Pakalpojumi

Kurjerpasta sūtījumus turpmāk varēs noformēt arī attālināti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, muitas amatpersona noformē kvīti par personas deklarētajām precēm, veic nodokļu maksājumu aprēķinu un kvīts izdruku nosūta gan uz pasta sūtījuma saņēmēja, gan uz kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja e-pasta adresi. Saskaņā ar kvīts izdrukā norādīto informāciju pasta sūtījuma saņēmējs veic nodokļu maksājumu tiešsaistē portālā latvija.lv, norādot kvīts numuru (2). Par nodokļu apmaksas veikšanu fiziska persona informē kurjerpasta pakalpojumu sniedzēju.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs pirms pasta sūtījuma izsniegšanas vai piegādes portālā latvija.lv pēc kvīts numura pārbauda muitas maksājuma izpildes statusu. Ja muitas maksājuma izpildes statuss ir «apmaksāts», pasta sūtījums tiek izsniegts vai piegādāts pasta sūtījuma saņēmējam.

Arī turpmāk personas var izmantot līdzšinējo kārtību - saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par saņemtu pasta sūtījumu, vai nu doties veikt ar to saistītās muitas formalitātes klātienē uz VID Lidostas muitas kontroles punktu, vai arī pilnvarot kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja pārstāvi muitas formalitāšu noformēšanai.

Gadījumos, ja pasta sūtījumā ir preces, kurām normatīvajos aktos paredzēti importa un eksporta aizliegumi vai ierobežojumi, VID muitas amatpersonai ir tiesības pieprasīt sūtījuma saņēmējam papildu dokumentus, kā arī aicināt aizpildīt pilno muitas deklarāciju elektroniski, izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS). Muitas deklarāciju var aicināt iesniegt arī gadījumos, ja muitas iestāde nav pārliecināta, vai iesniegtie dati ir pareizi vai pilnīgi.

Plašāka informācija par pasta un kurjerpasta sūtījumiem, kā arī to, kas uzskatāms par komerciālu un nekomerciālu pasta sūtījumu, pieejama VID mājaslapā sadaļā «Muita/ Savienības Muitas kodekss/Pasta un kurjerpasta sūtījumi» un «Muita/Ceļotāja bagāža, pasta sūtījumi/Pasta sūtījumi».

(1) Pēc pasta sūtījumu izlaišanas brīvā apgrozībā, pases vai ID kartes kopija tiks dzēsta.

(2) Lai izmantotu portāla latvija.lv pakalpojumu, lietotājam ir jāautentificējas kā Privātpersonām → meklētāja lodziņā ievada vārdu «muita» → izvēlas pakalpojumu Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bezvienošanās Brexit gadījumā VID Muitas pārvaldei darbā būs jāpieņem 48 darbinieki

Db.lv, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests gatavojas sāpīgākajam Brexit scenārijam – izstāšanās no Eiropas Savienības marta beigās bez vienošanās. Tā kā Lielbritānija tad pēkšņi kļūst par tā dēvēto trešo valsti ar attiecīgām muitas procedūrām, VID aplēsis, ka tam turpmāk būs nepieciešami papildus 48 jauni darbinieki, tā svētdien ziņoja LNT TOP10.

Sevišķi muitas kontroļu pieaugums tiek sagaidīts lidostā, arī ostās un pastā, kur sūtījumu apjoms no Apvienotās Karalistes ir ļoti liels. «Preču muitošana notiek pēc pilnas programmas abās robežas pusēs,» uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītājas vietniece Irēna Knoka. Uzņēmumiem jārēķinās, ka stāsies spēkā augstāki Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktie muitas tarifi, ar lielāku nodokļu un administratīvo slogu jārēķinās gan importētājiem, gan eksportētājiem. «Swedbank» aplēsusi, ka uzņēmumiem kopējie šāda veida tēriņi varētu sasniegt pusprocentu no valsts iekšzemes kopprodukta, tātad pēc pašreizējiem datiem - aptuveni 160 miljonus eiro. Šīs izmaksas veicinās cenu celšanos britu importa precēm – šobrīd no tām lielāko daļu veido stiprais alkohols. Un pēc muitas pārstāves teiktā, alkohola gadījumā, jāmaksā ne vien muitas, bet arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības.

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 4,5 miljoniem eiro īstenos E-muitas projektu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) E-muita (1.kārta) projekta iekļaušanu Vienotās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mērķarhitektūrā jeb savstarpēji saistītu projektu portfeļa izstrādes procesā 2014-2020 perioda Eiropas Savienības fondu ietvaros. Projekta izmaksas plānotas 4,5 miljonu eiro apjomā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda IKT projektu mērķis ir orientēties uz informācijas sistēmu koplietošanu, procesu pilnveidošanu un datu atvēršanu.

Šī projekta mērķis ir elektronizēt muitas lēmumus (atļaujas), kā arī citus ar komersantiem saistītus datus, skaidras naudas deklarācijas. Pakāpeniski plānots paplašināt Eksporta, Importa un Tranzīta kontroles sistēmas un ieviest Automatizētā eksporta un importa sistēmas. Tiks pilnveidoti un automatizēti ar preču ierašanos, uzrādīšanu, novietošanu pagaidu uzglabāšanas vietās un uzskaiti saistītie procesi, kā arī ar datu atlasi un pārskatu veidošanu saistītie procesi. Tāpat plānots ieviest ES vienotu galvojumu sistēmu un vienotu lietotāja administrēšanas un sasaistes ar EK centrālajām sistēmām. Projektā tiks papildināta arī integrētā tarifa vadības sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

E-muitas pabeigšanai neatrodot miljonus, nebūs tranzīta, importa un eksporta

Māris Ķirsons, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījums: Viltojumi un hakeri ASV ekonomikai izmaksā līdz 600 miljardiem dolāru gadā

LETA, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltotas preces, pirātiskās programmatūras un tirdzniecības noslēpumu zādzības ASV ekonomikai izmaksā līdz pat 600 miljardiem dolāru (565 miljardiem eiro) gadā, liecina Amerikas intelektuālā īpašuma zādzību komisijas publiskotā pētījuma rezultāti.

Komisija norāda, ka šādu zaudējumu apjoms gadā veido aptuveni 225 līdz 600 miljardus dolāru.

Tirdzniecības noslēpumu zādzība vien ASV izmaksā apmēram 180 līdz 540 miljardus dolāru gadā, bet viltotu preču radītie zaudējumi veido 29-41 miljardu dolāru.

Savukārt pirātiskās programmatūras Amerikas ekonomikai izmaksā vēl papildu 18 miljardus dolāru gadā.

Komisija šajā situācijā par lielāko vainīgo uzskata Ķīnu, no kuras, ietverot Honkongu, ievesti 87% viltotu preču, kas tikušas konfiscētas ASV muitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Personalizētas VID konsultācijas pieejamas arī pa tālruni

Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, tagad ir iespējams saņemt arī personalizētu konsultāciju, kas balstīta tieši uz zvanītāja personīgajiem datiem, informē VID.

Personalizēta konsultācija nozīmē, ka iedzīvotāji vairumā gadījumu var pa tālruni saņemt konsultāciju tieši par viņa individuālo situāciju, kas izriet no datiem, kas par konkrēto personu ir VID rīcībā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo VID nevarēja pārliecināties par zvanītāja identitāti.

Lai saņemtu šādu personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītājam jāpieslēdzas savam Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontam un jāidentificē sevi, nosaucot konsultantam ekrānā redzamo četrsimbolu kodu.

Specifisku jautājumu gadījumā, kurus tomēr nebūs iespējams atrisināt telefoniski, VID darbinieks ieteiks klientam citu piemērotāko saziņas veidu ar VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atsevišķos gadījumos komersantam neprasīs maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu

Žanete Hāka, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu Muitas likums.

Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu, informē FM.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu nelabojams kaitējums, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad ne vietējie, ne starptautiskie politdarboņi kādas nozares darbībā neiejaucas ar ekonomiski ne pārāk pamatotiem plāniem, tad arī Latvijā notikumi rit savu dabisko gaitu un tautsaimiecībai no tā visa atlec kāds labums. Pēdējais piemērs tam ir turku nacionālās lidsabiedrības Turkish Airlines lēmums atklāt regulāru kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu.

Acīmredzot kravu apjomi ir sasnieguši kritisko masu, lai sāktu ar diviem lidojumiem nedēļā. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Turkish Cargo var gan izmantot lielākas lidmašīnas, gan palielināt reisu skaitu. Abas puses, proti, gan Turcijas, gan Latvijas spēlētāji, saka skaidri un gaiši – šis ir tīrs biznesa projekts, kam ar politiku nav nekāda sakara. Turki izpētīja tirgu, salika ciparus un lidostas Rīga infrastruktūras un tajā darbojošos komersantu kapacitāti kopā un secināja, ka šis ir tas brīdis, kad var sākt pelnīt arī ar regulāriem kravu pārvadājumiem. Labi viņiem, labi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo kravas visos pasaules nostūros caur Stambulu tagad varēs piegādāt vai saņemt ātrāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares profesionāļi Latviju Pasaules Bankas aptaujā nosviež par 17 pozīcijām

Pasaules Bankas veidotajā 160 valstu loģistikas nozares darbības indeksā (LPI) 2016. gadā Latvija divu gadu laikā nokritusi no 36. vietas uz 43. vietu, nokļūstot no pirmās uz trešo pozīciju Baltijas valstu starpā. Igaunija kopš 2014. gada spērusi vienu solīti uz priekšu līdz 38. vietai, bet Lietuva palēkusies par 17. pakāpieniem līdz 29. pozīcijai. Kā liecina LPI dati, par zaudējumu abiem kaimiņiem varam «pateikties» muitai, kā arī neatbilstībai stap plānoto un reālo piegādes laiku.

LPI pamatā ir pasaules profesionāļu, tostarp kravu pārvadātāju un ekspeditoru, aptauja par loģistikas «draudzīgumu» valstīs, kurās tie darbojas un ar kurām tirgojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Viedoklis: Nostiprinās iepirkšanās paradumi internetā

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz biežāk norēķini un iepirkšanās notiek interneta vidē: maksājumi tiek veikti internetbankā, bet visdažādākās biļetes rezervētas un pirktas internetā tiešsaistē. Kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā apskatā par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu Latvijas mājsaimniecībā, pērn iedzīvotāji visbiežāk internetā iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46%), pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24%). No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81 % iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46 % – citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40 % – pārējo pasaules valstu interneta veikalos.

Aizvadītajos divos gados nav notikušas krasas izmaiņas pirkumu struktūrā. Izņēmums ir pārtikas un ikdienas lietošanas preču iegāde, kas strauju lēcienu piedzīvoja 2015. gadā, kad pirkumu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, trīskāršojās. Pašlaik tas jau ir kļuvis par zināmu «modes kliedzienu», jo arī pērn pārtikas un sadzīves preču piegāde tiešsaistē turpināja pieaugt. Vairums šo klientu izmanto iespēju iegādāties produktus ar piegādi uz mājām, jo tas ir ērti, kā arī tiek ietaupīts laiks un nauda. Savukārt daļai klientu tā ir dzīves nepieciešamība – veci cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī māmiņas ar maziem bērniem. Tā kā pasūtījumus var veikt arī no ārzemēm, tad šo iespēju izmanto arī cilvēki, kas devušies peļņā ārpus Latvijas, bet vēlas apgādāt mājās palikušos radiniekus ar nepieciešamajām precēm. Otra pakalpojumu kategorija, ka piedzīvo vērienīgu pieaugumu, ir brīvdienu naktsmītņu iegāde internetā. Tas liecina, ka parādās vēlme un arī finansiālās iespējas apceļojot Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aigars Štokenbergs stāsta, kā sācis vadīt LIAA pārstāvniecību Apvienotajos Arābu Emirātos

Aļona Zandere, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tika izsludināts konkurss uz aģentūras [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos,» stāsta Aigars Štokenbergs.

Fragments no intervijas:

Vai tika prasītas kādas specifiskas zināšanas par AAE tirgu?

Galvenais kritērijs bija labs angļu valodas līmenis. 99 % biznesa AAE notiek angliski, izņēmums varbūt ir šrilankiešu sekretāres, kas tikai domā, ka viņas runā angliski. Biznesa vide kā tāda būtiski neatšķiras. Var teikt, ka citāda ir sertfikācija, uzņēmumu kapitāla prasības, bet vide kā tāda visā pasaulē ir ļoti līdzīga.

Un no kurienes nāca tā personīgā izvēle doties tik tālu?

Negribējās strādāt darbu, kurā viss ir zināms. Emirātos vismaz pirmajos trīs mēnešos bija daudz nezināmā. Tas bija interesanti – saskarties ar problēmām un tās atrisināt. Tas nebija no viena galda stūra uz otru pārcilāt papīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Uzņēmuma Liepājas papīrs etiķetes un uzlīmes

Monta Glumane, 03.05.2018

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» tika nodibināta 1993. gadā, bet šī uzņēmuma darbības vēsture ir krietni senāka.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas uzņēmumā tiek ražotas etiķetes un uzlīmes.

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» ir viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu - dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam.

Šajā gadā uzņēmums neplāno būtiski palielināt apjomu. Galvenais uzdevums būs Krievijas eksporta daļu pārnest uz Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

«Mūsu eksporta Krievijas daļu mēs esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Viss šis eksporta apjoms šobrīd tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta - muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis,» stāsta «Liepājas papīrs» pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pret destruktīvu uzņēmējdarbību un lielu blēdīšanos jācīnās ar «pātagu», nevis jāsola «burkāns»

Daiga Laukšteina, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB saka Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors un ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.

Fragments no intervijas:

PVN neiekasētais apjoms tiek lēsts apmēram 30%. Tātad krāpniecības mazināšana ietekmētu arī kopējo situāciju ēnu ekonomikā. Cik lielā mērā?

Specifiskos PVN izkrāpšanas karuseļus pētījis neesmu, taču VID aprēķins par PVN, manuprāt, ir ļoti konservatīvs, un tas liecina, ka jārunā par milzīgu naudu – budžetam gadā iet garām vismaz 700 milj. eiro. Ja to mazinātu, protams, būtu pozitīva ietekme ne vien attiecībā uz situāciju ēnu ekonomikā, bet arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā kopumā. PVN shēmas ir ēnu ekonomikas sastāvdaļa, tomēr tā ir arī jānošķir. Piemēram, ja reģistrēts uzņēmums daļēji maksā nodokļus vai algas aploksnē, tas tik un tā kaut ko maksā, rada darba vietas. Vismaz īstermiņā nes labumu valstij. Ar PVN krāpšanu ir citādi – tā ir izteikti netīra blēdīšanās. Proti, nekas netiek radīts, nav nekādas pozitīvas pievienotās vērtības. Vienkārši valstij tiek atņemta nodokļu maksātāju nauda. Ja ēnu ekonomika, iespējams, dodot pienesumu īstermiņā, tomēr ilgtermiņā ir neproduktīva, tad tādas darbības kā PVN izkrāpšana klasificējamas kā destruktīva uzņēmējdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Sankcijas un tālredzība

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada jūnijā, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad amerikāņi draudzējas ar ziemeļkorejiešiem, bet kašķējas ar sabiedrotajiem, gribu paust savu atbalstu mūsu valdības apbrīnojamajai tālredzībai. Latvija ir pilnīgi gatava draudošajam tirdzniecības karam, vēl vairāk, gūs no tā labumu. Tas nokārtots, pateicoties savlaicīgai OIK maksājumu sistēmas ieviešanai un iejūtīgai maksātnespējas procesu administrēšanai.

Kā zināms, ASV prezidents ir apsolījis uzlikt kārtīgu muitas maksu par importēto tēraudu un alumīniju, bet ES savukārt atbildēšot ar sarakstiņu muitojamai ASV produkcijai, ko tā eksportē uz mūsu pusi. Pasaules ēters gaudu pilns, kas tik nu tagad panesīsies, ak, vai, manu vai.

Lai tik gaudo, paši vainīgi. Mūsu tērauda eksportu uz ASV ne ar kādām muitām aplikt nemaz nevar, jo tēraudu vairs nekausē. Kā tas gadījās, garš stāsts – sākās ar brīnumainu, zibensātru Vienotības finanšu ministra sniegtu daudzdesmit miljonu garantiju Liepājas Metalurgam jaunu iekārtu iegādei, bet turpinājās ar maksātnespējīgā uzņēmuma ieskapēšanu nez kādiem tur investoriem. Tie savukārt savlaicīgi ieviesto OIK maksājumu dēļ arī nobankrotēja. Rezultāti tikai un vienīgi pozitīvi: vietējie LM akcionāri tika pie miljoniem, lēmēji saņēma gandarījumu par paveikto, krāmus iesmērēja antiņiem, un ASV muita vairs nav jāmaksā. Jo nav, par ko. Perfekts scenārijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā ierosināta krimināllieta par 21 miljona dolāru neatļautu izvešanu uz Latviju

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ierosināta krimināllieta pret šīs valsts pilsoni, kurš uz Latviju nelikumīgi izvedis 21 miljonu ASV dolāru.

Krimināllietu ierosinājusi Habarovskas muita Krievijas Tālajos Austrumos, informē muitas preses dienests.

Lieta ierosināta pēc kriminālkodeksa panta par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, izmantojot viltotus dokumentus. Par to draud piecus līdz desmit gadus ilgs cietumsods.

Lai izvestu naudas līdzekļus, Krievijas pilsonis nodibinājis uzņēmumu un reģistrējis to uz savas paziņas vārda. Paziņa, kas bija šīs firmas direktore, par samaksu parakstījusi nepieciešamos dokumentus, tostarp arī transporta ekspedīcijas līgumu ar Latvijas kompāniju par kravu pārvadāšanu.

Atbilstoši šim līgumam piecus mēnešus no fiktīvās firmas Krievijā Latvijas uzņēmumam 101 reizi tika pārskaitīta nauda 21,38 miljonu ASV dolāru (20,47 miljonu eiro) kopsummā, sacīts Krievijas muitas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda transporta un loģistikas uzņēmuma SIA Vervo direktors Māris Dreimanis.

Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?

Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru