Ansis Zeltiņš

Foto: Zane Bitere/LETA

Krievu salas projekts finiša taisnē 

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

Māris Ķirsons, 2018. gada 06. februāris plkst. 8:26
Tevi varētu interesēt
2018. gada 23. janvāris plkst. 8:39
2017. gada 21. aprīlis plkst. 17:32

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā projekta gatavības stadija?

Rīgas osta cenšas kravu apstrādes operācijas virzīt prom no blīvi apdzīvotajiem rajoniem pilsētas centrā uz Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī pusi. Tādējādi tiek attīstītas jaunas teritorijas, kas rada iespējas modernizēt un vienkāršot kravu pārkraušanu un apstrādes loģistiku. Šī mērķa īstenošanai Rīgas Brīvosta mērķtiecīgi attīsta divus projektus — Krievu salas un Kundziņsalas, kur ir gan jauna infrastruktūra, gan arī plašas iespējas variēt ar kravām.

Protams, idejas par Krievu salas izveidi Rīgas ostā pirmsākumi ir meklējami uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā. Šīs idejas pirmo posmu deviņdesmito gadu nogalē īstenoja meža nozares flagmanis SIA Lindeks, izveidojot specializēto kokostu, kura sāka darboties 2001. gadā. Nākamais attīstības posms bija jāgaida daudzus gadus. Sava veida starts bija 2010. gads, kad ar ES struktūrfondu atbalstu tika uzsākta lielā Krievu salas projekta īstenošana, uzberot pārpurvotu teritoriju. Projekta mērķis - novērst ostas aktivitāšu izraisīto ietekmi uz vidi Andrejsalas un Eksportostas teritorijās, pārceļot akmeņogļu pārkraušanas terminālus prom no pilsētas vēsturiskā centra, vienlaikus nodrošinot ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodotas izbūvētas četras universālās piestātnes ar kopējo garumu 1,2 km un 15,5 m dziļumu pie piestātnēm, kā arī visi nepieciešamie transporta pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Papildus stividorkompānijas vēl izbūvē specializētas kravu pārkraušanas iekārtas, t.sk. automātiskās vagonu pazemes apgāšanas stacijas, beramkravu konveijera līnijas, savukārt osta papildus izbūvē kravu laukumus ar lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru, dzelzceļa ceļus, inženierkomunikācijas un putekļu žogu vēja mazināšanai, kas kopumā izmaksās vēl aptuveni 40 milj. eiro. Jaunajam kompleksam jāsāk strādāt jau 2019. gada 1. janvārī. Faktiski tā Rīgas ostā 18 gadu laikā būs tapusi modernākā, mūsdienu prasībām atbilstošākā kravu pārkraušanas vieta, kas vienlaikus būs ekonomiski efektīva un videi un iedzīvotājiem draudzīga.

Visu interviju Krievu salas projekts finiša taisnē lasiet 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 01. februāris plkst. 6:52

No jaunā pārvaldnieka sagaida nozares izpratni, skaidrus spēles noteikumus un rūpes par...

2016. gada 09. decembris plkst. 10:07

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs...

2016. gada 29. septembris plkst. 11:26

Visas Krievijas kravas, kas pašlaik tiek pārkrautas Baltijas valstu ostās, līdz 2020.gadam...

2016. gada 28. jūlijs plkst. 12:16

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park...

2016. gada 30. jūnijs plkst. 17:55

Lai Latvijas transporta infrastruktūra ierobežotā finansējuma apstākļos spētu attīstīties...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2018. gada 05. februāris plkst. 14:09

YASA eksportē 80% produkcijas un piegādā produktus vadošajiem automobiļu ražotājiem.

2018. gada 05. februāris plkst. 10:41

Tranzīta sūtījumu projekta ietvaros no Āzijas uz trešajām valstīm Latvijas Pasts saņēmis...

2018. gada 05. februāris plkst. 9:37

Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

2018. gada 05. februāris plkst. 9:29

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu...

2018. gada 02. februāris plkst. 13:22

Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva...

2018. gada 02. februāris plkst. 11:42

«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

2018. gada 02. februāris plkst. 10:35

Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

2018. gada 01. februāris plkst. 17:30

Pēc avotu teiktā, «visu pušu vadītāju» un uzņēmuma vadītājas viedokļi atšķīrušies.

2018. gada 01. februāris plkst. 12:01

«Varbūt pašvaldība bija domājusi labu, tomēr tie tikai traucē.»

2018. gada 01. februāris plkst. 11:24

Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.