Jaunākais izdevums

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Konteinerpārvadājumu apjomi savienojumā starp Rīgu un Lielbritāniju veido ap 10% no Rīgas brīvostas kopumā apkalpoto konteineru skaita, norāda jūras pārvadājumu kompānijas SIA Containerships valdes loceklis Kristaps Jakovļevs. Viņa pārstāvētā kompānija šajā maršrutā ir galvenais spēlētājs ar aptuveni 80% no Latvijas tirgus. Mūsu valsts eksporta un importa attiecība šajā virzienā konteinerizēto preču segmentā ir četri pret vienu, turklāt 90% no importa aiziet tranzītā, vietējam patēriņam paliekot vien 10% kravu. Cerot uz labāko, kompānija tomēr gatavojas sliktākajam scenārijam jeb t.s. smagajam Brexit. Uzņēmums atradis partnerus muitošanas jautājumos, kas līdz šim bijuši mazākos apjomos. Pēc viņa teiktā, viena no lielākajām problēmām saistībā ar muitošanu ir nevis transporta jomas uzņēmumiem, kas ar muitas brokeru palīdzību visus jautājumus atrisinās, bet gan Lielbritānijas iestāžu gatavība. Proti, kādam visi šie milzīgie ES kravu apjomi vienā brīdī pēkšņi būs jāatmuito, jāiekasē nodevas, kuras šobrīd vēl nav noteiktas. Viņš gan neņemas spekulēt, cik ilgu laiku varētu būt sarežģījumi, piemēram, sastrēgumi, taču kompānija ir gatava nodrošināt pārvadājumus bez pārtraukumiem.

Visu rakstu lasiet 14. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line sāks pārvadājumus maršrutā Liepāja-Kārlskrūna-Trāveminde

Db.lv, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kādi ir loģistikas risinājumi, lai turpinātu preču piegādes?

Leili Guļijeva, "Balti Logistika" tirdzniecības vadītāja Baltijā, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentos, kurus ir pārņēmis koronavīruss, arvien vairāk valstu izsludina karantīnu un ar to saistītus ierobežojumus. Tomēr biznesa pasaule meklē un ir atradusi veidus, kā turpināt savu darbību.

Liels skaits ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu ir spiesti ātri pielāgoties un aktīvi meklēt līdzekļus, kā glābt apstājušās piegādes ķēdes, atrast alternatīvus maršrutus importa un eksporta preču pārvietošanai. Situācija šobrīd transporta nozarē ir ne tikai saspringta, bet tā arī ļoti dinamiski mainās.

Apstākļi mainās gandrīz katru dienu – valstis slēdz savas robežas, tranzīta koridoru skaits samazinās, standartizētie grafiki un cenas vairs nav spēkā. Mūsu ieteikums uzņēmumiem, kuri nevēlas pārtraukt preču apriti un meklē alternatīvas atceltiem risinājumiem, visos gadījumos konsultēties ar loģistikas speciālistiem, kuri uzmanīgi uzrauga situāciju un uztur sakarus ar visiem transporta nozares dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar tirgotājiem būs jāievieš pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās, sestdien Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē lēma Ministru kabinets.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka tirdzniecības vietās pagaidām nav noteikts īpašs regulējums, taču EM ar tirgotājiem jāizskata jautājums par cilvēku skaita ierobežošanu veikalos.

Gadījumos, kad netiks ievēroti šajā valdības rīkojumā noteiktie pasākumi, tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Uzņēmumiem primāri jānodrošina pārtikas, zāļu, primārās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām, paredz valdības lēmums.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija strādā pie tā, lai 13.maijā bez ierobežojumiem atsāktos starptautiskie pasažieru aviopārvadājumi un jūras pārvadājumi, tomēr par to vēl lems valdība, trešdien žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Savukārt sauszemes robežu atvēršana, pēc ministra sacītā, plānota 18.maijā.

"Ceru, ka ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu izdosies vienoties, lai ļautu mūsu pilsoņiem brīvi pārvietoties kaimiņvalstīs," stāstīja ministrs, piebilstot, ka pie detaļām pašreiz strādā eksperti, turklāt noris diskusijas ar Veselības ministriju, "lai viss tiktu izdarīts pareizi".

Linkaits uzvēra, ka, atsākot starptautiskos pārvadājumu, protams, būs ierobežojumi, jo vīrusa izplatība Eiropā nav novērsta.

Vienlaikus ministrs pauda nožēlu, ka nav kopēja Eiropas Savienības (ES) regulējuma par drošības pasākumiem aviopārvadājumos, tāpēc nākas improvizēt.

Viņš arī stāstīja, ka ikviena aviokompānija ir noteikusi savus drošības ierobežojumus - daļa saka, ka pasažieriem lidmašīnās būs jānāk jau ar savām maskām, savukārt Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plānojot izdalīt maskas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu un kopējās kapacitātes kāpums neko spožu nozarei šogad nesola.

Pērnais gads jūras konteinerpārvadājumu jomā bijis visai turbulents, taču tā varētu būt bijusi tikai iesildīšanās 2019. gadam, prognozē AlixPartners analītiķi. Šogad nozari varētu sašūpot tirdzniecības kari, kas beigtos ar jauniem tarifiem, un mazākā mērā arī Brexit. Flotes paplašināšana turpinās pasliktināt līniju finanšu rādītājus, turklāt jaunu spiedienu radīs izmaksas saistībā ar tīrākas degvielas prasībām no nākamā gada (skat. DB 30.10.2018.). Kombinācijā ar ierobežotajiem panākumiem izmaksu samazināšanā šie faktori būs pamatā tam, lai kompānijas vēl vairāk kļūtu atkarīgas no aizņemtās naudas.

Saskaņā ar Alphaliner datiem, kopējā konteinerlīniju kapacitāte patlaban ir 6134 kuģi ar 22,85 milj. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents). Pirmo piecinieku veido: APM-Maersk (4,04 milj. TEU ar 17,7% no kopējā apjoma), MSC (3,3 milj. TEU, 14,5%), Cosco (2,78 milj. TEU, 12,2%) CMA CGM (2,6 milj. TEU, 11,4%) un Hapag-Lloyd (1,68 milj. TEU, 7,3%). Pirms 10 gadiem kopējā līniju kapacitāte bija nedaudz virs 12 milj. TEU, atgādina starptautiskā jūrniecības asociācija BIMCO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visi sajūsmā par videi draudzīgākas flotes degvielas prasībām.

No 2020. gada sēra saturs flotes degvielā nedrīkstēs pārsniegt 0,5% (masas) līdzšinējo 3,5% vietā, nule kā apstiprinājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO). Paliekot pie jau 2008. gadā izvirzītajām un 2016. gadā apstiprinātajām prasībām, IMO veica grozījumus MARPOL konvencijā, ka no marta neatbilstošas degvielas izmantošana būs aizliegta, ja vien kuģis nebūs aprīkots ar skruberiem (izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām). IMO lēš, ka vairums kuģu tomēr izmantos tīrāko degvielu.

Savukārt Porttechnology.com atzīmē, ka gaidāmais aizliegums mudinājis konteinerlīnijas pētīt un izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas, jo īpaši tādas, kas izmanto alternatīvās degvielas, tostarp sašķidrināto dabasgāzi. DB jau rakstījis, ka Sēra oksīdu emisijas kontroles rajonā (SECA: Baltijas jūra, Ziemeļjūra, Ziemeļamerika un Karību jūras reģions) gan nekas nemainīsies, jo jau kopš 2015. gada šajos reģionos sēra saturs flotes degvielā nedrīkst pārsniegt 0,1%. Par to, vai tikpat stingras prasības kā SECA izvirzīt attiecībā uz kuģiem Vidusjūrā, IMO turpinās diskutēt tehnisko ekspertu līmenī šā gada decembrī, rakstīja Portnews.ru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijā "iesprūdušie" Latvijas valstspiederīgie varēs atgriezties arī ar Stena Line

LETA, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstspiederīgie, kuri saistībā ar jaunā koronavīrusa dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem ir "iesprūduši" pie Vācijas-Lietuvas robežas, mājās varēs atgriezties arī ar "Stena Line" prāmi Trāveminde-Liepāja, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Patlaban ir zināmi trīs šādi prāmju reisi - 17.martā plkst.23.59, 23.martā plkst.10 un 24.martā plkst.23.59. Uz prāmja varēs uzbraukt arī ar vieglo automašīnu. Biļetes šiem prāmju reisiem nopērkamas interneta mājaslapā "Stenaline.lv".

Uz reisu 17.martā visas biļetes jau ir izpārdotas, savukārt uz reisiem 23.martā un 24.martā biļetes vēl ir pieejamas. Piemēram, vienam pieaugušajam bez transportlīdzekļa biļete ekonomiskajā klasē maksā 26 eiro, bet vienam pieaugušajam ar vieglo automašīnu biļete ekonomiskajā klasē maksā no 102,50 eiro.

Kā ziņots, Vācijā "iesprūdušie" pasažieri ar privātajām automašīnām mājupceļam var izmantot arī prāmi no Zasnicas uz Klaipēdu Lietuvā. Uz pirmo šādu prāmja reisu ceļotājiem, kuri iepriekš piereģistrējušies, ar automašīnām būs jāierodas Zasnicā 17.martā plkst.11. Tomēr ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris Latvijas Televīzijai sacīja, ka pirmais prāmja reiss otrdienas rītā jau ir piepildīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Container Terminal (RIGACT) audzē pārkraušanas apjomus un medī Ķīnas kravas

Uzņēmums deviņu mēnešu laikā audzējis apkalpoto konteineru skaitu līdz 34,7 tūkst. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kas ir par 45,4% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RIGACT valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons. Pēc viņa teiktā, konkurence šajā kravu segmentā trīs Rīgā strādājošo termināļu jomā ir ļoti sīva un kravu apjomu kāpumam pamatā ir termināļa darbības ātrums un precizitāte.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pamatā aizvien tiek apkalpotas tranzīta kravas, kas no visas pasaules tiek sūtītas Krievijas virzienā, bet ir arī kravu plūsma pretējā virzienā. RIGACT gadījumā patlaban mainās arī kravu struktūra. Proti, iepriekš visi konteineri termināļa noliktavās tika taroti (piepildīti ar kravu), bet šobrīd pieaug jau piekrauto importa un eksporta konteineru skaits. Uzņēmums apkalpo gan vietējos, gan ārvalstu klientus, kas sūta kravas tranzītā, taro ne tikai vietējās, bet arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas. Vaicāts par citām NVS valstīm, īpaši Vidusāziju, viņš norāda, ka jau šobrīd RIGACT tiek apkalpotas diezgan regulāras kravu plūsmas, tostarp virzienā no/uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu. Tai pašā laikā šim virzienam ir savas īpatnības, jo konteinerizēto kravu segmentā ir monopols lielajiem Krievijas konteinerpārvadātājiem, kuri nodrošina divpusējo satiksmi, reizē nodrošinot zemu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šobrīd lielāko risku saskatām situācijas attīstībai Latvijā, jo viss "Stenders" laboratoriskais un ražošanas process ir šeit," koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz biznesu komentē kosmētikas ražotāja "Stenders" mārketinga direktore Kristīne Grapmane.

Pašreiz ražošana "Stenders" norit ierastajos apjomos, taču situācija ieviesusi izmaiņas uzņēmuma ikdienas darba organizēšanā. Ieviesti drošības risinājumi. Piemēram, ja darbinieki apmeklējuši ārvalstis, par jebkuru ceļojumu obligāti ir jāinformē uzņēmuma vadība un jāievēro divu nedēļu paškarantīna pēc atgriešanās valstī.

"Visus darbiniekus aicinām ik rītu sākt ar temperatūras mērījumiem vai, ja novērotas jebkādas elpceļu infekcijas vai slikta pašsajūta, aicinām informēt un palikt mājās. Atbalstām attālinātu darbu no mājām arī tiem, kas jūtas labi, jo darbinieku veselība un labsajūta ir mūsu prioritāte. Papildu jau visam minētajam ražošanas darbinieki darbu veic maskās," stāsta K.Grapmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Klientu pieplūduma samazinājumu jūtam kopš brīža, kad tika publiski ziņots par pirmo saslimšanas gadījumu. Taču pagaidām ir pāragri spriest par kopējo situācijas ietekmi uz uzņēmuma darbību," koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz biznesu komentē AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Jau vairāk nekā mēnesi uzņēmums ieviesis īpašus drošības pasākumus. Gan klientiem, gan darbiniekiem pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, izvietoti aicinājumi tos lietot un instrukcijas, kā to pareizi darīt.

"Pirmkārt, esam atcēluši jebkādas pašapkalpošanās iespējas – visus ēdienus drīkst izdalīt tikai pavāri. Otrkārt, visus ēdienus un dzērienus, kas līdz šim bija pieejami vaļējos fasējumos vai pašapkalpošanās zonā – salātus, desertus, pankūkas utt. – fasējam, bet stikla trauciņus aizvākojam ar plastmasas vāciņiem. Savukārt galda piederumus klienti var izvēlēties – vai nu tradicionālos piederumus īpašā iepakojumā, vai vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas piederumus," komentē R.Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksprespasta apjomus audzēs 12 miljonus eiro vērtā loģistikas centrā

Egons Mudulis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai citu partiju – ko tik valdību izveidot gribošie politiķi neizceļ kā sev būtiskus jautājumus! Taču ir viena sfēra, par kuru pagaidām nerunā.

Vai esat dzirdējuši, ka kāds būtu izsaucies: mūsu partija stāv un krīt par autoceļu fonda atjaunošanu, tranzīta noturēšanu, autopārvadātāju konkurences saglabāšanu starptautiskajā arēnā, kvalitatīvu ritošo sastāvu kā dzelzceļa, tā autobusu pārvadājumos, šādu vai tādu viena vai otra infrastruktūras projekta īstenošanu? Vai varētu būt, ka no 7. oktobra līdz pirmā sarunu raunda beigām ceturtdienas vakarā tas nemaz nav apspriests?

Lai kā arī būtu, te neliels atgādinājums, ar ko jaunajam satiksmes ministram būs jānodarbojas bez jebkādas 100 dienu iesildīšanās. Sāksim ar to sfēru, kur patlaban it kā maz bēdu. Latvijas nacionālā lidsabiedrība uzrāda labus rezultātus, papildina floti ar jaunām lidmašīnām, līdz ar to aug pasažieru skaits arī galvaspilsētas lidostā. Taču atklāts jautājums ir, vai airBaltic beidzot atradīsies ilgi meklētais stratēģiskais investors, vai ambiciozās ieceres ir ilgtspējīgas, jo pārāk ātra izaugsme bez naudasmaisu atbalsta asās konkurences apstākļos pa skuju taku aizlaidusi ne vienu vien Eiropas kompāniju. Izaicinājumu netrūkst arī pasažieru pārvadājumos tuvāk zemei. Jaunu vilcienu kā nav, tā nav, bet no to esamības būs atkarīgi nākamgad izsludināmā reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma apjomi. Turpinās haoss taksometru biznesā. Tikai jūras pārvadājumos nav problēmu, jo šīs jomas kompāniju mums pašiem vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdienas sēdē vēl nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu. Pēc sēdes preses konferencē valdības pārstāvji kavēšanos ar aviosatiksmes atjaunošanu saistīja ar veselības apsvērumiem un nepieciešamību pēc vienota Baltijas valstu redzējuma.

Lūgts komentēt, kāpēc Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka šajā jautājumā Baltijas valstis izstrādā vienotu reglamentu, kas paredzētu izkļūšanu un iekļūšanu Baltijas gaisa telpā.

"Patlaban Baltijas valstu ministrijas strādā, lai panāktu vienotu pieeju. Mēs meklējam iespējas atjaunot satiksmi koordinēti, un aviosatiksmes atjaunošana būs atkarīga no sarunām ar Lietuvu un Igauniju," skaidroja Ministru prezidents.

Savukārt veselības ministrs Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka valdība ar nodomu ir saglabājusi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu punktu, ka Latvija ir tiesīga noteikt valstis, uz kurām nav ieteicams doties. Pēc ministres teiktā, patlaban šādu valstu Eiropā ir daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru