerģijas nozarēs. Krievijas tehniķi piedalās arī Latvijas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas darbos.

Tuvākajā nākotnē Latvijas enerģijas tirgu gaida būtiskas pārmaiņas, no kurām par svarīgāko var uzskatīt ap 2025. gadu plānoto Baltijas valstu izstāšanos no Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas loka BRELL. Kā Latvijai, tā arī visai Baltijai tas kļūs par patiesi vēsturisku soli. Taču vēl nav pilnas pārliecības par to, vai Baltijas valstīm «šķiršanās» no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem sniegs jaunas iespējas vai, pretēji, liks pārvarēt virkni jaunu šķēršļu.

Ieguvums vai izaicinājums

Baltijas valstu izstāšanās no BRELL – ieguvums ekonomikai vai politisks izaicinājums? Uz šādu jautājumu J. Lukjanovs sniedz garāku atbildi.

Vēstnieks norāda, ka «Baltijas galvaspilsētas aizstāv ideju caur Poliju sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropas energosistēmu, citiem vārdiem, apņēmušās ar Briseles atbalstu lauzt līgumattiecības ar saviem kolēģiem-enerģētiķiem no Krievijas un Baltkrievijas. Mēs cienām viņu suverēnās tiesības un plānus izstāties no BRELL, bet uzskatām to par ekonomiski un tehniski nelietderīgu lēmumu.»

Krievija no savas puses veic nepieciešamos pasākumus saistībā ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības nodrošināšanai ir uzceltas termoelektrostacijas (TES) Majakovskaja ( Маяковская) un Talahovskaja (Талаховская), katra ar 156 megavatu (MW) jaudu, kā arī Pregoļskaja (Прегольская) gāzes TES ar 456 MW jaudu. Šogad tiek plānots pabeigt rezerves 198 MW jaudas ogļu TES Primorskaja (Приморская) celtniecību. Šī gada pavasarī tika veiksmīgi paveikta Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana izolētā režīmā.

Taču, spriežot pēc Baltijas valstu lūguma saglabāt kaut daļu no starpvalstu elektropārvades līnijām (EPL), Baltijas valstu enerģētiķi neizrāda nekādu entuziasmu par plānoto izstāšanos no BRELL. «Viņi vēlas nodrošināties pret jebkādām tehniskām kļūmēm, kuras var rasties energosistēmā, pieslēdzoties Eiropas tīklam. Nozares profesionāļi saprot, ka izstāšanās no BRELL un konkurentu – Krievijas un Baltkrievijas-iziešana no Latvijas elektroenerģijas tirgus neizbēgami izraisīs elektroenerģijas cenu kāpumu. ES noteikti izmantos savu monopolstāvokli, lai uz Baltijas valstu rēķina gūtu papildu peļņu,» paredz J. Lukjanovs.

Diskriminējošie ierobežojumi

Ja tomēr Baltijas valstis nolems atslēgt visas starpvalstu EPL, tad iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas būs iespējams, vienīgi izveidojot maiņstrāvas starpsavienojumu. Pašlaik Baltijas valstis var iepirkt elektroenerģiju no trešajām valstīm tikai caur Nord Pool Lietuvas tirdzniecības apgabalu, skaidro vēstnieks.

BRELL Energosistēmu komitejas sēdēs vairākkārt tika pacelts jautājums par nepieciešamību noņemt Krievijas elektroenerģijas tirdzniecību diskriminējošos ierobežojumus. Latvijas enerģētiķi pēc valdības rīkojuma ir gatavi «...uzsākt jaunās tirdzniecības jaudu noteikšanas metodoloģijas izstrādi, kas atvērs Latvijas-Krievijas robežu elektroenerģijas tirdzniecībai pēc tā, kad Lietuva pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju,» šī gada 15. augustā paziņoja AS Augstsprieguma tīkls pārstāvji. «Tādējādi Latvija varēs iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas tirgotājiem tieši, kas līdz šim nav bijis iespējams,» norāda vēstnieks.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 24. jūnijs plkst. 16:53

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas...

2019. gada 14. maijs plkst. 9:51

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 131 miljarda rubļu...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 12:32

Vācijā avarējot privātajai lidmašīnai, gājusi bojā Krievijas otras lielākās aviokompānijas...

2019. gada 15. marts plkst. 15:11

Krievijas tiesa piektdien apturējusi dzeramā ūdens fasēšanas rūpnīcas būvniecību Baikāla ezera...

2019. gada 12. marts plkst. 15:33

Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2019. gada 04. septembris plkst. 6:24

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu,...

2019. gada 03. septembris plkst. 6:25

Prokuroru atestācijas komisija turpina izskatīt prokurora Ulda Cinkmaņa darbības, kurš uztur apsūdzību...

2019. gada 02. septembris plkst. 9:14

Lielbritānijas Konservatīvās partijas deputāti brīdināti, ka tiks izslēgti no partijas, ja mēģinās...

2019. gada 31. augusts plkst. 23:29

Honkongas policija sestdien vēlu vakarā vienā no pilsētas metrostacijām pret protestētājiem laidusi...

2019. gada 28. augusts plkst. 8:03

Darbs pie jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pašlaik ir pāri pusei, šādu...

2019. gada 27. augusts plkst. 9:57

Brazīlija pirmdien noraidīja G7 valstu palīdzību cīņā ar Amazones lietusmeža ugunsgrēkiem, vienai...

2019. gada 26. augusts plkst. 14:41

Indonēzijas jaunā galvaspilsēta atradīsies Borneo salas austrumos, pirmdien pavēstīja prezidents...

2019. gada 23. augusts plkst. 17:20

Piektdien, «Baltijas ceļa» 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies...

2019. gada 23. augusts plkst. 7:03

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos,...

2019. gada 21. augusts plkst. 20:32

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres...