Būve

Kultūras ministre:Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Doma par to, ka ir jāstiprina Daugavas krasta līnija, tur būvējot XXI gadsimta Latvijas simbolus, ir pareiza no pilsētplānošans viedokļa. Tāpat pareiza ir doma novietot jaunus kultūras objektus teritorijās, kuras ir revitalizējamas – tāda ir pasaules prakse. Tas ir labs impulss teritorijas attīstībai. No bibliotēkas spices ļoti labi var redzēt, kā tajā vietā mainās vide, tai vietai mainās vērtība. Tas pats notiek ar mazajiem objektiem reģionos. Piemēram, Latgalē, kur tika izveidots kultūras centrs Gors, apkārtējai videi ir pavisam cita vērtība. Tādējādi ideja, kas savulaik radās par trīs jaunajiem brāļiem, kam jākoncentrējas ap Daugavu kā pilsētas asi, manā uztverē ir bijusi pareiza.

Par izvēlēto projektu es vispār neko sliktu nevaru pateikt – mums ir jābūt laimīgiem, ka Gunārs Birkerts uzskicēja šo ēku. Par to, ka LNB ēka ir nodota ekspluatācijā, es uzzināju, pati būdama Venēcijas biennālē ASV paviljonā, ko veidoja trīs lielas telpas, kurās savukārt bija atsevišķi dosjē par Birkertu, par LNB, kā arī par Birkerta projektēto ASV vēstniecību Venecuēlā. Tātad nav šaubu, ka LNB ēkai ir pozitīvs novērtējums pasaulē. Protams, varam dikutēt par to, vai Gaismas pils seko līdzi smalkākajām tendencēm arhitektūrā, vai tā ir pietiekami energoefektīva. Gaismas pils projekts ir tapis jau pirms zināma laika, kad vārds «energoefektivitāte» vispār nebija dienas kārtībā. Pēdējā laikā pilsētplānošanas, arhitektūras vidē kaut kas ir mainījies, bet šis projekts ir tapis krietni agrāk. Ja tas tiktu skicēts tagad, tas atbilstu pašreizējām tendencēm. Tomēr uzskatu, ka projekts nav zaudējis savu aktualitāti un joprojām ir novērtēts. Zinu, ka tagad arī nopietni pasaules arhitektūras izdevumi interesējas par šo projektu. Es tiešām domāju, ka šī ēka ir skaista. Vajag paskatīties uz to saules gaismā. Jāatceras, ka sākotnēji tā tika projektēta kā stikla kalns.

No stikla gan tur ir maz kas palicis...

Tur ir stikls, tikai tas nav caurspīdīgs. Kad saule spīd, skatoties uz šo ēku, gribas teikt – zili stikli, zaļi ledi! Fantastiski bibliotēka izskatās naktī, kas tā ir izgaismota, bet, ieejot iekšā, vispār pārņem pozitīvas sajūtas – ir tāds iespaids, it kā tiktu kāpts kalnā. Domāju, Gaismas pils ir attaisnojusi garo ceļu, kas ir iets, lai projektu realizētu. Protams, tas, ka šis ceļš ir bijis tik ilgs, ir apliecinājums mūsu būvniecības tradīcijām, taču jāpriecājas, ka nākamajām paaudzēm būsim kaut ko tādu atstājuši.

Šobrīd ir tapis viens no «brāļiem», bet par pārējiem ziņu faktiski nav. Vai ir cerības, ka pārskatāmā nākotnē dienas gaismu varētu ieraudzīt jauna koncertzāle vai laikmetīgās mākslas muzejs?

To sabiedrībā var just – kad viens liels projekts ir pabeigts, vajag sākt kustību par jaunām lietām. Skaidrs, ka Rīgā ir vajadzīga gan koncertzāle, gan muzejs.

Par to jau vairs diskusiju nav, bet kad šādi projekti varētu tikt realizēti?

Jautājums ir – kad to var paveikt, par kādiem līdzekļiem un kurā vietā to darīt? Runājot par līdzekļiem, viss tomēr ir jāskata kontekstā. Pašlaik realizācijas procesā ir vairāki lieli kultūras projekti, kas jau rada pietiekami lielu slodzi valsts budžetam. Piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā iekšā ir gan Eiropas, gan Rīgas nauda. Šobrīd esam sākuši darbu pie Jaunā Rīgas teātra ēkas sakārtošanas, kas ir ārkārtīgi liels darbs, jo tur nepietiek tikai ar sienu nokrāsošanu.

Tas ir projekts, kas prasīs 20 miljonus eiro?

Konkursā uzvarēja Zaigas Gailes projekts, un, to iztāmējot jau detaļās, redzam, ka tā īstenošana maksās vairāk nekā 20 miljonus eiro. Tas ir konkrēts projekts, saistībā ar kuru ejam uz priekšu. Tāpat procesā ir Okupācijas muzeja ēkas renovācija, jaunā korpusa piebūves projekts, ko plānots īstenot līdz 2015.gada vasarai. Sākts realizēt arī visu Latvijas muzeju krātuves projekts. Gadiem ilgi redzam, ka mūsu nacionālais mantojums atrodas neatbilstošos apstākļos, piemēram, bēniņos, kas nav ugunsdroši, vai pagrabos, kuros nav piemērots klimats. Jebkurā gadījumā ir skaidrs – pirms sākam būvēt lielas gaisa pilis, mums ir jāsakārto daudzas lietas tepat uz... Nu, tās, kas mums jau ir dotas. Tam visam ir vajadzīgi valsts budžeta līdzekļi, tāpēc jāsaprot, cik daudz mēs varam padarīt. Protams, ir jāsāk domāt, kas notiek ar tiem pārējiem diviem brāļiem, kurus mēs tā vairs pat nedēvējam. Nacionālais attīstības plāns paredz, ka šajā plānošanas periodā notiek darbs ar trīs nozīmīgām nacionālām būvēm – laikmetīgās mākslas muzeju, koncertzāli un stadionu, kas ir vienlīdz būtisks gan sporta, gan Dziesmu un deju svētku vajadzībām. Tātad uzdevums jau ir definēts. Daudz ir diskutēts par varbūtējām vietām, kā arī veikts darbs, lai būtu iespējama Eiropas līdzekļu apguve šajā jomā. Sākotnēji bija ļoti noliedzoša attieksme pret Eiropas naudas izmantošanu šādām būvēm, bet šobrīd mums ir partnerības līgums, kas paredz, ka būs nauda kultūras mantojuma sakārtošanai, ir arī izdevies panākt, ka varēs piesaistīt līdzekļus pilsētvides revitalizācijai. Tas nozīmē, ka ar kultūras funkciju varēsim ieiet kādā revitalizējamā teritorijā, panākot tās kvalitatīvas izmaiņas. Jautājums ir par to, cik liels naudas apjoms ir iespējams vienam projektam, jo Eiropas Komisija ir definējusi, ka atbalstāmi ir maza mēroga projekti.

Jātiek skaidrībā, kas ar jēdzienu «maza mēroga projekts» tiek saprasts Briselē, bet kas – Rīgā?

Jā, tas ir jautājums, kas jāturpina skaidrot. Tāpat ir svarīgi, lai attiecīgajai teritorijai būtu attīstības plāns un būtu skaidrs, kādi būs ieguvumi, kā mainīsies vide, kad ienāks jaunas komercdarbības formas. Ir arī prasība, lai revitalizējamā teritorijā ienāktu privātas investīcijas, lai aktīvi iesaistītos pašvaldība. Atbilstoši šiem spēles noteikumiem mums ir jāsāk darbs ar dažādiem spēles scenārijiem.

Piemēram, laikmetīgās mākslas muzeja kontekstā mēs varam atgriezties pie Andrejsalas projekta, vērtējot, cik tas ir reāli. Rīgas pašvaldība šajā kontekstā piedāvāja raudzīties uz Rīgas Tehniskās universitātes ēku, bet diez vai šo vietu varētu klasifisēt kā degradētu teritoriju – tad jau mums būtu jāsaka, ka viss Rātslaukums ir degradēta teritorija. Var raudzīties arī Skanstes ielas virzienā.

Kur jūsu skatījumā ir optimālākā vieta šim muzejam?

Man patīk doma par Daugavas līniju, bet jautājums ir – vai mums izdosies to realizēt. Nevar noliegt, ka Andrejsalā ļoti daudz kas jau ir izdarīts. Savulaik ir uzskicēta skice ne tikai pašam muzejam, bet visas ostas teritorijas attīstībai. Tur ir veikti pamatīgi pētnieciskie darbi. Tomēr ir svarīgi saprast, kādas ir šīs teritorijas īpašnieku intereses, kā viņi redz tās attīstību un ko viņi ir gatavi darīt. Nosacījumu te ir pietiekami daudz.

Koncertzāles projektu, manuprāt, būtu ļoti sarežģīti īstenot uz AB dambja, lai gan jāatzīst, ka gadījumā, ja šī koncertzāle tur būtu, turklāt tāda, kā Andis Sīlis to uzprojektēja, tas būtu absolūts magnēts daudziem cilvēkiem no pasaules, lai brauktu šurp un to skatītos. Tomēr tehnoloģiski tas ir ļoti sarežģīti.

Savulaik, kad šis Sīļa projekts tapa, nereti bija dzirdams vērtējums, ka tiek plānots uzcelt melnu kasti Daugavas vidū. Vai tas, jūsuprāt, kalpotu par magnētu?

Arī par LNB ēku esmu dzirdējusi salīdzinājumus ar Maxima... Jautājums ir par izmantotajiem materiāliem un to, kā šī būve tiktu izgaismota dažādos diennakts laikos. Savā laikā šis risinājums man šķita ļoti interesants, bet tagad mani māc liela skepse par to, ka tas tiks realizēts.

Būvējot šādus objektus, bieži vien mērķis ir radīt kaut ko jaunu pilsētas plānošanas izpratnē, kas ne tikai ar iekšā notiekošo saturu, bet arī vizuālo risinājumu radītu vilkmi un nestu valsts vārdu pasaulē. Tagad visi runā par Azerbaidžānas multifunkcionālo centru, bet kāpēc tas notiek? Viņi paņēma pasaules mēroga arhitektu, ieguva arhitektūras balvu, un es pieļauju, ka tāpēc vien tur visi grib braukt, skatīties un saprast, kas tas īsti ir.

Viņi gan ieguva pasaules slavu arī ar to, ka šā projekta realizācijas nolūkos tika nojauktas dzīvojamās mājas, iznīcinot iedzīvotāju īpašumus...

Lūk, to es, piemēram, nemaz nezinu. Šādos gadījumos ir jāveic analīze, vai mērķi attaisno līdzekļus. Starp citu, tā ir dilemma, par kuru es pati ar sevi sarunājos Latvijas kultūrvides kontekstā. Mani satrauc tas, ka nesabalansēta pieeja un visu resursu koncentrēšana uz infrastruktūras attīstību var noņemt līdzekļus kultūras saturam un kultūras darbinieku motivācijai. Jāraugās, lai nav tā, ka mums ir izcila infrastruktūra, bet nav cilvēku, kas izcili tur darbotos. Kultūras joma nebūt nav atguvusies pēc krīzes, un es nevarētu teikt, ka kultūras darbinieku atalgojums ir optimāls. Piemēram, ir informācija, ka mūsu mūziķi brauc uz kaimiņvalstīm, ka viņus pārpērk mazāk spēcīgi orķestri ar mazākiem zīmoliem. Tas rada jautājumu, vai savu izcilību, ar ko lepojamies visā pasaulē, noturēsim? Jā, ar labu infrastruktūru mēs savas izcilības dabūsim biežāk uz koncertiem, bet vai nepazaudēsim augsni jaunu izcilību audzināšanai?! Vai nebūs tā, ka vienā brīdī konstatēsim – ārējā čaula ir, bet saturs pazudis, jo visi vai nu aizbraukuši strādāt uz citām valstīm, vai arī pārgājuši strādāt citās jomās? Tāpēc ļoti uzmanīgi jāskatās, lai šis process būtu līdzsvarots, lai cilvēks atkal nepaliktu ēnā – to es noteikti negribētu piedzīvot.

Ko tad jūs redzat kā optimālo vietu koncertzālei?

Tur tiešām ir vairāki scanāriji. Viens no tiem – Kongresu nama pārbūve. Kad prezentācija šajā jomā notika, izteicām savas bažas par akustikas risinājumu, jo tika paredzēta mākslīgā akustika, kas māksliniekiem neder. Cik saprotu, Rīgas dome ieklausījās šajos iebildumos un ir gatava strādāt. Tur gan jāsaprot, kādi varētu būt finansēšanas modeļi, jo Eiropas fondu nauda ir paredzēta tikai teritoriju revitalizācijai, bet Kongresu nama gadījumā varam runāt tikai par morālu revitalizāciju, ņemot vērā, ka šī ēka bija Komunistiskajai partijai. Skaidrs, ka to mēs nekādi nevaram nodēvēt par degradētu teritoriju. Šo projektu varētu paspēt realizēt līdz Latvijas valsts simtgadei, bet jautājums ir par finansējuma modeli.

Atgriežoties pie Gaismas pils – ko šā projekta sakarā būtu vajadzējis darīt citādāk?

Neesmu iedziļinājusies šā projekta niansēs, un mans darbs bija veltīts LNB ēkas nodošanai, bet vienu gan gribu pateikt – es vairs negribu, ka Kultūras ministrija strādā kā būvniecības ministrija. Brīdī, kad aģentūra Jaunie trīs brāļi pārstāja darboties un šo projektu vadīja viena Kultūras ministrijas nodaļa, tas šai iestādei bija milzīgs izaicinājums. Kultūras ministrijas kompetence, administratīvā un politiskā vadība ir veidota no cilvēkiem, kuru primārās zināšanas tomēr ir kultūrā. Pēkšņi ilgstoši bija projekts, kas paņēma lielus resursus un kas bija saistīts ar būvniecības jautājumu risināšanu. Manuprāt, tas nav pareizi. Viss, kas saistīts ar būvniecību, ar infrastruktūras attīstības lietām, jādara uzņēmumiem, kas tajā visā ir specializējušies.

Runājot par Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), manuprāt, ir pareizi, ka viņiem tiek nodota īpašumu centralizēta apsaimniekošana, bet tur vajag pietiekami lielu kapacitāti un profesionalitāti. Tāpat VNĪ darbība nedrīkst izmaksāt dārgāk, kā tad, kad to pašu darbu veica kultūras darbinieki. Man kultūras darbinieki ir prasījuši – kāpēc tad, kad kaut ko sāk apsaimniekot VNĪ, tas uzreiz maksā dārgāk. Tie ir indikatori, kas rada jautājumus. Ja VNĪ nav pietiekami liela kapacitāte un profesionalitāte, visi pārējie jūtas, kā ķīlnieki, jo mēs politiski atbildam par visām ķibelēm.

Ir skaidrība, cik liela summa viena gada ietvaros būs nepieciešama Gaismas pils uzturēšanai?

Pilnībā mēs to sapratīsim tikai 2016.gada beigās. 2014.gadā bibliotēka pamazām tiek pārcelta uz šo ēku, bet jau gada beigās tiks uzsākta bibliotēkas iekārtošana darbam Eiropas prezidentūras vajadzībām. Nākamajā gadā pusgadu daļa šīs ēkas nedarosies kā bibliotēka, bet tur atradīsies telpas Eiropas prezidentūras vajadzībām. Tādējādi arī nākamgad nevarēs saprast, cik izmaksā LNB uzturēšana. Pilnībā kā bibliotēka šī ēka strādās tikai 2016.gadā. Šobrīd mēs pat nezinām, kāda būs cilvēku kopējā plūsma, kas ietekmēs mikroklimatu, un kā būs nepieciešamība to regulēt. Uz visu milzīgo apjomu uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā. Šajā summā ir pilnīgi viss, sākot ar elektroenerģiju, apkuri, kas prasīs visvairāk naudas. Jāpiebilst, ka LNB ir dots uzstādījums pelnīt, kas gan nenozīmē, ka bibliotēkai jākļūst par absolūtu komerciestādi.

Tas ir reāli?

Kādu pusmiljonu eiro gadā LNB varētu nopelnīt. Tajā ēkā tomēr būs ēdināšana, suvenīru tirdzniecība. Telpas, ko var izīrēt reprezentācijas vajadzībām, zāles dažādām konferencēm un semināriem.

Šobrīd norisinās Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 pasākumi. Vai Rīga šim notikumam ir gatava, ņemot vērā, ka joprojām tiek tikai domāts, kā pasākumus popularizēt ārzemēs, šo svētku suvenīru faktiski nav un tamlīdzīgi?

Ja es nebūtu strādājusi, rīkojot Dziesmu svētkus, droši vien tagad izplūstu plašā kritikā. Zinu, ka nodibinājuma Rīga 2014 budžets, salīdzinot ar Ūmeo budžetu, ir krietni mazāks. Tādējādi arī administratīvā kapacitāte ir mazāka. Acīmredzot tas ir iemesls, kāpēc savlaicīgi nav padomāts par kaut kādām suvenīru lietām, kam, protams, būtu labs noiets. Ir skaudri jāapzinās, ka kapacitāte nodibinājumam nav tik liela kā mūsu kaimiņvalstij. Skaudrākais ir tas, ka parasti kultūrasgalvaspilsētas statuss palīdz atrisināt infrastruktūras sakārtošanas lietas, bet mēs reāli redzam, ka tad, kad jau pasākumiem jānotiek, visur vēl norisinās būvdarbi. Protams, šeit varam runāt par lietu sakritību, par to, ka Rīga 2014 ir tūlīt pēc krīzes, un tas traucēja. Atceros, Rīgu 2014 briesmīgi kritizēja, ka atklāšanai viņi izmantoja tirgus paviljonus, bet kur tad viņiem to vajadzēja darīt? Koncertzāles jau joprojām nav.

Runājot par popularizēšanu, jāteic, ka mani laiku pa laikam iepazīstina ar monitoringa lietām, un tas ir ļoti pozitīvs. Daudzās pasaules valstīs atspoguļo notikumus Rīgā. Protams, var diskutēt, ka vairāk vajadzēja būt materiāliem BBC, bet ne jau tas ir noteicošais – pasaulē vēstījumi par šeit notiekošo ir. Mēs pārāk agri sakām, ka kaut kas nav kārtībā, jo aktīvākā sezona vēl tikai sākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Melbārde: Nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldība nav sevi attaisnojusi

LETA, 31.08.2017

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru viņa minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melbārde: ABLV Bank darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever; VVC to sauc par nepieņemamu

LETA;Db.lv, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Melbārde: arī deputātiem un ministriem būs jāmaksā par biļetēm uz Dziesmu svētkiem

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pagājušā gada pavasarī Dziesmu un deju svētku padomē tika izskatīta un izdiskutēta ielūgumu un biļešu politika. Ja mēs runājam par augstākajām amatpersonām, tad tikai trīs augstākās amatpersonas saņems uzaicinājumus, ja tas tiešām ir viņu darbs un pienākums būt klāt šajos lielajos notikumos,» kultūras ministre Dace Melbārde (NA) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu».

Viņa sacīja, ka pārējām valsts amatpersonām būs jāpērk biļetes. «Amatpersonām, deputātiem un ministriem būs jāpērk biļetes, un es domāju, ka jebkurš, kas biļetes pirks, arī uz šo pasākumu nāks,» sacīja Melbārde.

Kultūras ministre arī aicināja ņemt vērā to, ka pieprasījums pēc biļetēm ir milzīgs un, lai nopirktu biļetes, būs jāstāv rindās: «Jārēķinās ar to, ka būs rindas, un to, ka pieprasījums ir daudz lielāks nekā vietas pašos pasākumos.»

Viņa gan cer, ka organizatori būs parūpējušies par to, lai viss notiek pēc iespējas efektīvāk. «Svētku rīkotājs ir domājis par to, kādā veidā uzlabot šo darbu, un es ceru, ka arī biļešu pakalpojumu sniedzēji ir pilnveidojuši savas tehnoloģijas,» raidījumā sacīja Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Šodien tiek oficiāli pabeigta Gaismas pils būvniecība

Gunta Kursiša, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 20. decembrī, tiek oficiāli pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb Gaismas pils būvniecība, Db.lv apstiprināja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāve Ilga Sokolova.

Vēl nākamā gada sākumā turpināsies bibliotēkas teritorijas labiekārtošanas darbi. I. Sokolova pauda, ka piektdienas laikā būvnieki kopā ar Kultūras ministriju sniegs vairāk informācijas par būvdarbu pabeigšanu.

Gaismas pils būvdarbi tika sākti 2008. gada jūnijā, un tos veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilspt SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Jaunās bibliotēkas būves izmaksas lēstas 114 miljonu latu apmērā.

Neņemot vērā to, ka ēkas būvniecība pabeigta, vēl tiek rīkoti un slēgti konkursi, kas attiecas uz Gaismas pils iekšdarbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Piemēram, decembrī izsludināts konkurss 335 tūkstošu latu apjomā par Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnu iegādi. Tāpat 14. decembrī IUB atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām. Atļauts slēgt līgumu ar personu apvienību, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gaismas pils restorāna iekārtošanā investēti ap 100 000 eiro

LETA, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patriotisma un piederības sajūtu rada līdzdarbošanās un individuālā iesaiste

Tāds ir galvenais DB uzņēmēju kluba šā gada nogales pēdējās viešņas, kultūras ministres Daces Melbārdes vēstījums, stāstot par Latvijas simtgades programmu. Ministre stāsta, ka Latvijas simtgades programma aptver piecus gadus no 2017. līdz 2021. gadam. «Vēlamies, lai simtgades programma būtu kaut kas paliekošs, ne tikai izšauts salūts,» pauž D. Melbārde.

Kopējais simtgades programmas finansējums trim gadiem no 2017. gada līdz 2019. gadam ir 22,3 miljoni eiro.

D. Melbārde, runājot par svētku programmas izmaksām, īpaši uzsver, ka lielākā daļa finansējuma nonāk pie uzņēmējiem kā samaksa par dažādiem sniegtajiem pakalpojumiem. Tā, piemēram, no kopējā Dziesmu svētku finansējuma tikai 4% ir saistīti ar izdevumiem par mākslu, pārējās izmaksas ir dalībnieku ēdināšana, izmitināšana, pasākuma apskaņošana, gaismošana, apsardze utt. Līdz ar to visas šīs izmaksas nonāk pie uzņēmējiem, kas nodrošina šos pakalpojumus. Tāpat lielo svētku pasākumu laikā lielāka peļņa ir gan taksometriem, gan viesnīcām, kā arī ēdināšanas izmaksām. Līdz ar to simtgades pasākumu finansējums tiek nevis izšauts gaisā vai notrallināts, kā reizēm tiek dzirdēts apgalvojam, bet gan ieplūst reālajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku biļešu skandāls

Laura Mazbērziņa, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness centās noskaidrot XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu skandāla aizkulises, kad divu stundu laikā tika izpārdotas biļetes uz visiem svētku koncertiem.

«Visā pasaulē uz lieliem pasākumiem biļetes tiek izpārdotas šādos tempos, tas nav nekas jauns. Tas parāda tikai to, cik liels pieprasījums ir uz šiem svētkiem. Biļešu proporcija - 100 gribētāju uz vienu biļeti,» skaidro Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Lai gan gribētāju skaits uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus. Papildus koncerti netiks organizēti vairāku apstākļu kārtā, jo izvērtējot visu māksliniecisko programmu, mākslinieciskā padome neredz iespēju tik nozīmīgiem soļiem. Kultūras ministrija pilnībā akceptējusi šo lēmumu, jo tā pilnībā paļaujas uz Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku māksliniecisko padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

No darba atbrīvo Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot vairākas darbinieku un arodbiedrību sūdzības un konsultējoties ar Muzeju padomi, Kultūras ministrija (KM) atbrīvojusi no amata Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ilzi Knoku, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Sūdzības par Ilzes Knokas darbu un vadības stilu izskanējušas jau iepriekš. KM un ministre Dace Melbārde kopš 2014.gada pavasara aktīvi centās noregulēt situāciju, rīkojot kopīgu muzeja direktores un darbinieku tikšanos, personāla vadības semināru, vairākkārt bez rezultātiem aicinot Ilzi Knoku sniegt skaidrojumus par aktuālo situāciju un priekšlikumus tās uzlabošanai, kas tā arī netika iesniegti. 2015.gada janvārī tika ierosināta dienesta pārbaude, kuras laikā Ilzes Knokas darbā konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.

Saskaņā ar Muzeju likumu valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. 17.februārī notika Muzeju padomes sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot uzaicinātās personas, Muzeju padome secināja, ka situācija Rakstniecības un mūzikas muzejā nav apmierinoša un vadības darbs nav uzskatāms par profesionālu. Uz šo sēdi bija aicināta ierasties arī Ilze Knoka, tādējādi dodot iespēju direktorei paust savu viedokli, taču viņa uz sēdi neieradās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kultūras ministre: Mitrums joprojām bojā muzeju krājumus Rīgas pilī

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Tērējot 200 tūkstošus eiro, atjaunota Kultūras ministrijas ēkas fasāde

Monta Glumane, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, atjaunota Kultūras ministrijas ēkas Kr. Valdemāra ielā 11a fasāde, ārējās uzejas kāpnes un nojume, kā arī restaurēti logi, informē «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Fasādes atjaunošana sakrīt ar nama 145 gadu jubileju – tagad tas ir atguvis sākotnējo spozmi, kādu to bija iecerējis šīs ēkas autors, viens no Rīgas ievērojamākajiem 19. gadsimta arhitektiem Heinrihs Šēls.

«Kultūras ministrijas ēku uzcēla tālajā 1873.gadā. To arhitekts Heinrihs Šēls projektēja kā savas ģimenes mājvietu. Vēlāk tā pārgāja Ārlietu ministrijas īpašumā un kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru rezidenci, namā dzīvojuši Vilhelms Munters, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics un citi,» stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Vienlaikus viņa akcentē, ka ir patiess prieks, ka līdztekus daudzām kultūras būvēm ir izdevies atjaunot arī ministrijas nama, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis, fasādi, jo pēdējo reizi tā tika atjaunota deviņdesmito gadu vidū un restaurācija bija vitāli nepieciešama. «Turklāt ieguvēji esam ne tikai mēs, Kultūras ministrijas darbinieki, bet ikviens rīdzinieks un arī pilsētas viesi, jo Rīga ir atguvusi vēl vienu skaistu un sakārtotu arhitektūras pērli,» papildināja D.Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melbārde: ABLV Bank darbības apturēšana ir nesusi lielu skādi Latvijas kultūrai

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir jāatzīst, ka «ABLV Bank» darbības apturēšana ir nesusi lielu skādi Latvijas kultūrai un kultūras mecenātismam, jo faktiski darbību ir apturējis ne tikai ABLV labdarības fonds, bet arī Ināras un Borisa Teterevu fonds, jo arī šī fonda līdzekļi šobrīd ir iesaldēti «ABLV Bank» likvidācijas procesā,» kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Melbārde norādīja, ka daudzas kultūras iestādes pašlaik cieš, jo paļāvās uz šo fondu atbalstu. «Gan Kultūras ministrijai un tās iestādēm, gan arī citām neatkarīgām institūcijām, kas gadiem ilgi bija cieši sadarbojušies ar šiem diviem fondiem, šobrīd ir ļoti grūts gads, jo jādomā, kā šos zaudējumus, kas ir radušies, segt. Tas nav vienkārši,» skaidroja ministre.

Viņa sacīja, ka cieš lieli projekti, tostarp plānotā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide: «Jāatzīst, ka šobrīd uz jautājuma zīmes ir ļoti liels mecenātisma projekts, kur ir apvienojušies arī šie divi nosauktie mecenāti – tas ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Kas notiks tālāk, ir grūti pateikt. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, kā šis likvidācijas process virzīsies uz priekšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Robežzīmes RĪGA turpmāk vairs nevarēs pārveidot, kā ienāk prātā

Dienas Bizness, 05.03.2015

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Šādu rīkojumu ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde. «Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz «Ī» ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu, » norāda D. Melbārde.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eņģeļi, kas jaunu biznesu padara iespējamu

Dienas Bizness, 15.05.2015

Investora un jaunā uzņēmēja attiecībās vienmēr svarīgs ir cilvēciskais kontakts, ne tikai vēlme tikt pie naudas, uzsver Jānis Rancāns, uzņēmējs un biedrības Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls valdes priekšsēdētājs, kurš arī pats investējis jaunā biznesa projektā.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau nedaudz vairāk nekā gadu darbojas biedrība Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LBET) – pērn, 29. aprīlī, notika tās dibināšanas sapulce, kurā vienkopus sanāca 23 Latvijas privātie investori. Šobrīd biedrībā darbojas 43 investori un trīs fondi kā sadarbības partneri, kuru galvenais mērķis ir atrast jaunus daudzsološus biznesa projektus, kur investēt savus privātos līdzekļus. Biznesa eņģelis ir privātais investors, kurš guvis pieredzi uzņēmējdarbībā un investē līdzekļus start-up projektos. Viņš ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu to agrīnajā attīstības stadijā, piektdien raksta laikraksts Diena.

LBET ik mēnesi organizē Investīciju sesijas, kurās privātie investori var klātienē tikties ar jaunajiem uzņēmējiem, lai izskatītu iespēju investēt, savukārt jaunie uzņēmēji – piesaistīt investīcijas sava projekta attīstībai. Jau ir notikušas 11 šādas sesijas, kurās septiņi projekti ir saņēmuši investīcijas, tāpat ar vairākiem jaunajiem uzņēmējiem notiek sarunas par iespējamām investīcijām. Atbalstītie projekti pārstāv dažādas nozares, un kopējā investētā summa sasniedz ap 500 000 eiro.

Uzņēmējs, biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns, kura galvenais uzdevums ir biedrību pārstāvēt starptautiski, ir viens no investoriem bērnu apģērbu ražošanas uzņēmumā Beekid. «Uzņēmēja Renāte Zandersone savu projektu bija pieteikusi uz investīciju sesiju, taču to nenācās pat prezentēt, jo ideja bija tik labi nostrādāta, ka ieinteresēja mani un vēl vienu investoru jau uzreiz. Beekid ir bērnu un ģimenes apģērbu dizaina ražošanas uzņēmums. Projekts uzrunāja, jo tas atbilst manu bērnu vecuma vajadzībām, turklāt kolekcijas tiek veidotas kā family style – visa ģimene var saģērbties stilistiski līdzīgi, sākot no zīdaiņa, pusaudžiem un līdz pat vecākiem,» stāsta J. Rancāns. Viņa pamatbizness saistīts ar IT jomu, taču uzņēmējs vēlas diversificēt savu investīciju portfeli, tādēļ izvēlējās ieguldīt uzņēmumā, kurš pārstāv pilnīgi citu nozari. «Prasījās kaut ko taustāmu, rezultātu, kam iespējams pieskarties, ne tikai datus datora ekrānā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskās darbības pārskatus par 2019. gadu iesnieguši teju 85 000 uzņēmumu, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir par 24 507 mazāk, jo martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika pagarināti.

Pēc SIA "Lursoft" datiem, uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, kopējais apgrozījums pērn bijis 40,43 miljardi eiro, bet peļņa – 2,87 miljardi eiro, savukārt gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā – 64,55 miljardi eiro un 4,05 miljardus eiro liela kopējā peļņa.

Iepriekšējos gados jūlija beigās, pēc "Lursoft" datiem, jau bija iesniegti teju 110 000 gada pārskatu.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru