Jaunākais izdevums

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Pārāk ilgi šķībi, greizi

«Pārāk ilgi sēžam līki, šķībi, greizi, tādējādi bremzējot asinsriti, savelkot muskuļus. Daudzi, kuri visu dienu sēž pie datora, vienkārši nezina, ka ik pēc pusstundas ķermenis jāatpūtina,» teic V. Buša. Viņas zelta likums un ieteikums ir ik pēc pusstundas viendabīga darba izkustināt acis, skatoties tuvu un tālu, kā arī allaž neaizmirst tās mirkšķināt. Noturēt labu redzi ļoti palīdz pietiekami dziļa elpošana, jo acīm vajadzīgs vairāk skābekļa nekā pārējām ķermeņa daļām. Tāpat jāatceras sēdēt pie datora ar taisnu muguru un ne pārāk noliektu galvu. Ir arī kāds sens, labi zināms un vērtīgs vingrinājums acu atpūtināšanai, ko sauc par palmingu. Ja to apgūst un regulāri veic, acīm tiek dots fantastisks atslābinājums. «Tā visa rezultātā cilvēki patiešām varētu dzīvot bez brillēm, jo populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams. Liela nozīme ir arī uzturam, bet tieši redzei ļoti kaitīgs ir mazkustīgums, un tad nāk cukurs, milti, tauki,» min V. Buša, kura savā dzīves gājumā iztiek bez brillēm. Tiesa, vienubrīd redze sašķobījusies, taču viņa to sakārtojusi, un redzes skolotājai nav ne mazāko šaubu, ka tas ir iespējams. Savukārt atšķirībā no daudziem mediķiem V. Buša neiesaka piespiedu acu bolīšanu uz riņķi. To var darīt cilvēki, kuriem ir laba redze, bet ļoti tuvredzīgi ļaudis, kuriem acu muskuļi ir saspringti, savilkti, tā var ieplēst lēcu. Acīm nedrīkst būt nevienas piespiedu kustības.

Vājākais padodas

Kā mūsdienu aktuālo redzes bendi V. Buša piesauc pārlieku ilgu lūkošanos mobilā telefona ekrānā. Tas nozīmē ne vien ilgstošu galvas noliekšanu un līdz ar to arī negatīvu ietekmi uz galvas asins apgādi, bet, tā kā telefonam ir pārlieku mazs ekrāns, tajā bieži un ilgi skatoties pārejam uz vienas – dominējošās – acs izmantošanu, jo divas tur nav vajadzīgas. Parādās tā saucamā vājākā acs, kas turklāt kļūst vēl slinkāka, pasliktinoties redzei. Acs var slinkot pat tik tālu, ka sāk šķielēt uz āru. Tā ir nopietna problēma, ko pasaulē jau atpazinuši, bet pie mums vēl par to plaši nerunā.

Visu rakstu lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sport revolution ražotajam inovatīvajam un patentētajam produktam florbolā konkurences tikpat kā nav, absolūts līderis pasaulē

Uzņēmums ražo sporta trenažierus hokejam, lauku hokejam, florbolam, kā arī sporta grīdas. Kā norāda viens no ideju ģeneratoriem un firmas īpašniekiem Jānis Leitāns, vislielāko ietekmi uz apgrozījuma kāpumu atstājušas inovācijas specializētos nišas produktos. Te galvenais uzsvars liekams uz florbola piespēlētāju, kas ir arī patentēts. Gadā uzņēmums saražo ap 4000–5000 florbola piespēlētāju, un te par pieprasījumu sūdzēties nevar.

Viss iepriekš minētais ļāvis iekarot pasaules tirgu. J. Leitāns ar biznesa partneri Pēteru Suttu jau no paša sākuma nolēma fokusēties uz konkrētu produktu ražošanu eksportam. Protams, arī Latvijā spēlē hokeju un florbolu, taču, salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju vai ASV, pašmāju rādītāji ir niecīgi. Patlaban vairāk nekā 95% Sport revolution preču nonāk 27 pasaules valstīs, tostarp Skandināvijā, Šveicē, Vācijā, ASV, Kanādā, Singapūrā, Ķīnā, Japānā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru