Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti 

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

LETA, 18.7.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Viņš atgādināja, ka Briselē notikušā NATO samita laikā norisinājušās diskusijas par finansējuma novirzīšanu aizsardzībai, jo liela daļa alianses dalībvalstu valstu joprojām neizpildot solījumus savai aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP. Diskusijā iesaistījies arī ASV prezidents Donalds Tramps, norādot, ka aizsardzības izdevumi būtu jāpalielina.

«Attiecībā uz Latviju šie 2% nav slieksnis, ka mēs apstātos ieguldījumos aizsardzībā. Aizsardzībā ir jāturpina ieguldīt, jo vajadzības ir pietiekami plašas. Kā jebkurā jomā šim ieguldījumam jābūt mērķtiecīgam un efektīvam. Manuprāt, ja runājam par papildu finansējuma piešķiršanu, nerunājot par to, vai tie būtu vairāk vai mazāk par 2,5% no IKP, tam jābūt konkrētam pieprasījumam konkrētu mērķu sasniegšanai. Un tad valdībai ir jāvērtē, vai tā var vai nevar atbalstīt šo pieprasījumu,» norādīja Valsts prezidents.

Tikmēr, komentējot pirmdien notikušo Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vējonis atzīmēja, ka NATO ietvaros un arī Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir kopīgs viedoklis, ka ir divu ceļu pieeja attiecībās ar Krieviju.

«No vienas puses mēs nodrošinām, lai Minskas vienošanās tiktu ievērota. Kamēr šī vienošanās netiek ievērota, piemērojam dažāda veida sankcijas, bet tajā pašā laikā saglabājam dialoga iespējas ar Krieviju, jo ir daudzi jautājumi, kas starptautiski jārisina un šim dialogam jābūt. Dialogs ir nepieciešams un Tramps ir izvēlējies tikties ar Putinu un runāt par svarīgiem jautājumiem divpusējās attiecībās. Tas, ko viņi runājuši, paliek viņu ziņā, bet kopumā pasaulē tiek atbalstīts tas, ka dialogs ar Krieviju notiek,» teica Valsts prezidents.

Kučinskis piebilda, ka abu līderu tikšanās ir apsveicama, un norādīja, ka pagaidām nekādu indikāciju par izmaiņām abu valstu attiecībās šobrīd neesot.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) iepriekš paudis, ka Latvijai vajadzētu palielināt aizsardzības finansējumu virs NATO prasītajiem 2% no IKP. Pēc Rinkēviča domām, optimāli būtu, ja Latvijas aizsardzības budžets tuvāko piecu gadu laikā pieaugtu līdz 2,5% no IKP.

Tomēr var gadīties, ka gada beigās Latvijas IKP būs lielāks par prognozēto, līdz ar to aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs neveidos 2% no IKP, atzina ministrs, skaidrojot, ka tas, kādu daļu no IKP veido finansējums aizsardzībai, ir jāmēra gada beigās pēc faktiskās, nevis plānotās budžeta izpildes. «Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās,» akcentēja ministrs.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā tika prognozēts, ir liels risks, ka jau šī gada beigās valsts atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, brīdināja Rinkēvičs. «Mums šie 2% [no IKP] nebūs. Varbūt būs kādi 1,9%. Līdz ar to mums būs jāmeklē papildu līdzekļi [aizsardzībai] jau šogad, ja mēs tiešām gribam pildīt savu apņemšanos [pret NATO],» iepriekš intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» uzsvēra ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Briselē notikušajā NATO samitā tika runāts par nepieciešamību dalībvalstīm palielināt finansējumu aizsardzībai.

ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš. Vairāki eksperti gan pēc tam pauda viedokli, ka Trampa minētie 4% varētu būt pārspīlēta prasība, kāda realitātē, visticamāk, netiks ieviesta.

Tevi varētu interesēt

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu...

«ASV nenoliedzami ir mūsu galvenais partneris drošības jautājumos. NATO atbalsts mums ir...

Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem....

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas...

Lai kliedētu bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, premjers Māris Kučinskis...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Var gadīties, ka gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs lielāks par...

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo eksistenciālu krīzi un var sabrukt nākamo 12 mēnešu...

ASV parādsaistību apjoms tuvojas vēsturiski augstam līmenim un 30 gadu laikā parādsaistību...

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju...

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas...

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās...

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā...

Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt pagarināto normālo darba...

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes...

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5...