Jaunākais izdevums

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Pēdējie seši mēneši

Krievu salas projekta otrajā posmā jau ir pabeigta gāzes vada un citu pazemes komunikāciju, kā arī laukumu un dzelzceļa izbūve. Darbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem būvdarbu grafikiem. Piemēram, SIA Strek teritorijā ir praktiski pabeigta elektroapgādes kabeļu izbūve, savukārt SIA Riga Coal Terminal teritorijā aktīvi notiek ūdensapgādes sistēmas būvniecības darbi. Kravu laukumiem šobrīd tiek izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Objektā stividori turpina tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, automātisko vagonu apgāšanas sistēmu tehnoloģiju izbūvi, kravu kraušanai stividori uzstādīs mobilās tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat notiek darbi pie vēju slāpējoša žoga izbūves. Būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

Visu rakstu Krievu salas projekts tuvojas finišam lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu

LETA, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rīgas brīvosta uzstādīs divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē nolemts iegādāties un uzstādīt divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas no kurām viena tiks izvietota jaunizbūvētā multifunkcionālā Krievu salas termināļa ziemeļrietumu daļā, savukārt otra terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē – Lielupes ielas rajonā.

Iekārtas tiks uzstādītas un darbu sāks līdz šī gada oktobrim.

«Krievu salas termināļa attīstības projekta otrais posms tuvojas noslēgumam, un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad akmeņogļu pārkraušana no Rīgas centram pietuvinātajām teritorijām tiks novirzīta uz jauno multifunkcionālo termināli Krievu salā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem, ir pieņemts lēmums par gaisa kvalitātes monitoringa staciju iegādi un uzstādīšanu. Papildu 23 metrus augstajam vēja žogam, kas pašlaik tiek izbūvēts Krievu salas teritorijā ar mērķi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu putekļu nonākšanu apkārtējā vidē, šis solis nostiprinās pārliecību, ka terminālis atbilst visaugstākajam vides standartu prasībām,» norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" palīdzību attīstītu Rīgu kā pievilcīgāku tūrisma galamērķi, sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pēc būtības ir pasažieru pārvadājumu projekts, turklāt tas ir orientēts ziemeļu-dienvidu virzienā.

"Ja mēs skatāmies uz Rīgas ostu, tad mums kravu pārvadājumu ziemeļu-dienvidu virziens, kurš kaut kādā mērā varētu sasaukties ar dzelzceļu, praktiski nav. Tādēļ tiešā veidā es īsti neredzu "Rail Baltica" saikni ar Rīgas ostu kravu pārvadājumos," teica Zeltiņš, piebilstot, ka sinerģija vienīgi var būt ar Salaspils loģistikas centru, kurā varēs mainīt kravas starp Krievijas un Eiropas standarta sliežu ceļiem. Pamatā tas varētu attiekties uz konteinerkravām vai ražošanu.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka zināmu sinerģiju ar "Rail Baltica" projektu saskata pasažieru pārvadājumos. Tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde vēlas izveidot darba grupu, kurā potenciāli būtu pārstāvji no lidostas "Rīga", "Rail Baltica" attīstītājiem, Rīgas pilsētas, kā arī Rīgas ostas un tūrisma nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zeltiņš: Mainot pārvaldes modeli ostās, pietrūka plašāka situācijas skaidrojuma

LETA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Ostu likuma grozījumiem valstij pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu, trūka plašāka skaidrojuma par situāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentējot 2019.gada nogalē ASV noteiktās sankcijas, kas zināmu laiku skāra arī Ventspils brīvostu, Zeltiņš skaidroja, ka "Ventspils atrodas Ventspilī", tāpēc šai lietai nekādā veidā nav un nebija saistības ar Rīgas ostu.

Tajā pašā laikā jautāts, vai tas, ka pēc sankciju noteikšanas veiktie grozījumi Ostu likumā attiecās gan uz Ventspils brīvostu, gan Rīgas brīvostu, mainot pārvaldes modeli, radīja stresu kravu īpašniekiem un stividoriem, Zeltiņš atzina, ka zināmu stresu tas radīja.

"No skaidrošanas viedokļa, informācijas prasījās vairāk. Visās diskusijās Rīga tika pievilkta klāt Ventspilij, un, protams, tas radīja zināmu stresu stividoros, viņu īpašniekos, bankās. Jautājumi tika uzdoti arī mums," teica Zeltiņš, piebilstot, ka tiktāl, cik tas skar ostu, Rīgas brīvosta situāciju arī skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu

Jānis Goldbergs, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvosta attīstībā investēs gandrīz 50 miljonus eiro

LETA, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta šogad plāno kravu apgrozījuma kritumu par 4%, savukārt ostas attīstībā plānots investēt 49,7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa skaidroja, ka, plānojot šī gada budžeta ieņēmumu sadaļu, tika ņemta vērā piesardzīga kravu apgrozījuma prognoze, kas balstīta uz stividorkompāniju iesniegtajiem plāniem par kravu apgrozījumu.

«Kopējais Rīgas brīvostas kravu apgrozījums šogad tiek prognozēts 30 miljonu tonnu apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 4% mazāk,» atklāja Gerharde.

Saskaņā ar Rīgas Brīvostas valdes lēmumu šogad Rīgas brīvostas pārvaldes budžets plānots 43 miljonu eiro apmērā.

Rīgas brīvostas pārvalde šogad turpinās realizēt iesāktos investīciju projektus Krievu salā un Kundziņsalā, atzīmēja Gerharde.

«Projekti ir vērsti uz Rīgas ostas konkurētspējas veicināšanu, vienlaicīgi ņemot vērā apkārtējās vides, ostas apkaimju un Rīgas pilsētas attīstības prasības. Investīciju apjoms šogad pieaugs vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu,» teica Gerharde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļu teritorijā norit vēju slāpējošā žoga izbūve - tas būs 23 metrus augsts un vairāk nekā divus kilometrus garš, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Žoga galvenais uzdevums būs novērst ogļu putekļu izplatīšanos apkārtējā vidē. Stividora SIA «STREK» teritorijā jau ir paveikta vairāk nekā puse no vēja žoga izbūves darbu kopējā apjoma – nostiprināti žoga balstu pamati, uzstādīta lielākā daļa balstu, šobrīd rit darbi pie žoga starpmastu stiepļu un vēja sieta montāžas.

Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Vēja žoga būvdarbi uzsākti arī stividora SIA «Riga Coal Terminal» nomas teritorijā, kur šobrīd tiek stiprināti balstu pamati un jau augusta beigās tiks uzsākta balstu piegāde būvlaukumā.

Arī pārējie būvdarbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem darbu grafikiem. SIA «STREK» teritorijā ir pilnībā pabeigti kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvniecības darbi, tai skaitā veiktas inženierkomunikāciju – elektroierīču, gāzes apgādes ierīču, ūdens un kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudes un apsekošana darba režīmā. Šobrīd tiek gatavota izpilddokumentācija objekta nodošanai ekspluatācijā. Objektā stividors turpina administratīvo un tehnoloģisko ēku būvniecību, šobrīd strādājot pie konteineru līniju izbūves. Iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Savukārt SIA «Riga Coal Terminal» termināļa teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos, kā arī dzīti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviesti stingri drošības pasākumi; Tallink pārstāj kursēt

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz pieciem gadiem plāno iesaldēt dzelzceļa infrastruktūras maksu

Sandris Točs, speciāli DB, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam

Notikusi arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā tika izskatīts Indikatīvā plāna projekts. Plāns tagad jāskata Ministru kabinetam, kuram, to apstiprinot, ir iespēja ne tikai vārdos, bet darbos skaidri demonstrēt, ka transports un loģistika ir patiešām būtisks tautsaimniecības sektors, kura stabilitāte un paredzamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas ekonomikai.

«Mērķis ir definēt valsts prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kā arī – mehānismu, kā saskaņā ar ES direktīvu nodrošināt pārvaldītāja finanšu līdzsvaru un nozares stabilitāti,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot, ka «Satiksmes ministrija un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sanāksmē iepazīstināja ar kopīgi rastu risinājumu, kas paredz nodrošināt nozarei paredzamību piecu gadu periodā. Apņemoties pat gadījumā, ja mainās kravu pārvadājumu apjomi, nepaaugstināt infrastruktūras lietošanas maksu un saglabāt to 2018.gadā spēkā esošajā līmenī. Gadījumā, ja infrastruktūras maksas ieņēmumi tādējādi nesegs tās uzturēšanas izmaksas, Indikatīvais plāns paredz mehānismu, kā nodrošināt finanšu līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītājam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2019

1. Jauna dzīvojamā ēka. Privātmāja Ādažu novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru