Jaunākais izdevums

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

NRK ģenerāldirektors Hans Tore Bjerkās atzinis, ka Norvēģijai būtu «ļoti grūti» organizēt šo pasākumu divus gadus pēc kārtas.

Kā norāda BBC, ir pagājuši trīs gadu desmiti kopš uzvarētājvalsts ir atteikusies rīkot nākamā gada konkursu.

Savukārt S. Stokselius akcentējis, ka, ja valsts piedalās konkursā, tai ir jābūt spējīgai rīkot konkursu nākamajā gadā. Tas ir saskaņā ar noteikumiem.

Kā vēstīts, otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jauno vilni vēlas padarīt pievilcīgu Rietumeiropas skatītājiem

Māris Ķirsons, 01.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raimonds Pauls: Jaunais vilnis mirs

Lelde Petrāne, 20.07.2012

Konkursa "Jaunais vilnis" žūrijas līdzpriekšsēdētājs, komponists Raimonds Pauls (no kreisās) un konkursa "Jaunais vilnis" žūrijas līdzpriekšsēdētājs, komponists Igors Krutojs piedalās preses konferencē, kurā informē par starptautisko jauno izpildītāju konkursu "Jaunais vilnis 2012".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas nomirs pats,» tā, atbildot uz jautājumu, kas notiks ar jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis, saka komponists Raimonds Pauls.

«Organizatori kaut ko mēģina darīt, bet… Vienīgais, ko var darīt, ir – iesaistīt jaunus spēkus. Bet tas konkurss jau maz kuru interesē. Visus interesē tikai tas, kas notiek ap šo konkursu, piemēram, kādu skandālu uztaisīs Pugačova,» R. Pauls stāstījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Sākotnēji tas tā nebija iecerēts. Arī tas nebija iecerēts, ka tik daudzi sacentīsies manis zākāšanā. Jaunā viļņa organizatori uzspiež mums savu stilu, bet mēs vienmēr esam atšķīrušies ar to, ka mums pašiem ir savs stils. Viņi iejaucas mūsu solistu repertuārā, koriģē tērpus. Viņiem ir viens mērķis – reitings. Uz visu pārējo viņiem ir nospļauties. Un tad sākas problēmas. Lai viņi pamēģina Eirovīzijā kādam aizrādīt par repertuāru – nekas nesanāks. Esmu viņiem jautājis: kāpēc jūs man liekat iet uz skatuves kopā ar kaut kādiem… špana? Es mierīgi varu noturēt koncertu viens pats vai kopā ar saviem muzikantiem! Man nav vajadzīgas ne fonogrammas, ne fona dejotāji. Bet televīzija visu laiku diktē savus noteikumus. Sēž tur kaut kāds redaktoriņš un visu nosaka. Protams, krieviem ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, taču viņu gaume visbiežāk nesakrīt ar mūsējo,» skaidrojis komponists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eirovīzija pērn populārākā Latvijas Televīzijā

Dace Skreija, 10.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn LTV1 visvairāk skatīta bija Eirovīzija, bet LTV7 – Pasaules meistarsacīkstes futbolā un hokeja komandas Rīgas Dinamo spēles.

Latvijas Televīzijas 1. kanāla (LTV1) 2010. gada raidījumu pirmajā piecniekā ir 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kuru noskatījušies 283 tūkstoši skatītāju (jeb 49,2% iedzīvotāju, kas šajā brīdī skatījušies televīziju), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls (253 tūkst. jeb 38,4%), latviešu mākslas filma «Mazie laupītāji» (190 tūkst. jeb 22%), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases fināls (190 tūkst. jeb 26,1%) un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts «Deja kāpj debesīs» (181 tūkst. jeb 35,7%). No ziņu raidījumiem populārākā bijusi Panorāma sestdienā (164 tūkst. jeb 19,3%). Savukārt no dokumentālo raidījumu cikliem skatītāji visvairāk iecienījuši raidījumus «De facto», «Es – savai zemītei», «100. panta preses klubs», «Kas notiek Latvijā?» un «Province».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēru vēsts par populārā latviešu mūziķa Mārtiņa Freimaņa nāvi kļuvusi par vienu no pasaulē apspriestākajām tēmām mikroblogošanas vietnē Twitter.

Mūziķis miris naktī uz ceturtdienu 33 gadu vecumā, viņa nāves iemesls ir gripas izraisītas komplikācijas, ziņo Latvijas interneta mediji.

Populārā dziedātāja un dziesmu autora nāve ceturtdienas rītā bijusi teju vienīgā apspriestā tēma Latvijas Twitter lietotāju vidū, tādēļ mūziķa vārds iekļuvis sarakstā starp desmit šobrīd visapspriestākajām tēmām pasaulē, par ko liecina Twitter Trending topics saraksts.

M. Freimanis popularitāti guva kā grupas Tumsa vokālists. Vēlāk viņš pievērsās solokarjerai un sadarbībai ar citiem māksliniekiem. Viņš bijis ļoti veiksmīgs dziesmu autors skaņdarbiem, ko izpildījuši arī citi mūziķi. Viena no šīm dziesmām – The war is not over – dziedātāju Valtera un Kažas izpildījumā starptautiskajā dziesmu konkursā Eirovīzija ieguva piekto vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas parlaments pēc Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijā rosina izveidot alternatīvu konkursu

LETA--AFP, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīne tiek uzposta par godu vienam no pasaulē populārākajiem mūzikas konkursiem - 60. Eirovīzijai. Pilsētā redzami tādi jaunievedumi kā geju un lesbiešu tēmai veltīti luksofori, ziņo AFP.

Luksoforos tagad redzamas homoseksuālu pāru zīmes. Ar šo uzlabojumu palīdzību Vīne vēloties demonstrēt savu toleranci.

Tā esot arī daļa no zinātniska eksperimenta, kura mērķis ir uzlabot satiksmes noteikumu ievērošanu. Šādi signāli uzstādīti krustojumos, kuros cilvēki mēdz neievērot sarkanās gaismas luksoforos, un iecerēts pārbaudīt, vai tagad situācija uzlabosies.

Austrija ir viena no 40 valstīm, kas piedalīsies Eirovīzijā.

Saskaņā ar aplēsēm konkursa rīkošanas izmaksas sasniegs no 25-27 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pētījums: vidēji eksperts prognozē ne labāk kā «šimpanze, metot šautriņas»

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēt lietas nav tikai talants; ja ļoti grib, to var iemācīties pat ezis

Vai rīt snigs? Vai naftas cena pieaugs vai kritīs? Kas būs jaunais premjers? Un kas uzvarēs Eirovīzijā? Vai ir jābūt kādam pārcilvēciskam pareģošanas talantam vai to var vienkārši iemācīties, lai uz šiem jautājumiem atbildētu? Amerikāņu psihologs Filips Tetloks (Pensilvānijas universitāte) ir pārliecināts, ka to var iemācīties. Viņš ir veicis interesantus pētījumus par prognozēm/paredzējumiem un šo to zina arī par superprognozētājiem.

«Pirms 30 gadiem aizsāku pētījumu par ekspertu politiskajiem vērtējumiem,» F. Tetloks stāsta online žurnālam Edge. «Tā bija Aukstā kara kulminācija un Rietumos karsti strīdējās par to, kā apieties ar Padomju savienību. Bija liberālais viedoklis un konservatīvais, ikviens no tiem kaut ko paredzēja. Neviens neparedzēja, kur nonāks Padomju savienība ar Gorbačovu priekšgalā, tomēr pēc tam ikvienai pusei bija tam neatvairāms skaidrojums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA: ar tuvredzīgiem lēmumiem Dziesmu svētkos aplaudēsim vienīgi Maskavas Babuškām

Gunta Kursiša, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SAKRET OU vadītāju Igaunijā Kasparu Pacēviču

Lelde Petrāne, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aishas dziesmu pasaulē bīdīs Universal Music

Miks Lūsis, 13.05.2010

Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases fināla noslēguma koncerts Ventspilī. Aisha izpilda dziesmu What For?

Mārtiņš Zilgalvis/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai Mikrofona ieraksti izdevies noslēgt līgumu ar pasaules šī brīža lielāko un ietekmīgāko ierakstu kompāniju Universal Music par dziesmas What For? un tai iespējams sekojošā starptautiskā albuma izplatīšanu pasaulē.

Ar dziesmu What For? Eirovīzijas nacionālās atlases uzvarētāja dziedātāja Aisha startēs Eirovīzijas pusfinālā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Noslēgt līgumu jau pirms Eirovīzijas pusfināla Mikrofona ierakstiem izdevies, pateicoties lielajai starptautiskajai interesi par dziesmu, skaidro kompānijas pārstāvis un dziesmas autors Guntars Račs.

Jau šobrīd dziesma ir pieejama visos populārākajos Mp3 mūzikas portālos Eiropā. Savukārt What For? autori Jānis Lūsēns un G. Račs tiesības pārstāvēt šo dziesmu ir nodevuši pasaules šī brīža veiksmīgākajai mūzikas autoru darbu izdevniecībai EMI Music Publishing, kas sadarbībā ar Universal Music ir uzsākuši dziesmas veicināšanas pasākumus arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū paredzēts izsolīt dziedātājai Aijai Andrejevai, sabiedrībā zināma arī kā Aisha, un Kristiānam Rengardam piederošu nekustamo īpašumu, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova paziņojums.

(Papildināta ar 4. rindkopu)

Paredzēts izsolīt nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona iela 4-24, Rīgā. Savstarpēji saistīto nekustamo īpašumu veido dzīvokļa īpašums ar kopējo platību 91,6 kvadrātmetri un kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu ēkas, zemesgabala un domājamās daļas no neapdzīvojamās telpas - saimniecības telpas ar kopējo platību 35,1 kvadrātmetrs - un atbilstošām kopīpašuma domājamajām daļām no daudzdzīvokļu ēkas un zemesgabala. Nekustamā īpašuma īpašnieki ir Kristiāns Rengards un dziedātāja Aija Andrejeva.

Parāda piedzinējs ir AS Swedbank. Savstarpēji saistītā nekustamā īpašuma novērtējums ir 32 500 lati. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nevēlos komentēt šo situāciju – tā ir ļoti personiska lieta,» tā, vaicāta par nākamajā mēnesī plānoto izsoli, ar kuras palīdzību tiks pārdots Aijai Andrejevai, zināmai arī kā Aishai, un Kristiānam Rengardam piederošs dzīvoklis, sacījusi pati dziedātāja.

«Jā, tā nu tas reizēm notiek... Labi, ka [šajā lietā] beidzot vismaz ir kaut kāda virzība,» atbildējusi A. Andrejeva, liecina raksts, kas publicēts vietnē nra.lv.

Pēc ilgas tincināšanas viņa negribīgi atzinusi, ka bijusi galvotāja Rengardam – savam bijušajam puisim. Acīm redzami viņš nav pildījis saistības un nepildīs – Kristiāns ar savu jauno draudzeni tagad mitinās Austrālijā, liecina rakstā paustā informācija. Ar Rengardu dziedātāja bijusi kopā nepilnus četrus gadus, taču šīm attiecībām tika pielikts punkts – 2008. gada jūnijā. «Tā vienkārši notika – sapratām, ka nevaram būt kopā. Dzīvē tā mēdz notikt,» toreiz teikusi Aisha, apgalvojot, ka pēc šķiršanās pāris esot saglabājis labas attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru