Amerikāņu mazumtirdzniecības veikalu tīkls Walmart medijiem izrādījis savu veikalu Walmart Supercenter Betonvillā, Arkanzasas štatā.

Mediju ekskursija notika Walmart Stores Inc. ikgadējās akcionāru tikšanās ietvaros. Fotogrāfu kamēram izrādītais Walmart Supercenter atrodas turpat, kur uzņēmuma galvenā mītne - Betonvillā.

Walmart Stores Inc. ir 18. lielākā publiskā akciju sabiedrība pasaulē, kā arī lielākā akciju sabiedrība pēc ieņēmumiem. 2013. gadā Walmart neto pārdošanas apjomi palielinājās par 1,4% līdz 473 miljardiem ASV dolāru. 12,8 miljardi ASV dolāru tika izmaksāti akcionāriem dividendēs.

Walmart tīklā visā pasaulē strādā 2,2 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse – 1,3 miljoni – ir darbinieki ASV. ASV un Kanādā Walmart ir lielākais privātais darba devējs.

ASV lielveikalu ķēde Walmart sūdz tiesā kompānijas Tesla enerģijas nodaļu, jo septiņos tās veikalos aizdegušies saules paneļi, ziņo BBC.

Walmart apgalvo, ka notikusi nolaidīga rīcība, uzstādot paneļus uz veikalu jumtiem.

Tiesai iesniegtajos dokumentos minēti vairāki ugunsgrēki laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam Walmart īpašumos Ohaio, Merilendā un Kalifornijā.

Tesla šos apgalvojumus medijiem nav komentējusi.

Pirmais ugunsgrēks 2012. gadā izcēlies Walmart veikalā Longbīčā, Kalifornijā.

Citā gadījumā Ohaio štatā 2018. gada martā klienti evakuēti un veikals astoņas dienas bijis slēgts.

Walmart pieprasa Teslai noņemt saules paneļus no visiem veikaliem un atlīdzināt zaudējumus. Mazumtirgotājs sūdzas, ka Tesla nodarbinājusi personas, kurām nav bijis pat pamata zināšanu par saules paneļiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss ir bagātākais cilvēks ASV, liecina žurnāla Forbes izveidotais bagātāko amerikāņu saraksts. B. Geitsa bagātība šogad sasniegusi 66 miljardus ASV dolāru.

Microsoft dibinātājam seko ASV investors Vorens Bafets, kurš var lepoties ar 46 miljardiem ASV dolāru. Savukārt trešais bagātākais amerikānis ir programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 41 miljardu ASV dolāru.

Ceturto un piekto vietu ieņem ASV konglomerāta Koch Industries īpašnieki un vadītāji, brāļi Čārlzs Kohs (Charles Koch) un Deivids Kohs (David Koch), kuriem katram pieder 31 miljards ASV dolāru.

Forbes izveidotā saraksta sestajā vietā iekļuvusi ASV mazumtirdzniecības ķēdes Walmart dibinātāja Sema Voltona (Sam Walton) dēla Džona Voltona (John Walton) atraitne Kristija Voltone (Christy Walton). Viņas rīcībā ir aptuveni 28 miljardi ASV dolāru.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2012. gadā četri pasaulē vērtīgākie zīmoli ir Apple, Google, Microsoft un IBM, kuru kopējā vērtība tiek lēsta 203 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt pirmajā esošā Apple vērtība gada laikā augusi par 129% līdz 70,6 miljardiem dolāru.

Tā liecina jaunākais pasaules zīmolu apskats Global 500 2012.

Tehnoloģiju pasaules zīmoliem pirmās piecas vietas ieņemt patraucējis mazumtirdzniecības sektora līderis Walmart, kura zīmola vērtība ir 38,3 miljardi dolāru. Tādējādi Walmart par 123 miljoniem dolāru apsteidzis Samsung, kas ierindojas pasaules vērtīgāko zīmolu saraksta 6. vietā.

Mazumtirdzniecības sektorā vērtīgākie zīmoli bez Walmart ir McDonald’s (22,2 miljardi dolāru), Home Depot (20,9 miljardi dolāru), Target (15,3 miljardi dolāru) un IKEA (15,2 miljardi dolāru).

Vērtīgākais automašīnu zīmols 2012. gadā ir Toyota (24,5 miljardi dolāru), kam seko BMW (21,3 miljardi dolāru) un Mercedes-Benz (19,8 miljardi dolāru).

Nākamā diena, kas seko pēc Pateicības dienas, ASV ieguvusi «melnās piektdienas» apzīmējumu. Šajā dienā cilvēki tradicionāli ar vērienu atklāj Ziemassvētku iepirkšanās sezonu, liekot mazumtirgotājiem durvis vērt jau agri no rīta.

ASV «melnā piektdiena» tiek uzskatīta par aktīvāko dienu tirdzniecībā visa gada garumā.

Nereti tirgotāji šajā dienā pircējiem piedāvā ievērojamas atlaides. Lai arī melnā piektdiena nav brīvdiena, daudzi darba devēji, kuri nedarbojas tirdzniecības jomā, saviem darbiniekiem piešķir brīvdienu.

Veikalu tīkla Walmart vadību «melnās piektdienas» ražas novākšanu gan aptumšojis Walmart darbinieku streiks gada aktīvākajā tirdzniecības dienā. Streiki un protesti notiek vairākos ASV štatos, ieskaitot Viskonsīnu, Kaliforniju, Ņūmehiko, Luiziānu, Floridu u.c. Turklāt «melnā piektdiena» ir tikai vērienīgas streiku sērijas sākums, jo neapmierinātie darbinieki sola protestēt arī vēlāk. «Mēs neapstāsimies tik ilgi, kamēr viņi [Walmart] nesāks mūs respektēt,» norāda Maiami streika dalībniece.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pēc sākotnēja kāpuma sarūkot, lai gan "Walmart" un citi mazumtirgotāji ziņoja par labiem darbības rezultātiem.

Investori bija gaidījuši Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos pēc tā samazināšanās pirmdien, tomēr tas pēc sākotnēja kāpuma noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, un kritās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Uzņēmumu "Apple", "Amazon" un "Facebook" akcijas zaudēja vairāk nekā 1% no to cenas.

Eiropas akciju cenas maz mainījās pēc iepriekšējiem optimisma uzplūdiem par ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Naftas cenas kritās, un ASV dolāra vērtība saruka pret citām svarīgām valūtām.

ASV akciju cenas pēdējās nedēļās ir bijušas pakļautas spiedienam, investoriem izvērtējot augošas inflācijas pazīmes pret cerībām uz ekonomikas izaugsmes pastiprināšanos 2021.gada otrajā pusgadā.

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

ASV Misisipi štata Sautheivenas pilsētā lielveikalā «Walmart» kāds darbinieks otrdien atklājis uguni, nošaujot divus kolēģus un ievainojot policistu, paziņojusi policija.

Savukārt uzbrucēju sašāvis policists. Uzbrucējs aizturēts un nogādāts slimnīcā, kur viņam veikta operācija.

Policists, kuru sašāvis uzbrucējs, ir tikai viegli ievainots, jo viņam bijusi pretložu veste.

Pēc policijas sniegtajām ziņām, uzbrucējs ir 39 gadus vecais Martess Tarels Eibrams.

Nogalinātie ir 40 gadus vecais veikala vadītājs Entonijs Brauns un 38 gadus vecais darbinieks Brendons Geilss.

«Walmart» pārstāvis pastāstīja žurnālistiem, ka pirms vairākām dienām Eibrams atstādināts no darba pienākumu pildīšanas, jo kādam kolēģim parādījis nazi, lai gan neesot ar to draudējis. Par notikušo iesniegts ziņojums policijai. Lēmums par to, vai Eibramu atlaist, vēl nebija pieņemts, norādījis veikalu tīkla pārstāvis.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Dzērienu ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group uzsācis premiālā tekilas zīmola Rooster Rojo® ražošanu Meksikā, kas tiks izplatīta visos lielākajos tekilas tirgos pasaulē.

Rooster Rojo® tekila ir ražota no 100% agaves, starp konkurentiem izceļas gan ar dzēriena garšu, gan īpašo pudeles dizainu. To ražo Fabrica De Tequilas Finos rūpnīcā Tekilas reģionā Meksikā. Latvijas uzņēmums Amber Beverage Group to iegādājās pagājušajā gadā.

Rooster Rojo® tekilas galvenā izejviela ir tīra zilās agaves sula, kuru atbilstoši tradicionālajām tekilas destilācijas metodēm filtrē caur Meksikas sudraba filtru.

Jaunā tekila Latvijas veikalu plauktos parādīsies novembrī.

Rooster Rojo® būs pieejams lielākajos tekilas tirgos pasaulē, tostarp ASV, Meksikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Jaunā zīmola izveidē un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo kompānija radījusi premiālu zīmolu, kuram ir liels potenciāls konkurēt ar vadošajiem tekilas zīmoliem šajā kategorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Bieži vien programmētāji ir to darbinieku vidū, kas saņem vislabākās algas. Lai gan varētu šķist, ka augstākais atalgojums ir pasaules ietekmīgo tehnoloģiju kompāniju programmētājiem, realitāte ir citādāka.

Tā, piemēram, ASV mazumtirdzniecības tīklā Walmart programmatūras izstrādātāji saņem vairāk nekā sociālajā tīklā Facebook. Darba atsauksmju portāls Glassdoor apkopojis 25 pasaules kompānijas, kuras saviem programmatūras izstrādātājiem maksā visvairāk.

Pilnu sarakstu iespējams aplūkot, klikšķinot šeit, bet Db.lv pievienotajā galerijā piedāvā ieskatu desmit kompānijās, kurās strādājošie programmētāji gadā saņem visvairāk.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga, valdot tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām par spīti tam, ka dažu ASV mazumtirgotāju preču noiets brīvdienās bija negaidīti mazs.

Ķīna paziņoja, ka tirdzniecības sarunas Pekinā ar ASV delegāciju ir «ielikušas pamatu» abu pušu bažu atrisināšanai. Dienu pirms tam optimismu par šīm sarunām pauda arī ASV pārstāvji.

ASV un Ķīnas amatpersonu sarunas par izeju no muitas tarifu izraisītā tirdzniecības kara pēdējās dienās ir veicinājušas akciju cenu pieaugumu. To sekmējuši arī Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka FRS nesteigsies ar procentlikmju celšanu.

Pauels ceturtdien izraisīja īslaicīgu ASV akciju cenu krišanos ar saviem izteikumiem, ka FRS lielajiem vērtspapīru krājumiem vajadzētu būt «būtiski mazākiem» par pašreizējo līmeni, kas ir gandrīz 4 triljoni ASV dolāru. Akciju cenas Volstrītā tomēr atsāka pieaugt un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»