Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.
LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.
Šķēršļu nav
Jau 2019. gada jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde ir saskaņojusi projektu, izdarot atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas nozīmē, ka tehniskais projekts ir pabeigts un saskaņots visās valsts un pašvaldības institūcijās, un šobrīd muzejs būtu jāsāk fiziski būvēt vēlākais 2024.gadā, stāsta E.Vikmane. “Principā pašlaik jau būtu jābūt noslēgtam dāvinājuma līgumam, lai izsludinātu būvnieku konkursu, taču tas vēl nav noticis. Tāpat jāpiemin, ka šim projektam ir Kultūras ministrijas pasūtīta un veikta izmaksu – ieguvumu analīze, apliecinot būvniecībā ieguldāmo līdzekļu pozitīvu atdevi, ko muzeja darbība sniegtu valsts budžetam. Arī LLMM fonds ir veicis neatkarīgu mantiskā ieguldījuma analīzi. Šobrīd mums ir spēkā esoša būvataļuja un līgums ar arhitektu par uzraudzību, kā arī noslēgts priekšlīgums par zemes gabalu, tā garantējot projekta un zemes vienotību,” teic E.Vikmane, piebilstot, ka šāda veida muzejs nodrošinātu pasaules mēroga mūsdienu arhitektūras parauga izveidi Latvijā un pienācīgu mājvietu nesenās pagātnes, kā arī nākotnes mākslas un vizuālās kultūras mantojuma saglabāšanai, pētniecībai un izglītojošajam darbam.
“Vienlaikus tas uzlabotu arī Latvijas ekonomiku un starptautisko reputāciju mākslas un kultūras mantojumā stiprināšanai, kā arī kalpotu par tūrisma enkurobjektu, īstenojot Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā apstiprinātos mērķus un uzdevumus,” spriež E.Vikmane.
Naudas nav
RD priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nenoliedz - LLMM ir nacionālas nozīmes projekts, kura īstenošana nāktu par labu gan valstij un tās kultūrai kopumā, gan arī pilsētai. “Ja jautājums ir par Rīgas iesaisti, tad pašvaldība būtu gatava sadarboties ar valsts sektoru projekta īstenošanā. Šajā gadījumā galvenais jautājums gan ir par projekta finansēšanu. Rīgas pašvaldībai nav līdzekļu, lai īstenotu tik vērienīgu projektu – tāpat nav arī iespēju aizņemties, jo par aizņēmumiem mums jāfinansē gan Rīgas tiltu savešana kārtībā, gan arī vēl viens vērienīgs kultūras objekts pilsētā – Rīgas filharmonija jeb nacionālā koncertzāle. Līdz ar to aizņemšanās iespējas ir izsmeltas. Ja valsts sektorā nav šādas kapacitātes, tad pašvaldība varētu realizēt šo projektu, bet finansējumam būtu jānāk no citiem avotiem,” norāda M.Staķis.
Visu rakstu lasiet 23.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
#1/4
#2/4
#3/4
