Kučinskis: Būtisku reformu zīmē aizvadīts gads

Autors: Māris Kučinskis
2017. gada 22. decembris plkst. 11:27

Ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir kļuvusi straujāka – situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu apgūšana, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas kāpums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Globālā ekonomika un attiecīgi arī reģionālā un Latvijas ekonomika šobrīd atrodas izaugsmes trajektorijā. Saskaņā ar dažādām prognozēm – stabila izaugsmes saglabāšanās ir gaidāma vēl tuvākos 3-5 gadus, kas iezīmē pozitīvu perspektīvu, vērojot tautsaimniecības attīstības rādītājus un tendences.

Valdības darba prioritātes ir tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums. Šīs prioritātes ir vērstas uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku pieaugumu kā priekšnosacījumiem straujākai un ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei.

Aizejošais gads ieies Latvijas vēsturē kā laiks, kad tikuši pieņemti vairāki uz valsts ilgtermiņa attīstību vērsti lēmumi. Pirmkārt jāmin ilgi gaidītā nodokļu reforma. Šai reformai tika izvirzīti divi galvenie mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību. Runājot par nevienlīdzības mazināšanu, reformas rezultātā Latvijā tiek paaugstināta minimālā alga un ieviests progresīvais ienākuma nodoklis. Turklāt attiecībā uz minimālās algas palielināšanu jāuzsver, ka tās kāpums ir 50 eiro apmērā no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro mēnesī, nosakot, ka šī summa netiks mainīta turpmākos trīs gadus, tādējādi ne tikai palielinot iedzīvotāju pirktspēju, bet arī padarot prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi. Savukārt attiecībā uz tautsaimniecības attīstību jāuzsver, ka reformā ir iekļauta norma, ka jebkurš uzņēmums, kurš savu peļņu ieguldīs savā attīstībā, nemaksās uzņēmuma ienākuma nodokli. Sagaidāms, ka šī norma piesaistīs arvien jaunas investīcijas, kas savukārt nozīmē arī jaunas, labi apmaksātas darbavietas.

Nodokļu politikas kontekstā noteikti jāmin, ka liela uzmanība pievērsta arī ēnu ekonomikas apkarošanai. Šajā sakarā būtisks panākums ir faktiski rekordtempā pieņemtā norma par elektronisko darbalaika uzskaiti būvniecības sektorā. Jaunā kārtība attiecas uz jaunbūvēm un būvdarbiem, kuru izmaksas ir virs viena miljona eiro. Šāds solis tika sperts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta atziņu, ka viens no iemesliem zemā atalgojuma līmenim varētu būt neuzrādītais darba laiks būvlaukumā strādājošajiem darbiniekiem. Godīgas konkurences nodrošināšanai būvniecības nozarē svarīgi, lai jauno darba laika uzskaites kārtību korekti ievērotu pilnībā visi būvniecības uzņēmumi, kuru objekti atbilst likumā definētajiem kritērijiem.

Tāpat tieši nodokļu politikas kontekstā tika sperts solis, par kuru Latvijā ir ticis runāts vairākkārt, taču iepriekšējos gados vēl nekad nav realizēts – runa ir par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem. Virzot grozījumus PVN likumā, tika rosināts ieviest PVN samazināto likmi 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ar mērķi samazināt ēnu ekonomiku, palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, mazināt augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādā veidā arī palielinot vietējo augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Vēl viens ļoti būtisks sasniegums ir veselības aprūpes sistēmas reformas apstiprināšana, ar to saprotot pilnīgi jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādi. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiek piesaistīta sociālo iemaksu veikšanai, paredzot divus dažādus pakalpojumu grozus iedzīvotājiem, kuri šīs iemaksas veic, un tiem, kuri to nedara. Faktiski tādā veidā valstī beidzot tiek ieviesta veselības apdrošināšanas sistēma.

Svarīgs solis, kas šogad tika sperts, – valsts pārvaldē ieviests princips «Konsultē vispirms». Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro, tādēļ tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums ir būt uzņēmēja konsultantam un sadarbības partnerim. Vienlaikus jāuzsver, ka jebkura pretimnākšana ir paredzēta tikai tiem uzņēmējiem, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji, bet kuriem kādu reizi ir misējies, jo viņi kaut ko nav sapratuši, nav zinājuši vai ir aizmirsuši. Savukārt pseidouzņēmējus, kuri sadibinājuši dažādas firmas pamatā ar vienu mērķi – veidot dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas un dažādos citos veidos apkrāpt valsti, konsultēt varēs vienīgi dārgi advokāti, kuru pakalpojumus apmaksās šie shēmotāji paši.

Neskatoties uz sasniegumiem tautsaimniecības izaugsmē, saglabājas pietiekami daudz tautsaimniecības attīstības izaicinājumu. Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem Latvijai ir konkurētspējas stiprināšana, mazinot produktivitātes plaisu ar modernām ekonomikām.

Vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad sāk trūkt darbaspēka, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb, citiem vārdot sakot, veicināt ekonomikas transformāciju. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšana – tie ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs.