Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti 

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

LETA, 2018. gada 18. jūlijs plkst. 11:24

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Viņš atgādināja, ka Briselē notikušā NATO samita laikā norisinājušās diskusijas par finansējuma novirzīšanu aizsardzībai, jo liela daļa alianses dalībvalstu valstu joprojām neizpildot solījumus savai aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP. Diskusijā iesaistījies arī ASV prezidents Donalds Tramps, norādot, ka aizsardzības izdevumi būtu jāpalielina.

«Attiecībā uz Latviju šie 2% nav slieksnis, ka mēs apstātos ieguldījumos aizsardzībā. Aizsardzībā ir jāturpina ieguldīt, jo vajadzības ir pietiekami plašas. Kā jebkurā jomā šim ieguldījumam jābūt mērķtiecīgam un efektīvam. Manuprāt, ja runājam par papildu finansējuma piešķiršanu, nerunājot par to, vai tie būtu vairāk vai mazāk par 2,5% no IKP, tam jābūt konkrētam pieprasījumam konkrētu mērķu sasniegšanai. Un tad valdībai ir jāvērtē, vai tā var vai nevar atbalstīt šo pieprasījumu,» norādīja Valsts prezidents.

Tikmēr, komentējot pirmdien notikušo Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vējonis atzīmēja, ka NATO ietvaros un arī Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir kopīgs viedoklis, ka ir divu ceļu pieeja attiecībās ar Krieviju.

«No vienas puses mēs nodrošinām, lai Minskas vienošanās tiktu ievērota. Kamēr šī vienošanās netiek ievērota, piemērojam dažāda veida sankcijas, bet tajā pašā laikā saglabājam dialoga iespējas ar Krieviju, jo ir daudzi jautājumi, kas starptautiski jārisina un šim dialogam jābūt. Dialogs ir nepieciešams un Tramps ir izvēlējies tikties ar Putinu un runāt par svarīgiem jautājumiem divpusējās attiecībās. Tas, ko viņi runājuši, paliek viņu ziņā, bet kopumā pasaulē tiek atbalstīts tas, ka dialogs ar Krieviju notiek,» teica Valsts prezidents.

Kučinskis piebilda, ka abu līderu tikšanās ir apsveicama, un norādīja, ka pagaidām nekādu indikāciju par izmaiņām abu valstu attiecībās šobrīd neesot.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) iepriekš paudis, ka Latvijai vajadzētu palielināt aizsardzības finansējumu virs NATO prasītajiem 2% no IKP. Pēc Rinkēviča domām, optimāli būtu, ja Latvijas aizsardzības budžets tuvāko piecu gadu laikā pieaugtu līdz 2,5% no IKP.

Tomēr var gadīties, ka gada beigās Latvijas IKP būs lielāks par prognozēto, līdz ar to aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs neveidos 2% no IKP, atzina ministrs, skaidrojot, ka tas, kādu daļu no IKP veido finansējums aizsardzībai, ir jāmēra gada beigās pēc faktiskās, nevis plānotās budžeta izpildes. «Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās,» akcentēja ministrs.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā tika prognozēts, ir liels risks, ka jau šī gada beigās valsts atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, brīdināja Rinkēvičs. «Mums šie 2% [no IKP] nebūs. Varbūt būs kādi 1,9%. Līdz ar to mums būs jāmeklē papildu līdzekļi [aizsardzībai] jau šogad, ja mēs tiešām gribam pildīt savu apņemšanos [pret NATO],» iepriekš intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» uzsvēra ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Briselē notikušajā NATO samitā tika runāts par nepieciešamību dalībvalstīm palielināt finansējumu aizsardzībai.

ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš. Vairāki eksperti gan pēc tam pauda viedokli, ka Trampa minētie 4% varētu būt pārspīlēta prasība, kāda realitātē, visticamāk, netiks ieviesta.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. jūnijs plkst. 13:57

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas...

2018. gada 29. maijs plkst. 7:32

Lai kliedētu bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, premjers Māris Kučinskis...

2018. gada 02. maijs plkst. 8:51

Daudzos gadījumos, kad mediķi nevar pilnvērtīgi strādāt e-veselības sistēmā, patiesībā pie...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 8:27

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram...

2018. gada 22. februāris plkst. 16:30

Ministru prezidents Māris Kučinskis trešdien uzrunāja vairāk nekā 200 investoru pārstāvjus,...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2018. gada 17. jūlijs plkst. 9:19

Var gadīties, ka gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs lielāks par...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 17:13

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo eksistenciālu krīzi un var sabrukt nākamo 12 mēnešu...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 14:54

ASV parādsaistību apjoms tuvojas vēsturiski augstam līmenim un 30 gadu laikā parādsaistību...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 12:53

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 15:17

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas...

2018. gada 30. maijs plkst. 10:01

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās...

2018. gada 25. maijs plkst. 12:34

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā...

2018. gada 22. maijs plkst. 10:32

Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt pagarināto normālo darba...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 17:57

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 15:04

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5...