Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Pašreizējie ierobežojumi izriet no atziņas, ka Covid-19 lielas daļas cilvēku veselību skar smagi, bet ar pašizolācijas palīdzību ir iespēja no saslimšanas izvairīties un ar vakcinēšanās palīdzību – saslimšanas smaguma pakāpi mazināt. Omikrona izplatība, kā jau teikts, nozīmē, ka izvairīties ir teju vai neiespējami, taču slimība nav tik liels drauds, īpaši vakcinētajiem.

No tā var secināt, ka būtu jākoriģē ierobežojumi, lai tautsaimniecība kaut kādā brīdī netiktu pilnībā paralizēta. Ja Latvijā izveidosies kritiska situācija darbaspēka nozarē, valdība varētu lemt par pašizolācijas termiņa samazinājumu no pašreiz noteiktajām desmit līdz piecām dienām, valdības sēdē pagājušajā nedēļā pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Labi, bet tas skar tikai kontaktpersonas, ne jau saslimušos. Kas notiks, ja vienlaikus saslims, piemēram, gaisa satiksmes vadības centra operatori, kas ir praktiski neaizstājami? Vai, teiksim, pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu darbinieki? Vai esam gatavi situācijai, kad viss apstājas? Jo – kā ir tagad? Tiklīdz cilvēkam konstatē Covid-19 (vienalga, kāda paveida, un vienalga, kādā saslimšanas smaguma pakāpē), medicīnas iestāde noformē darba nespēju, kas parādās VID EDS. Kamēr ārsts nav noslēdzis šo darba nespēju, darbinieks nedrīkst būt nodarbināts pat tad, ja saslimšana ir vieglu iesnu, dienas laikā pārejoša drudža veidā un cilvēks kaut vai attālināti vai līdzīgi saslimušo burbulī strādāt spētu un varbūt pat gribētu.

Jārēķinās, ka pie masveida saslimšanas ārsti būs pārslogoti un tīri fiziski nevarēs savlaicīgi visus pārbaudīt, lai būtu droši, vai jau var noslēgt darba nespēju. Un arī paši ārsti no strādāšanas tādos apstākļos var izkrist. Ja vīrusa izplatība ir tik strauja, bet slimošana tik vieglā formā, kā tagad redzam citu valstu statistikā, neizbēgami ir jāgatavojas tam, ka lielai daļai arī ar Covid-19 bez smagiem simptomiem saslimušo būs jādod iespēja turpināt darbu.

Un šajā gadījumā runa ir par juridisko pusi, nevis praktisko, kas atkarīga no darba devēja un paša darbinieka gribas organizēt strādāšanu tā, lai neapdraudētu vēl nesaslimušos.

Kāda alternatīva, kas notiks, ja šis jautājums tiks ignorēts? Nodarbinātie būs nostādīti smagas izvēles priekšā – pie mazākajām aizdomām veikt Covid-19 testu un, ja tas pozitīvs, izmantot darba nespēju, pat ja jūtas labi, bet darbā viss, tā teikt, lai jūk un brūk, vai tieši otrādi – maksimāli izvairīties no testa veikšanas un strādāt sasirgušam (par tādiem gadījumiem jau tagad dzirdēts). Tāda situācija nav normāla un diez vai būtu pieļaujama.

Drīzāk, kā jau teikts, ir jāmaina regulējumi, nosakot, ka ārkārtas situācijā arī vieglā formā saslimušie drīkst turpināt strādāt, protams, tā, lai vīrusu neizplatītu veselajiem.