Jaunākais izdevums

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Naujoji Akmenes apkaimē paredzētas trīs vēja elektrostacijas ar 5000 kilovatu (kW) jaudu. Plānots, ka šis vēja parks sāks ražot elektroenerģiju 2025. gada otrajā pusē un gadā saražos 54 tūkst. megavatstundu (MWh). Saražoto uzņēmums pārdos gan tieši saviem klientiem mazumtirdzniecībā, gan arī vairumtirdzniecības tirgū biržā.

Elektrum Lietuva vadītājs Martins Giga (Martynas Giga) norāda, ka šis darījums vēl vairāk nostiprinās Latvenergo jau esošo līderpozīciju reģiona zaļās enerģijas ražošanas jomā: “Jau sākot ar pirmo elektroenerģijas ražošanas jaudu izveidi Lietuvā mēs zinājām, ka neaprobežosimies tikai ar sauli, starp potenciālajiem attīstības virzieniem nopietni apsverot vēja enerģiju. Šis ir pirmais projekts šajā jomā, un mums ir lielas ambīcijas, kuru īstenošanai Akmenes projekts ir kā pamatakmens”.

Pēc pušu vienošanās darījuma vērtība, iesaistīto juridisko personu nosaukumi un cita informācija netiek izpausta.

Latvenergo koncerns ir vienīgais Elektrum Lietuva akcionārs. Attīstot saules, vēja un hidroenerģijas ražošanas jaudas, 77% no visas Latvenergo saražotās elektroenerģijas ir atjaunīgā elektroenerģija, kas nodrošina vadošā zaļā ražotāja pozīcijas Baltijas valstīs.

Elektrum Lietuva pagājušajā gadā vien ieguldīja 8,8 miljonus eiro zaļās elektroenerģijas ražošanas jaudās. Pašlaik uzņēmums pārvalda 16,7 MW saules enerģijas parkus visā Lietuvā, kurus tas pa daļām ir pārdevis saviem klientiem. Tas arī attīsta lielas saules elektroenerģijas ražošanas jaudas ar kopējo jaudu 300 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo rekordaugsto peļņu varēja izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai

LETA, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo varētu pilnībā pārņemt kompāniju Latvijas vēja parki

LETA, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" ir noslēgusi iepirkumu sašķidrinātās dabasgāzes vidēja termiņa piegādei 2024.- 2026.gadam, ko nodrošinās Norvēģijas enerģētikas uzņēmums "Equinor" (iepriekš "Statoil"), informē "Latvenergo".

Attiecīgajā periodā Norvēģijas kompānija piegādās kopumā sešas sašķidrinātās dabasgāzes kravas jeb aptuveni sešas teravatstundas (TWh) gāzes, pa divām sašķidrinātās dabasgāzes kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

"Esam noslēguši saistošu līgumu ar skaidriem piegādes nosacījumiem ar uzticamu piegādātāju, kas piegādā sašķidrinātu dabasgāzi Baltijas valstīm kopš importa sākšanas 2014.gadā," pauž "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šosezon Eiropas ir vēsturiski augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, mazinās jaunas liela apmēra piegādes, kas samazina arī dabasgāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" šā gada beigās plāno paplašināt eksporta tirgu, sākot eksportēt uz Poliju, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka "Latvenergo" jau pērn mēģināja ieiet Polijas tirgū, bet, tā kā bija diezgan sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads, šis process tika atlikts uz vēlāku laiku.

Pašreiz uzņēmums Polijā skatās uz elektrības ģenerācijas projektiem, jo "Latvenergo" plāns Polijas tirgū ir no sākuma ieiet ar ģenerāciju un pēc tam arī ar mazumtirdzniecību.

Runājot par eksporta tirgu, Čakste sacīja, ka "Latvenergo" bija veiksmīgi sācis gāzes eksportu uz Somiju, bet tika bojāts "BalticConnector" gāzes vads.

"Bijām jau atraduši labus, lielus klientus, ar kuriem sadarbību turpināsim pēc gāzes vada remonta. Līdz ar to eksportu mēs mēģinām izplest uz visām pusēm, un, ja uz ziemeļiem tas vairāk ir ar gāzi, tad uz dienvidiem mēģināsim iet ar elektrību," intervijā sacīja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo apsver atsevišķa atjaunojamās enerģijas projektu uzņēmuma izveidi

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts AS "Latvenergo" apsver atsevišķa uzņēmuma izveidi, kurā atrastos visi atjaunojamās enerģijas projekti un kura akcijas varētu kotēt biržā, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka šāds uzņēmums varētu tikt izveidots pēc Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma "Enefit Green" analoga.

"Diskusijas par to notiek, bet precīzu datumu vai plānu vēl nav. Mēs saskatām, ka tas ir normāls attīstības virziens, bet no sākuma ir svarīgi šo portfeli uzbūvēt, jo nav jēgas iet uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, ja uzņēmumam nav apgrozījuma," stāstīja "Latvenergo" vadītājs.

Savukārt jaundibinātā uzņēmuma "Latvijas vēja parki", kura līdzīpašnieks kopā ar AS "Latvijas valsts meži" ir "Latvenergo", sākotnējai attīstības fāzei pietikšot ar aizņemtiem līdzekļiem, piebilda Čakste.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 1,163 miljardi eiro, kas ir par 56,3% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 56,8% - līdz 222,519 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājās par 83,2%, sasniedzot 867,9 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 228,2 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 50,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāze gaidāmajai ziemas sezonai ir nodrošināta, jo AS "Latvenergo" pērn noslēgusi ilgtermiņa līgumu par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, kas ļauj importēt dabasgāzi līdz sešām teravatstundām (TWh) katru gadu, informē "Latvenergo".

Līgums ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli noslēgts uz 10 gadiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad "Latvenergo" ir viens no lielākajiem Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) lietotājiem, kas kombinācijā ar regulārajām dabasgāzes piegādēm caur Klaipēdas termināli ļauj apgādāt ar pietiekamiem dabasgāzes krājumiem nākamajai apkures sezonai, norāda Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs.

Atbilstoši "Gas Infrastructure Europe" datiem Inčukalna PGK piepildījums 2023.gada 13.augustā bija 17,24 TWh jeb 76% no krātuves pieejamā apjoma, kas ir par aptuveni trešdaļu lielāks nekā pirms gada šajā pašā datumā, kad bija 12 TWh jeb 50%. Šā brīža krātuves iesūknēšanas tempi liecina, ka iesūknēšanas sezonas beigās dabasgāzes apjomi krātuvē būs ļoti tuvu tās tehniskajai kapacitātei, un lielu daļu no tā veidos arī Latvenergo dabasgāzes krājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā AS "Sadales tīkls" investīcijas šajā gadā plānotas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Čakste norādīja, ka lielākās investīcijas būs saistītas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un TEC-1 projektu, kā arī ar saules un vēja parkiem, kurus plānots būvēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondus, plānots veicināt elektromobilitāti un "Sadales tīkli" izbūvēs pieslēguma punktus, kuriem varēs pieteikties visi attīstītāji elektrouzlādes staciju veidošanai.

Čakste piebilda, ka "Sadales tīkls" turpina darbu pie gaisvadu elektrolīniju pārnešanas uz pazemes tīkliem, jo klimata izmaiņas līdzi nes arī arvien biežākus pārrāvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome par padomes priekšsēdētāju ievēlējusi Aigaru Laizānu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāru sapulce ar šā gada 1.martu no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, kurš šajā amatā bija kopš 2020.gada 10.jūnija.

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēs nominācijas procesu AS "Latvenergo" padomes locekļa amatam, teikts paziņojumā.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Kaspars Rokens, bet padomes locekļi - Toms Siliņš un Gundars Ruža.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 2,027 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90% un bija 350,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Latvijā nepieciešams attīstīt jaunas elektrības ražošanas jaudas

LETA, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams attīstīt jaunas elektrības ražošanas jaudas, ceturtdien AS "Latvenergo" vebinārā par kompānijas 2023.gada pusgada finanšu rādītājiem sacīja finanšu direktors Guntars Baļčūns.

Kompānijas stratēģiskais mērķis tuvāko trīs gadu laikā ir jaunas atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas 600 megavatu (MW) un 2030.gadā - 2300 MW apjomā. Lai sasniegtu šo mērķi, "Latvenergo" komanda šobrīd veic liela apjoma priekšizpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu. Tāpat ir rezervētas "Latvijas vēja parku" izbūves vietas, kā arī noslēgumam tuvojas AER projektu iepirkums.

Papildus tam kompānija attīsta saules enerģijas parkus. Baļčūns norādīja, ka Baltijā projektēšanas vai celtniecības stadijā ir 15 saules parki ar kopējo jaudu vairāk nekā 300 MW.

"Latvenergo" ieskatā aktuāls ir arī starpsavienojumu darbības un importa kapacitātes jautājums.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" šodien organizē vebināru, kurā informēs par pirmā pusgada finanšu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Sadales tīkla valdes priekšsēdētāju atkārtoti iecelts Jansons

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētāja amatā atklāta konkursa rezultātā apstiprināts līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Sandis Jansons, teikts AS "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jansona jaunais pilnvaru termiņš būs pieci gadi, un tas stāsies spēkā 1.oktobrī.

S.Jansons valdes priekšsēdētājs amatā strādā kopš 2018.gada aprīļa, bet šī gada aprīlī viņam pilnvaru termiņš tika pagarināts. Tāpat uzņēmuma valdē no 2021.gada ir Baiba Priedīte un Kristīne Sarkane, no 2022.gada septembra - Raimonds Skrebs, bet no šā gada 2.maija - Vīgants Radziņš.

Uzņēmumā informē, ka kandidātu atlases procesu veica nominācijas komisija, kuras sastāvā bija Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un arodbiedrības "Enerģija" pārstāvji un četri "Sadales tīkla" padomes un "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas valdības pasākumi elektromobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai

Sadarbības materiāls, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ir apzinājusies, cik svarīgi ir izveidot stabilu elektromobiļu uzlādes infrastruktūru, un ir veikusi vairākus pasākumus, lai atbalstītu tās attīstību. Viens no būtiskākajiem veiktajiem pasākumiem ir Nacionālās uzlādes infrastruktūras attīstības plāna ieviešana. Šis plāns fokusējas uz uzlādes tīkla izplatību visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot pilsētu teritorijām, autoceļiem un sabiedriskajām autostāvvietām.

Lai veicinātu uzlādes infrastruktūras izaugsmi, valdība ir arī veicinājusi sadarbību ar privātiem uzņēmumiem un starptautiskiem partneriem. Ir izveidotas publiskā un privātā sektora partnerības, lai piesaistītu zināšanas un investīcijas uzlādes staciju izvietošanai. Šīs sadarbības pieejas mērķis ir izveidot labi savienotu un ilgtspējīgu uzlādes tīklu visā Latvijā.

Attiecībā uz publisko uzlādes staciju pieejamību un sasniedzamību Latvijā pēdējos gados ir vērojams ievērojams progress. Uzlādes stacijas ir stratēģiski izvietotas dažādos pilsētu centros, tirdzniecības zonās un populāros galamērķos. Šāds izvietojums ļauj elektromobiļu īpašniekiem ērti piekļūt uzlādes iekārtām, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, iepērkoties vai atpūšoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pirmdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kas paredz vairākus pasākumus lietotāju atbalsta nodrošināšanai, to īstenošanai novirzot daļu no AS "Latvenergo" peļņas.

Kā informēja KEM, valdība atbalstīja vairākus enerģētikas jomas pasākumus, kuru īstenošanai 2024.gadā plānots novirzīt 86,2 miljonus eiro. No tiem būtiskākie pasākumi ir atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un mērķēta atbalsta sistēmas izveide, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Latvenergo" valsts kapitāldaļu turētājam no dividenžu maksājumiem paredzēts 2024.gada valsts budžetā novirzīt ne mazāk kā 199,3 miljonus eiro.

Lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, KEM piedāvā ar nākamā gada 1.janvāri turpināt piemērot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu izmaksu segšanai. Proti, daudzbērnu ģimenēm 25 eiro liels izmaksu samazinājums katru mēnesi, bet pārējām grupām - 20 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru