Jaunākais izdevums

Latgales zemnieki pagājušā gada nogalē nodibinājuši biedrību Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība, kas pārstāvēs ražotāju intereses un meklēs risinājumus dažādām problēmsituācijām.

«Ir daudz aktualitāšu, kas jādiskutē dažādos līmeņos, lai rastu risinājumus. Piemēram, plūdu gadījumā, kas skāra Latgales reģionu, gribas rast risinājumu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē,» DB uzsvēra Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. «Mēs nekonkurēsim, bet gribam veidot dialogu ar citām lauksaimnieku organizācijām,» viņš piebilda, atbildot uz jautājumu, vai jaunā biedrība konkurēs ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Zemnieku Saeimu.

Organizācijas, kas šobrīd pārstāv lauksaimnieku intereses, darbojas gan Vidzemē, gan Zemgalē, taču plūdi šos novadus neskāra. Viens no biedrības dibinātājiem – z/s Kotiņi saimnieks Aldis Ločmelis - DB sacīja, ka veidota organizācija, lai aizstāvētu tieši Latgales ražotāju intereses.

Biedrību izveidojuši 17 dibinātāji. Tās mērķis ir apvienot reģiona lauksaimniekus vienotā organizācijā, aicināt uz diskusijām par aktualitātēm reģionā, darboties konsultatīvā līmenī, kas saistās ar lauksaimniecisko ražošanu, kā arī veidot savstarpēju mijiedarbību starp biedrību, pašvaldībām un dažādām institūcijām.

Biedrībā var iestāties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Pašlaik biedrībā pārstāvēti graudkopji, bet tā ir atvērta arī citu nozaru pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kinetics Nail Systems plāno celt savu ražotni

Ingrīda Drazdovska, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Latgales piens» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru uzņēmums ieķīlājis visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Danske Bank», un tā nodrošina saistību pilnīgu izpildi, kas izriet no kredīta līguma.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 300 tūkstoši eiro. Tā reģistrēta 18.janvārī.

AS «Latgales piens» ir aktuālas sešas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Latgales piens» dibināta 2001.gadā, un tā nodarbojas ar pilnpiena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 640 292 eiro.

2016.gadā AS «Latgales piens» apgrozījums bija 8,736 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 50 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 206 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 1,171 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizāciju veiksme ilgtermiņā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā visu līmeņu vadītāji spēj izprast kopējo situāciju un pieņemt skaidrus lēmumus attiecībā uz nepieciešamajām pārmaiņām katrā konkrētajā brīdī.

Šis ir izaicinājums jebkurai vadībai, jebkurā organizācijā. Tālredzīgas organizācijas investē tajā, lai paplašinātu savu vadītāju izpratni par organizāciju attīstību. Iespējams, ilgtermiņa efektivitātei mūsdienās ar vadības kompetencēm nepietiek. Kā teicis Alberts Einšteins: «Mēs nevaram atrisināt problēmas ar to pašu domāšanu, ar kuru tās radījām.» Šodienas dinamiskā vide pieprasa iemaņas uztvert un vadīt organizāciju kā dzīvu sistēmu, patstāvīgi domāt, pieņemt skaidrus lēmumus, kas balstīti kustībā pretī nākotnes vajadzībām, nevis pagātnes scenāriju atkārtošanā.

Kas nepieciešams šodienas līderiem, lai padarītu savas organizācijas efektīvas ilgtermiņā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgales dārzeņu loģistika siltumnīcu kompleksa paplašināšanā plāno ieguldīt trīs miljonus eiro

LETA, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» īpašnieks «Latgales dārzeņu loģistika» plāno ieguldīt trīs miljonus eiro siltumnīcu kompleksa paplašināšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edgars Romanovskis.

Viņš teica, ka kompānija vairākus gadus strādā pie siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» paplašināšanas, un šobrīd Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludināts iepirkumu konkurss par siltumnīcas būvniecību.

Pēc viņa teiktā, projekta īstenošanas rezultātā tomātu audzēšanas platība attiecīgajā siltumnīcu kompleksā palielinātos par 0,6 hektāriem, izvietojot arī papildus gaismas un nodrošinot pietiekamu, saules gaismai pietuvinātu apgaismojumu gada tumšanā periodā. Tomātu ražošanas apmēru tādējādi plānots palielināt 2,5 līdz trīs reizes, kā arī uzlabot ražas kvalitāti.

«Projekts mums dos iespēju audzēt vairāk vēl izteiktāk gaismu mīlošas tomātu šķirnes ziemas sezonā,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāatbalsta iekšzemes darbaspēka kustība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada aprīļa beigās reģistrēts kārtējais bezdarba līmeņa kritums, tam sasniedzot 6,7%. Salīdzinājumam – pērnā gada aprīļa beigās tas bija 7,8%. Tiesa, 2007. gada rudenī (trekno gadu pīķis) bezdarba līmenis bija vēl zemāks – 4,8%.

Taču šai statistikai ir savas īpatnības, kas zināmas jau gadiem, taču pašlaik ļoti skaudri izpaudušās. Proti, runa ir par reģionālajām atšķirībām. Ja Rīgā bezdarbs ir 4%, tad Latgales reģionā – 15,9%, kas ir teju četras reizes lielāks. Jāteic, ka Vidzemes un Kurzemes reģionos bezdarba līmenis ir ap 7%, kas ne tuvu nav tik dramatiska atšķirība ar Rīgu kā Latgales gadījumā. Jāpiemin, ka arī 2007. gadā atšķirība starp Rīgu un Latgali bija līdzīgā proporcijā. Tātad desmit gadi ir pagājuši, bet problēmas tieši tās pašas un tieši tāpat bez risinājuma. Atļaušos izteikt ļoti nepopulāru viedokli – nezin vai dramatiskās atšķirības bezdarba līmeņa ziņā iespējams risināt ar īpašām atbalsta programmām šim reģionam. Kāpēc par to šaubos? Tāpēc, ka vienā vai otrā formā šāds atbalsts. Latgalei noteikti ir bijis visus pēdējos desmit gadus. Taču, kā liecina statistika, situācija nav mainījusies ne par mata tiesu. Nepārprotiet, tas nenozīmē, ka šādas programmas nav vajadzīgas, noteikti ir. Taču, kā rāda prakse, ar to ir par maz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru