Finanses

Krūmane atkāpjas no amata; Brazovskis paliks

Dienas Bizness, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Vēl piektdien I. Krūmane norādīja, ka negrasās atkāpties no amata, jo esot ļoti daudz darāmā, jānodrošina garantēto alīdzību izmaksa, jāiesniedz maksātnespējas pieteikums tiesā.

FKTK padomes loceklis Jānis Brazovskis Db.lv atzina, ka neplāno atkāpties no amata līdz pilnvaru termiņa beigām, kas iestājas nākamā gada oktobrī. «Man turklāt šobrīd turpinās ļoti aktīvs darbs Krājbankā, ir jāaizsargā bankas noguldītāju intereses. Man nav citu uzdevumu kā vien cīnīties par noguldītāju interesēm un bankas labu nodošanu administratoram,» tā viņš.

Jau vēstīts, ka iepriekš atlūgumu iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes ilggadējais loceklis Jānis Placis, kurš atbild par banku uzraudzību. J. Brazovskis iepriekš skaidroja, ka esot panākta abpusēja vienošanās, ka J.Placis atstās amatu no nākamā gada 1.janvāra.

FKTK padomē vēl darbojas Gvido Romeiko un Ludmila Vojevoda.

Jau ziņots, ka saistībā ar notikumiem Latvijas Krājbankā pieauga sabiedrības spiediens, pieprasot izvērtēt izvērtēt finanšu uzraugu atbilstību amatiem.

Negatīvi par Latvijas rīcību attiecībā uz situāciju Latvijas Krājbankā izteikusies arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kura norādīja, ka Latviju novēlotās rīcības dēļ caur Krājbanku notikušas «darbības», kas nav veicinājušas Lietuvas bankas Snoras, kā arī pašas Latvijas Krājbankas stabilitāti.

«Latvija par Lietuvas Centrālās banku lēmumiem attiecībā uz Snoras banku tika informēta trešdien [16. novembrī], bet tikai ceturtdien valsts ieviesa ierobežojumus attiecībā uz Krājbankas darbību, turklāt visi citi pasākumi bija vēl vairāk novēloti,» skaidro Šimonīte.

Viņa norāda, ka šajā laikā, kamēr Latvija izpildījusi visus nepieciešamos pasākumus, «caur Krājbanku notikušas vairākas darbības», kuras nav veicinājušas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas stabilitāti.

Iepriekš, atbildot uz DB jautājumu, vai A. Vilks varētu rosināt FKTK vadītājas I. Krūmanes atbrīvošanu no amata, ja atklātos, ka Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā pieļauti trūkumi, kas veicinājuši bankas krahu, Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis norāda: «Šobrīd nav informācijas, ka FKTK vadītāja būtu rīkojusies pretēji savām amata pilnvarām. Ir ierosināts kriminālprocess. Ja tā gaitā tiktu konstatēta kādu amatpersonu novēlota rīcība, tad finanšu ministrs, to, protams, izvērtēs.»

«Šādu iespēju neapsveram: pret krāpniecību neviens nav pasargāts,» lakoniski uz DB jautājumu iepriekš atbildēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

FKTK vadība gan nenoliedz, ka uzraudzības institūcija regulāri veikusi pārbaudes Latvijas Krājbankā un FKTK deleģēts pārstāvis ir piedalījies arī bankas valdes sēdēs, taču norāda, ka pretlikumīgie lēmumi par 100 milj. Ls vērtu bankas aktīvu ieķīlāšanu nav pieņemti FKTK pārstāvju klātbūtnē.

Jautājums par I. Krūmanes rīcību Krājbankas kraha situācijā un atbilstību ieņemamajam amatam pēdējās dienās aktualizējies vairākkārt. Eksperti anonīmi vairākkārt izteikušies, ka rīcība bijusi neatblistoša, un divu banku likvidācija tik īsā laika periodā ar lieliem zaudējumiem nav labs darba novērtējuma rādītājs.

Nav noslēpums arī fakts, ka par savu darbu FKTK darbinieki saņem salīdzinoši augstu atalgojumu. Piemēram, šā gada FKTK vadītāja Irēnas Krūmanes neto atalgojums bijis 3 872 lati, izriet no FKTK publiskotajiem datiem par amatpersonām izmaksāto atalgojumu 2010. gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: starp Latviju un Lietuvu bija vērojams «sliktas sadarbības paraugs»

Dienas Bizness, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.

«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.

Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Baņķieri par Brazovski: valsts nemāk noturēt intelektuālo potenciālu

Ieva Mārtiņa, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baņķieri pauda nožēlu par Saeimas lēmumu atkārtoti neievēlēt Jāni Brazovski Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pats J. Brazovskis šo lēmumu uztvēris salīdzinoši mierīgi un gatavs pieņemt jaunus izaicinājumus.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu

Db.lv aptaujātie baņkieri kopumā nelabprāt komentē izmaiņas savas uzraudzības iestādes vadībā. Swedbank Latvijā vadītājs vien pauda nožēlu, ka J.Brazovskis nav ievēlēts, jo ir augsta līmeņa profesionālis.

«LKA pauž nožēlu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pēc Jāņa Brazovska neapstiprināšanas amatā būs par vienu pieredzējušu profesionāli mazāk, turklāt tādu profesionāli, kurš ir pieredzējis vairāk nekā vienu banku krīzi un kam ir nozīmīga pieredze šo krīžu vadīšanā,» Db.lv norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: Katra mantkārīga idiota dēļ nebūtu jāaiziet profesionālam vadītājam

Diena.lv, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, finanšu jomā ir kompetenta un komisijai veltītie pārmetumi bieži vien nav bijuši pamatoti.

Diena.lv aptaujātie ekonomisti vairākums sliecas domāt, ka I. Krūmanei nevajadzēja atstāt savu amatu.

«Tas ir zināms simbolisks žests. Ja kaut kas ir sagājis dēlī, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Latvijā jau vienmēr gribas labākus cilvēkus, bet kur tad viņus ņemt? Manuprāt, viņa ir kompetenta finanšu jomā, tāpēc ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu nākt viņas vietā,» uzskata DNB bankasekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomists Jānis Počs portālam Diena.lv sacīja, ka FKTK varēja būt uzraudzījusi Latvijas Krājbanku dienu un nakti, taču jebkurā gadījumā ir grūti izkontrolēt divu cilvēku kriminālu rīcību.

«Ja katra mantkārīga idiota dēļ ir jāaiziet vadītājam, spējīgam vadītājam, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka ar mūsu valsti kaut kas nav kārtībā. Tur var stāvēt komisija dienu un nakti, bet ja var vienkārši pārskaitīt 100 miljonus divi cilvēki, kas par to vienīgie zina. Nu ko komisija?» pauda J. Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krūmane nedod cerības no Krājbankas atgūt vairāk kā 100 tūkstošus eiro

LETA, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieļauj, ka Krūmane aizbrauks no Latvijas

Lelde Petrāne, 30.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Komercbanku asociācija atzinīgi novērtē Zakuli kā pretendentu uz FKTK vadītāja amatu

NOZARE.LV, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: «Kādā kārtā Dievs tevi iecēlis, tādā tev būs priecāties»

Lelde Petrāne, 19.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienkārši nevēlējos,» tā jautājumu, kādēļ nav vēlējies kļūt par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, atbildējis komisijas priekšsēdētāja vietnieks, padomes loceklis Jānis Brazovskis.

«Kā teicis vecais Stenders: «Kādā kārtā Dievs tevi iecēlis, tādā tev būs priecāties.»,» viņš norādījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Jautāts, vai FKTK un pats izjūt vainu un atbildību par pēdējos gados notikušajiem banku krahiem, Brazovskis akcentējis: «Es personiski tiešām nejūtos vainīgs par Parex un Krājbankas likteni. Ir lietas, kuras ietekmēt nav mūsu spēkos. Tomēr atbildīgs gan esmu. Protams, atpakaļ skatoties, tagad var pārdomāt, ko varējām darīt citādi, uzzinot par šo banku finanšu problēmām. Tomēr jāsaka, ka noteiktajos apstākļos komisija rīkojās atbilstoši savām iespējām un izpildīja galveno uzdevumu - nodrošināja finanšu sektora stabilitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Brazovskis ar Antonova tēvu šodien pārrunājuši Krājbankas lietu

LETA, 12.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis šodien ticies ar AS Latvijas Krājbanka bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvu - Krievijas baņķieri Aleksandru Antonovu, pārrunājot iespējas atgūt Krājbankas aktīvus Krievijā un citās NVS valstīs.

"Sarunas bija par to Krājbankas aktīvu atgūšanu, kuri patlaban ir ieķīlāti Krievijā un citās NVS valstīs. Runājām, kā nodrošināt, lai šie aktīvi nepazūd un tiek atgriezti bankā," skaidroja Brazovskis.

Tāpat tikšanās laikā ir runāts arī par Latvijas aviosabiedrības airBaltic finansēšanas modeli un to, kādā veidā atgūt airBaltic kreditēšanā ieguldītos Krājbankas līdzekļus, sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kontakti ar A.Antonovu tiks turpināti, Brazovskis sacīja, ka viņam ir iespēja jebkurā laikā baņķierim piezvanīt vai sazināties elektroniski un noskaidrot nepieciešamos jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Brazovskis: Krājbankas ieķīlātā nauda izmantota arī Antonova privātajiem projektiem

Ritvars Bīders, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad bankai nav pietiekamu līdzekļu, lai norēķinātos ar saviem klientiem un kreditoriem, un, ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, Latvijas Krājbanka diemžēl ir pakļauta likvidācijai.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pārņēmis Latvijas Krājbankas vadību.

Runājot par to, kādā veidā bankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, Brazovskis norādīja, ka Krājbankas prezidents Ivars Priedītis bija parakstījis darījumu dokumentus, kurus viņš nedrīkstēja parakstīt, tādējādi apgrūtinot Krājbankas finanšu situāciju. Pats Priedītis esot norādījis, ka sākotnēji šī ķīla bija paredzēta uz neilgu laiku, proti, līdz Krājbankas akcionārs Vladimirs Antonovs izpildīs savas saistības pret bankām, kurās ieķīlāti Krājbankas līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vilks šaubās, vai ir īstais brīdis Krūmanes aiziešanai

LETA, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paudis šaubas, vai šis ir īstais brīdis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņai, ministra viedokli pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Plašāks ministra viedoklis pagaidāms sniegts netiek.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane nolēmusi pamest amatu.

Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.

«Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz [Latvijas Krājbankas] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību,» norādīja FKTK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par Krūmanes aizvietotāju sāks apspriesties nākamnedēļ

Ieva Mārtiņa, 30.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas vadītājs kopā ar finanšu ministru nākamo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju sāks apzināt nākamnedēļ

Db.lv atzina Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Viņš skaidroja, ka finanšu ministrs vēl šonedēļ dosies komandējumā un, lai arī atgriezīsies līdz šīs nedēļas beigām, tomēr par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jauno vadītāju sāks domāt nākamnedēļ. Jau vēstīts, ka FKTK vadītāja Irēna Krūmane par savu atkāpšanos no amata paziņoja pirmdien, par viņas atlūgumu vēl jālemj Saeimai, kas saskaņā ar līdz šim izskanējušo informāciju varētu notikt nākamnedēļ.

Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis tikmēr Db.lv atzina, ka vispirms kopā ar finanšu ministiju tiks meklēts kandidāts un tad ceļš tālāk vedīs uz Saeimu. Cita starpā FKTK nepaliek bez vadības, jo drīz FKTK padomes loceklis Jānis Brazovskis vairs nebūs tik noslogots līdz ar Krājbankas administratora nozīmēšanu. Jau vēstīts, ka šonedēļ FKTK paredzējusi iesniegt Krājbankas maksātnespējas pieteikumu. J.Brazovskis iepriekš Db.lv norādīja, ka neplāno atkāpties no amata līdz pilnvaru termiņa beigām, kas iestājas nākamā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēl vērtē iespēju atsaukt Latvijas Krājbankas krahu izraisījušos ķīlas līgumus

Madara Fridrihsone, 25.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) vēl arvien nav bijis iespējas iepazīties ar bijušā Latvijas Krājbankas prezidenta Ivara Priedīša parakstītajiem līgumiem, saskaņā ar kuriem tika pretlikumīgi ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi 100 milj. Ls vērtībā.

To pēc piektdien sasauktās operatīvo dienestu sanāksmes atzina FKTK vadītāja Irēna Krūmane. Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta iespēja šos ķīlas līgumus atsaukt, viņa attrauca: «Protams!»

I.Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pilda Latvijas Krājbankas pārvaldnieka pienākumus, iepriekš atzinis, ka «veiktie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process.»

Fakts, ka apcietinātajam I. Priedītim ir uzrādīta apsūdzība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, atsevišķus banku specifikas pārzinātājus vedinājušas uz secinājumu, ka tieši parakstot šos līgumus Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs ir pārkāpis savas pilnvaras. Viņuprāt, tas nozīmē, ka Latvijas Krājbankas aktīvu apķīlāšanu, kuru atklājot FKTK nolēma apturēt bankas darbību, ir iespējams apstrīdēt, tādējādi atgūstot vismaz daļu, ja ne visus ieķīlātos aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas kraha iemesls – leišu neuzticība latviešiem

Gunta Kursiša, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākie iemesli, kādēļ krievu magnāts Vladimirs Antonovs varēja netraucēti izmantot Latvijas Krājbanku savu biznesa ambīciju apmierināšanai, bija biznesa saites ar vietējiem oligarhiem, iekšējie strīdi banku uzraugu vidū, kā arī kaimiņu lietuviešu neuzticēšanās latviešiem, raksta Re:Baltica.

«Krājbankas beigu sākums bija 15. novembris, kad Lietuvas avīze Lietuvas Rytas publicēja ziņu, ka apturēta Snoras bankas darbība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lietuviešu kolēģiem pieprasīja sīkāku informāciju, bet saņēma atbildi, ka tās esot tikai baumas. Tajā paša laikā jau 11. novembrī Lietuvas galvenais banku uzraugs – Lietuvas Banka, bija griezies prokuratūrā ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu. Lietuvieši jau vasarā bija atklājuši, ka divās Šveices bankās kontos trūkst 290 miljoni eiro, bet latvieši par šiem faktiem netika informēti,» teikts speciāli Re:Baltica Dienas Biznesa žurnālistes Ievas Mārtiņas un Delfi LT žurnālista Ramunas Bogdanas veiktajā pētījumā par Krājbankas sabrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākšot klajā ar likuma grozījumiem, kas paredzēs daudz stingrāku banku uzraudzību, kā arī kriminālsodu pieaugumu par banku vadības vai akcionāru pieļautajiem pārkāpumiem, ceturtdien preses konferencē solīja FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Laikraksta Diena aptaujātie finanšu jomas pārzinātāji atzinuši, ka Latvijas krājbankas (LK) gadījumā pieredzētā noziedzīgā shēma Latvijā neesot nekas iepriekš neredzēts.

«Ja mēs runājam par normālām audita darbībām, tad parasti jūs vienkārši paprasāt, vai tur [bankas korespondentkontā] ir atlikums, vai tas saskan. Bet, tikko mēs lūdzām naudu pārskaitīt, tā uzreiz ieslēdzās mehānisms, ka tam apakšā ir finanšu ķīla, kura grāmatvedības reģistros Latvijā nebija fiksēta,» trešdien LTV raidījumā Sastrēgumstunda J. Brazovskis skaidroja, kādēļ laikus nav bijis iespējams pamanīt, ka nelikumīgi apķīlāti aptuveni 100 000 000 latu LK naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas maksātnespējas procesa izdevumus palielinājušas telpu izmaksas

Jānis Rancāns, 15.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas maksātnespējas procesa izmaksas bijušas lielas ne tikai administratora KPMG Baltics izdevumu dēļ, bet arī tāpēc, ka bijuši izdevumi par telpu un darbinieku uzturēšanu.

Raidījumā Dienas rīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka nevar atlaist bankas darbiniekus, izpārdot tehnoloģijas un filiāles «līdz nav dots starta šāviens».

FKTK priekšsēdētāja vietnieks skaidroja, ka no Latvijas Krājbankas kredītportfeļa iespējams atgūt aptuveni 200-250 miljonus latu, kas nodrošina valsts prasības.

Runājot par to, kāpēc Krājbanku nevarēja «saglābt», J. Brazovskis skaidroja, ka sanācijai bijis nepieciešams 170 miljonu latu liels ieguldījums, bet ieguldītāji neesot atradušies. Savukārt valsts atbalsts neesot bijis iespējams ne juridisku, ne arī ekonomisku apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Jau noalgoti advokāti Austrijā un Luksemburgā, lai izstrādātu darbības taktiku Krājbankas naudas atgūšanai

NOZARE.LV, 05.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau noalgoti advokāti Austrijā un Luksemburgā, lai izstrādātu darbības taktiku Latvijas Krājbankas naudas atgūšanai, intervijā žurnālam Kapitāls norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu parakstīja bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzina Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

Krājbankai izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots Maskavas bankā - 68 miljonu ASV dolāru apmērā (apmēram 34 miljoni latu). Visiem šiem līdzekļiem Krājbanka patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēti Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis, informē Satiksmes ministrija.

No 2016. gada Jānis Brazovskis ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, pirms tam trīs gadus strādājis asociācijā kā padomnieks. Tāpat J.Brazovskis kopš 2013. gada ir SIA "TET" padomes loceklis. Savukārt no 2001. gada līdz 2012. gadam viņš ieņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. J.Brazovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un tiesību zinātņu bakalaura grāds, kas iegūti Latvijas Universitātē.

No 2017. gada Māris Macijevskis ir AS "HansaMatrix" valdes loceklis un finanšu direktors, no 2021. gada SIA "HansaMatrix Innovation" valdes locekli un no 2020. gada SIA "Zinātnes parks" valdes loceklis. Savukārt no 2017. gada viņš ir SIA "IQ Capital" valdes loceklis. No 2004. gada līdz 2016. gadam M.Macijevskis strādājis finanšu sektorā AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un AS "Parex banka", tostarp vadošos amatos. Viņam ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, un bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis kritizē Latvijas un Lietuvas komunikāciju Snoras lietā

Nozare.lv, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas atbildīgo iestāžu komunikācija bankas Snoras lietā, maigi sakot, nav izrādījusies laba, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.

Viņš pauž viedokli, ka Lietuva nav pietiekami operatīvi sniegusi nepieciešamo informāciju Latvijas kolēģiem, kas ļautu sekmīgāk risināt Snoras meitas bankas Latvijā - Krājbankas - līdzekļu atgūšanas jautājumus.

«Ja runājam par uzraudzības iestāžu komunikāciju, tad jāatzīmē, ka šajā pārrobežu gadījumā komunikācija, maigi sakot, nav izrādījusies laba. Es būtu gribējis savlaicīgi saņemt no Lietuvas kolēģiem lielāka apjoma un precīzāku informāciju,» intervijā žurnālam Kapitāls akcentē Brazovskis.

No atbildīgo Lietuvas amatpersonu teiktā netieši varēts izsecināt, ka par Snoras problēmām «kaut kāds ziņojums atnācis» jau 11.novembrī. «11.novembris tomēr nav 16.novembris, un tās piecas dienas tomēr būtu bijušas kritiski svarīgas. Jau tad būtu pajautājuši par [Krājbankas] korespondentkontiem - un līdz ar to situācija izrādītos pavisam citāda. Tad sākumā nebūtu uzlikti ierobežojumi, bet bankas norēķini tiktu pārtraukti uzreiz, Latvijas Krājbankā iekšā tiktu ielaists FKTK pilnvarnieks un tiktu gaidīts administrators. Reālajos apstākļos, kuros bijām nokļuvuši, rīkojāmies saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, kas nemitīgi ienāca,» Latvijas finanšu tirgus uzraugu rīcību skaidro Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru