Drošības riska gadījumā ekonomiskie faktori atbildes nesniedz. Tas visplašākajam uzņēmēju lokam liek būt papildus piesardzīgam ar investīcijām, intervijā DB stāsta Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.
Vai Krievijas krīzi jūtat?
Krievijas krīzes efekts ir divējāds. Ir nozares, kuras tieši skar sankcijas, un tajās ir domāts par palīdzības instrumentiem, arī no bankām, kas šādā ārkārtas situācijā nāk klientiem pretī, lai tie tiktu galā ar savām likviditātes problēmām.
Otrs efekts, kas, runājot par investīcijām, ir būtiskāks, ir sankciju karu dēļ radusies piesardzība. Ja skatāmies uz investīciju līmeni Latvijā, tas pēckrīzes gados pieaug, tomēr nav tā, ka mēs tagad tā kārtīgi ņemtu un investētu ar gaišu skatu nākotnē.
Pirms gada vai diviem lielākās bažas bija par Eiropas u.c. ārējo tirgu stagnāciju, bet šogad sevi ir pieteicis jauna tipa risks – drošības risks, un tādu uzņēmēju prātos nav bijis ļoti daudzus gadus – vispār. Ļaunākais drošības riska dēļ ir tas, ka tas ir ļoti grūti izvērtējams. Makroekonomikā tu vari prognozēt, tur ir dažādi pieprasījuma un piedāvājuma modeļi un scenāriji, bet drošības risks tomēr ir iracionāls, to ir grūti aptvert un plānot.
Lietuvas piensaimnieki nule komentēja, ka šis ir jau 11. Krievijas sankciju gadījums atjaunotās neatkarības vēsturē, un viņi nav pārliecināti, vai pēc to beigām gribēs šai tirgū vispār atgriezties. Vai arī jūsu klienti nekļūst rezignētāki pret Krieviju?
Drošības risks ietekmē ne tikai sankciju tieši skartās kompānijas, kuru eksports ir vienkārši pārtraukts, un ir momentā jādomā, ko ar to visu iesākt, tomēr es teiktu, ka nozares, kas nav tieši saistītas ar sankcijām, šis risks ietekmē vairāk, jo arī pašu nozaru gluži vienkārši ir vairāk. Kas būs, kā būs? Drošības riska gadījumā ekonomiskie faktori atbildes uz to nesniedz, un nav zināms, kādus soļus spers Krievija, ASV vai ES. Tas visplašākajam uzņēmēju lokam liek būt papildus piesardzīgam ar investīcijām.
Optimistiskais scenārijs ir, ka sankcijas varētu atcelt jau priekšlaikus, bet tas diez vai notiks. Reālistiskāk šķiet, ka tas viss palēnām varētu vienkārši noklust, un, kad nu tas notiktu, tad tik un tā investoriem būs vajadzīgs vismaz gads, lai sapratu – jā, tiešām ir jauna situācija, var iet uz priekšu.
Vārdu sakot, pat optimistiskākajā scenārijā investīcijas ar domu par Krieviju nav paredzamas vismaz pāris gadu.
Katrā ziņā ir jābūt izskaitļotai, skaidrai stratēģijai, kādēļ tās atjaunot. Ja salīdzinām ar situāciju pirms gada vai diviem, Krievija kļūst aizvien nesaprotamāka, un pastiprināta investoru piesardzība noteikti būs vēl vairākus nākamos gadus.
Eiropas ekonomikas vilkme arī nav atjaunojusies. Cik liela Latvijā ir investīciju kapitāla nepieciešamība?
Investīcijas notiek, kaut gan ne pietiekami, lai tās būtu pamats visas valsts ekonomikas redzamai attīstībai, nākamajam solim. No krīzes esam izkļuvuši, ar salīdzinoši mazām investīcijām eksportspēja ir uzlabojusies, ir parādījušies arī uzkrājumi. Tomēr galvenais vilcējspēks, kāpēc mēs vispār augam, ir patēriņš, un tam ir savs limits. Kādu laiku tas darbojas, bet tad atkal ir nepieciešamas jaunas investīcijas.
Visu interviju Sankciju lavīnas efekts citās nozarēs vēl priekšā lasiet ceturtdienas, 16. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
