Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 9.septembrī pirmajā instancē sāks skatīt krimināllietu par mēģinājumu 2021.gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju kontrolpaketi, liecina informācija tiesu kalendārā.

Šajā krimināllietā apsūdzētie ir "Olainfarm" kādreizējie padomes locekļi, "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA "Olmafarm" (tolaik "Olainfarm" vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Portālā "Elieta.lv" pieejamais tiesu kalendārs liecina, ka krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa sāks iztiesāt mutvārdu procesā 9.septembrī plkst.10. Sēde paredzēta atklāta.

Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Plašu rezonansi un kritiku izpelnījušās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcības pamatotību, līdz galam neskaidru motīvu dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma krimināllietas izskatīšanas, vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova, vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.

"Tiesnešu ētikas komisija skatīs konkrēto jautājumu, tāpēc šobrīd atturos no konkrētās situācijas vērtējuma un komentāra sniegšanas par iespējamiem ētikas pārkāpumiem," norādīja D. Makarova, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem. Vienlaikus viņa atzina, ka iepriekš Tiesnešu ētikas komisija nav vērtējusi gadījumus, kad lietas pārdale tiek saistīta ar tiesnesim pieteiktā noraidījuma nepieņemšanu.

Minētais jautājums ir nonācis arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša redzeslokā, kurš gan arī patlaban atturas no plašākiem komentāriem par šo jautājumu. "Augstākās tiesas priekšsēdētājs iepazīstas ar publiski izskanējušo situāciju Rīgas pilsētas tiesā. Šobrīd komentārus saistībā ar šo lietu priekšsēdētājs atturas sniegt," Dienai oktobra vidū norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Rīgas pilsētas tiesa pēc vairāku gadu tiesvedības atzinusi, ka 2021.gada 26.aprīlī noslēgtais līgums par zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju pārdošanu starp SIA "Olmafarm" un Čehijas kompāniju "Black Duck Invest", ar kuru tika mēģināts iegūt uzņēmuma daļas vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā, ir spēkā neesošs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Rīgas pilsētas tiesas spriedums pirmajā instancē.

Tāpat tiesa atzinusi, ka "Olmafarm" bijušās valdes locekles Milanas Beļevičas rīcība, parakstot attiecīgo līgumu, bijusi prettiesiska, pārkāpjot "Olainfarm" iepriekšējā īpašnieka Valērija Maligina līdzmantinieču tiesības un uzņēmuma intereses.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Beļeviča ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Beļeviča ir iesniegusi pārsūdzību, bet nav pareizā apmērā samaksājusi valsts nodevu un attiecīgi apelācijas lieta šobrīd nav ierosināta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa šā gada 16.oktobrī vērtēs civillietas atbildētāju iesniegto blakussūdzību.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā.

Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus. Visbiežāk klientus izdevies pasargāt no investīciju krāpniekiem, taču lielākās naudas summas joprojām saistās ar telefonkrāpniekiem – šeit bankām izdevies nosargāt vairāk nekā 862 tūkstošus eiro. Diemžēl krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā jeb 1 306 431 eiro. Nemainīgi visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri – jūlijā šādi izkrāpti vairāk nekā 797 tūkstoši eiro.

Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām. FNA dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – kopumā no krāpniekiem pasargāti vairāk nekā 7,2 milj. eiro, novēršot vairāk nekā 10 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Investoru noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties, akciju un obligāciju tirgiem mēnesi noslēdzot ar pozitīvu rezultātu. ASV akcijas indeksu līmenī pieauga par 2.3 %, iezīmējot sesto mēnesi pēc kārtas ar pozitīvu rezultātu, kamēr Eiropas akciju indekss uzrādīja 2.6 % sniegumu.

Attīstības tirgu akcijas turpināja pārspēt gan ASV, gan Eiropu ar 4.2 % kāpumu, par spīti negatīvajam rezultātam Ķīnas akciju tirgū.

Obligāciju pusē pozitīvs cenu pieaugums bija vērojams visās galvenajās aktīvu klasēs. Straujāko cenu kāpumu uzrādīja attīstības valstu obligācijas ar 1.6 %, kamēr ASV un Eiropas investīciju reitinga obligāciju cenas pieauga par attiecīgi 0.2 % un 0.7 %. Sekojot FRS procentu likmju mazinājumam, ASV valdības obligāciju cena pieauga par 0.4 %, kamēr Vācijas valdību obligācijas uzrādīja 0.7 % cenas kāpumu. Paaugstināta riska obligāciju cenas mēneša bez ievērojamām izmaiņām, ASV -0.1 %, Eiropā +0.1 %.

Oktobrī FRS samazināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.75 - 4.00 % atzīmei, kas bija otrais likmes samazinājums šajā gadā, uzsverot ka nākamie lēmumi būs balstīti uz datiem un neizslēdza iespēju samazināt likmi vēlreiz decembrī. ASV valdībai jau kopš septembra beigām paliekot slēgtai, netiek publicēta virkne svarīgu datu. Ar vairāk kā nedēļas aizturi, inflācijas dati par septembri uzrādīja tas paātrināšanos līdz 3.0 % no 2.9 % vasaras nogalē, ko lielākoties noteica straujāks energoresursu cenu kāpums gada griezumā, kamēr pamatinflācija palēninājās līdz 3.0 % no 3.1 % iepriekšējos divos mēnešos. Pieejami dati liecina, ka ASV patērētāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš aprīļa, taču kopumā rādījumi palika tuvu pēdējo septiņu mēnešu vidējam līmenim.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Saeima šodien bijušo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu apstiprināja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta senatora amatā.

Saeimas balsojums izskatījās teju vienbalsīgs, par nobalsojot 72 deputātiem un tikai Skaidrītei Ābramai atturoties. Taču desmit deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" izvēlējās vispār balsojumā nepiedalīties.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) pirms balsojuma informēja, ka Rozenbergs savulaik izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, bet deputātiem komisijā nav bijusi iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, kas neļaujot pieņemt objektīvu lēmumu.

Judins esot mēģinājis iegūt papildu informāciju, taču pašlaik tas neesot izdevies. "Laiks vēl ir, ir jāiepazīstas ar materiāliem, tad varēs izdalīt secinājumus," teica Judins, sakot, ka viņam kā deputātam ir tiesības zināt, par ko viņš balso. Judins bija viens no deputātiem, kurš izvēlējās balsojumā par Rozenbergu nepiedalīties.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Dailes teātra pārbūvētā Jaunā zāle savus pirmos skatītājus aicina uz izrādēm septembrī.

Būvniecība Jaunajā zālē tuvojas noslēgumam, un Jaunās zāles pirmā jauniestudējuma pirmizrāde notiks 20.septembrī.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Mazās zāles pārbūves projektu mēs iesākām uzreiz pēc tam, kad mums 2020.gadā tika uzticēta Dailes vadība. Visus šos gadus tā ir bijusi viena no prioritātēm - pabeigt Mazās zāles pārbūvi un izbūvēt "black box" mēģinājumu zāli. Un tas nav nekāds luksuss, tās ir pamatvajadzības. Skatītāji mūsdienās vairs nedrīkst sēdēt mazā, 140 vietu teātra zālē ar zemiem griestiem un sliktu skatuves pārredzamību, un kur nu vēl bez modernas ugunsdrošības sistēmas. Beidzot Dailei būs moderna, skaista Jaunā zāle ar balkonu un 340 vietām. Beidzot aktieri varēs mēģināt Lielās zāles izrādes normālā mēģinājumu zālē. Taču galvenais ieguvējs būs Dailes skatītājs. Un par to paldies arhitektiem, celtniekiem un finansējuma devējiem. Mēs varam lepoties ar to, ka izmaksu ziņā uz vienu kvadrātmetru šī ir viena no visekonomiskākajām sabiedrisko ēku pārbūvēm Latvijā pēdējos gados. Un mēs lepojamies ar lielisku rezultātu gan dizainā, gan funkcionalitātē."

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Uzņēmumu grupas AS "APF Holdings" akcionāri kārtējā sapulcē šodien lems par jaunu dematerializētu akciju emisiju līdz trīs miljonu apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektiem.

Akciju emisijā plānots piesaistīt līdz 39,87 miljoniem eiro, emitējot līdz trim miljoniem jaunu dematerializētu akciju ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 5,11 eiro līdz 13,29 eiro, ieskaitot akcijas nominālvērtību, kas ir viens eiro, un akciju emisijas uzcenojumu, kas būs robežās no 4,11 eiro līdz 12,29 eiro.

Akcionāri plāno arī pilnvarot "APF Holdings" valdi noteikt jaunemitējamo dematerializēto akciju skaitu un vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu attiecīgajās robežās.

Jaunās akcijas plānots iekļaut "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Šobrīd kompānijas pamatkapitālu veido 5 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro, bet pēc pamatkapitāla palielināšanas "APF Holdings" pamatkapitāls būs 8 727 930 eiro apmērā, kuru veidos 8 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Telefonkrāpnieki kļuvuši par kaitinošu un diemžēl neizbēgamu digitālā laikmeta sērgu. To centienus izmānīt internetbankas paroles vai izspiest naudu piedzīvojuši vismaz 85 % Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt pētījums apgāž mītu, ka naudu zaudējuši tikai mazizglītoti cilvēki ar vājām digitālajām prasmēm. Pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka telefona zvanus no naudas kāriem svešiniekiem nav piedzīvojuši vien 15 % respondentu. Visus pārējos kaut reizi caur tālruni vai kādu saziņas kanālu uzrunājuši svešinieki, uzdodoties par investoriem, izmeklētājiem, policistiem, bankas darbiniekiem vai tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem un ar dažādām metodēm cenšoties izkrāpt naudu.

Lielākoties viņu centieni bijuši lemti neveiksmei. 77% aptaujāto ilgās sarunās ar svešiniekiem neielaižas un pārtrauc saziņu. Taču 8 % atzinuši, ka vismaz reizi ir noticējuši zvanītājam un sākuši pildīt viņu norādījumus. Trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem jeb 6% no visiem sarunas gaitā gan sākuši šaubīties par zvanītāja patiesajiem nodomiem un pārtraukuši sarunu, savukārt 2% pabeiguši iesākto un tikai pēc tam attapušies, ka ir apkrāpti.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.