Alus festivāls Latviabeerfest 2012 un Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Servilat noslēguši sadarbības līgumu. Sadarbība paredz tiesības uzņēmumam ražot īpašas alus desiņas ar preču zīmi Latviabeerfest.

Ražošana ir uzsākta, un pirmās desiņas būs nobaudāmas Latviabeerfest ietvaros, kas norisināsies Vērmanes dārzā 25. – 27.maijā.

SIA Servilat ražotās Latviabeerfest alus desiņas būs nopērkamas arī lielāko mazumtirdzniecības ķēžu veikalos.

Latviabeerfest festivāla desiņu sastāvā ir 80% gaļas – 56% cūkgaļas, 24% liellopu gaļas, dzeramais ūdens, nitrīta sāls, dabīgās piedevas Kavo Bierwurst Conbi, ciete un sinepju graudiņi.

«Festivāla desiņas vizuāli ir brūni zeltainas. Šis gaļas produkts ir īpaši piemērots termiskajai apstrādei – grillēšanai , cepšanai,» sacīja Svetlana Dilba, SIA Servilat eksporta menedžere.

Alus festivāls Latviabeerfest 2012, kas noslēdzās svētdien, 27. maijā, Vērmanes dārzā, pulcējis ap 40 tūkstošus apmeklētāju, no kuriem aptuveni katrs piektais bija ārzemju viesis, informē festivāla organizatori.

Festivāla Latviabeerfest 2012 laikā tika pārdotas vairāk kā 700 alus mucas jeb vairāk kā 18 tonnas alus. Pārdošanas rādītāju līderis bija Brenguļu alus ar pārdotām 106 mucām.

Šis ir bijis nozīmīgs pasākums alus ražotājiem, un pārdošanas apjomi ir pārspējuši dalībnieku cerības, pauž Latviabeerfest orgkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Šikors.

«Jāsaka, ka apmeklētāju uzvedības kultūra bija ļoti augsta - esam iztikuši bez incidentiem, un parka teritorija visu festivāla norises laiku bija tīra,» norādīja Latviabeerfest komunikāciju direktore Guna Miļusa.

Šogad festivāls tā rīkotājiem gan nav nesis peļņu, taču «ir vērojamas pozitīvas nākotnes tendencies» pauž festivāla rīkotāji. Kopējais festivāla budžets šogad bija 80 tūkst. latu, no kuriem lielākie izdevumi bija tehniskais nodrošinājums un honorāri mūziķiem.

Kas var būt labāks par atpūtu piemājas dārzā. Silts laiks, svaigs gaiss un patīkami saules stari. Taču, dažkārt to var iztraucēt vējš, lietus, vai stipra saule, kas var sākt karsēt par daudz. Šādos gadījumos labs risinājums ir dārza nojumes. Ja vēlies uzzināt, kāda dārza nojume būs vispiemērotākā tieši tavam dārzam un nepieciešamībai, kā arī to, kādas šobrīd ir vispopulārākās, lasi raksta turpinājumā.

Vai materiālam ir nozīme?

Tas ir viens no būtiskākajiem parametriem, kas ietekmē dārza nojumes vizuālo izskatu un izturību.

Rāmis

• Metāla vai tērauda – vienas no izturīgākajām nojumēm. Materiāli ir stingri un stabili, kas nodrošina, ka rāmis mazāk kustēsies vai ļodzīsies. Svara ziņā šīs nojumes ir smagas, tādēļ var būt apgrūtināta to pārvietošana.

• Alumīnija vai plastmasas – vieglu materiālu nojumes. To pārvietošana nesagādās problēmas. Taču, ja rāmis veidots no alumīnija vai plastmasas, tas nebūs tik izturīgs. Lielākā vējā tas var sākt kustēties vai liekties.

Sienas un jumts

• Polietilēna – vienkāršas, visbiežāk zaļā vai baltā krāsā. Cenas ziņā nav dārgas un piemērotas, ja budžets ir ierobežots. Jārēķinās, ka šis materiāls nebūs tik izturīgs kā poliesters.

Otrais starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2012 notiks no 25. līdz 27. maijam Rīgā, Vērmaņdārzā.

Latviabeerfest 2012 piedalīties aicināti visi Latvijas alus darītāji un ārzemju alus zīmoli, kuri ir Latvijas tirgū. Dalību festivāla pieteikuši vairāki Latvijas tirgū esošie Vācijas alus zīmoli, kuri veidos vācu alus ielu. Interesi izrādījuši alus darītāji no Lietuvas un Igaunijas. Alus festivāla norises kuplinās alusdarītāju sadarbības partneri tirgū.

Savstarpēji sadarbojoties, alus ielu Festivāla ietvaros notiks Latviabeerfest 2012 dalībnieku starptautiskais alus konkurss. Pēc 1998.gada Rigabeer izstādes ietvaros rīkotā šis ir otrais alus konkurss, kurā varēs piedalīties arī Latvijas tirgū esošie ārzemju alus zīmoli. Konkursā pieteikto alu izvērtēs starptautiska neatkarīgo alus ekspertu-degustatoru komisija. Visi ieņēmumi no biļetēm tiks ziedoti Latvijas alus muzeja izveidošanai.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Nupat atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta arī blakus Bastejkalnam.

«Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu septiņus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām.

«Šobrīd Rīgā darbojas jau trīs «Kurts coffee» kafijas namiņi - Baronā ielā, pie Vērmanes dārza un jaunākais - pie Bastejkalna. Es teiktu, ka namiņš pie Bastejkalna ir trešais ar pusi, jo darbojamies arī skaistumkopšanas salonā «Auch», kurā pieejama Kurta kafija,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja Kurta tētis Ē. Karlsons.

Viņš informēja, ka gan kafijas namiņš pie Vērmanes dārza, gan kafijas namiņš pie Bastejkalna atvērti, pateicoties kādai uzņēmējai, kura abās šajās vietās beigusi savu biznesu un nodevusi tās Kurta vecāku rīcībā.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi tomēr neatbalstīt Vērmanes dārza teritorijas pie kultūras centra Vernisāža iznomāšanu SIA Smilšu īpašumi, kas vēlējās šo teritoriju izmantot automašīnu novietošanai.

Pašlaik SIA Smilšu īpašumi divus zemes gabalus ar kopējo platību 1504 kvadrātmetri izmanto automašīnu iebraukšanai un novietošanai, informē Rīgas dome.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko norāda, ka pašlaik bruģētais laukums faktiski tiek izmantots kā automašīnu stāvvieta. Vērmanes dārzs ir valsts arhitektūras piemineklis, kurā automašīnu novietošana nebūtu pieļaujama.

Vērmanes dārzu Rīgai uzdāvināja Anna Ģertrūde Vērmane ar nosacījumu, lai tajā nekad netiktu liegta iespēja pilsētniekiem atpūsties. Līdz ar to automašīnu stāvvieta Vērmanes dārzā esot nepieņemama un neatbilst sākotnējai parka iecerei, tika norādīts komitejas sēdē.

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Pie Vērmanes dārza, blakus Saktas puķu tirdziņam Reinis Silovs sācis kafijas biznesu – Coffee Tower.

Viņš saimnieko un pilda baristas pienākumus šaurā, vien 2,62 kvadrātmetru lielā telpā. Ideja par to, ka šajā tornītī varētu tirgot kafiju līdzi ņemšanai esot radusies apmēram pirms diviem gadiem. «Netālu no Vērmanes dārza reiz devos pie kāda sadarbības partnera un ieraudzīju, ka tornītis stāv tukšs. Iedomājos, ka šeit būtu ideāla vieta kafijas tirgošanai. Tā šo domu prātā turēju, līdz pagājušajā rudenī viens no maniem pašreizējiem biznesa partneriem teica, ka Rīgas dome viņam atsūtījusi piedāvājumu par iespējām nomāt dažādas komercplatības un tur esot arī kaut kāda būdiņa,» atminas R. Silovs. Toreiz līdz dokumentu iesniegšanai esot atlikušas vien divas dienas. Operatīvi sagatavoti dokumenti un iesniegts pieteikums pašvaldībai. Izsolē par nomas tiesībām pieteikušies vēl trīs pretendenti.

Šonedēļ Vērmanes dārzā norisinās amata meistaru gadatirgus, kurā tiek pārdotas tautiskās jostas, tautastērpi, pastalas, saktas un citas rotas, rotaļlietas, audumi, metālkalumi, keramikas izstrādājumi, ziepes un citi meistaru darinājumi.

Vērmanes dārzā gadatirgus norisināsies no 2. līdz 7. jūlijam, un tajā daudzi meistari, piemēram, audējas un grozu pinēji, strādā uz vietas.

Dziesmu un deju svētku laikā pasākumi notiek ne tikai Vērmanes dārzā, bet arī citos Rīgas parkos un skvēros, kur norisināsies koncerti, danči, meistardarbnīcas. Kopumā tajos piedalīsies 130 Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi.

#1/10

Foto: LETA

#2/10

Foto: LETA

#3/10

Foto: LETA

#4/10

#5/10

Foto: LETA

#6/10

Foto: LETA

#7/10

Foto: LETA

#8/10

Foto: LETA

#9/10

Foto: LETA

#10/10

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā šogad ir notikuši ievērojami atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Rudenī ir pabeigta žoga rekonstrukcijas otrā kārta un dendrārija daļas atjaunošana, kas pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta apmeklētājiem.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pēdējos trīs gados notiek apjomīgi teritorijas atjaunošanas un kolekciju papildināšanas darbi.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, Botāniskajā dārzā šoruden ir noslēgusies žoga atjaunošanas otrā kārta: ar jaunu žogu 540 m garumā ir nomainīts līdzšinējais, kas atdala dārzu no Kuldīgas ielas zemju īpašumiem. Savukārt dendrārijā, ko pilsētas pusē ietver Dzirciema iela un Jūrmalas gatve, ir iekārtoti jauni un atjaunoti esošie pastaigu ceļi, radītas jaunas atpūtas vietas, sakopti koki un iestādīti jauni augi. Šī teritorija pēdējos gadu desmitos nebija pieejama apmeklētājiem. Tagad jauno pastaigu ceļu garums dendrārijā pārsniedz puskilometru. Ir sakārtots arī 105 metrus garais esošā ceļa posms, izveidojot kvalitatīvu grants segumu. Jauno ceļu trasējums ir radīts iepriekš bijušu celiņu vietās, kuri bija izzuduši pēdējo 40 gadu laikā. Dārza viesu ērtībai dendrārijā ir izveidotas arī jaunas atpūtas vietas un skatu laukumi ar atpūtas soliem un piknika galdiem. Dendrārijā ir izveidoti daudzveidīgi un krāsaini dekoratīvo krūmu stādījumi, izvēloties gan vēsturisko muižu parkiem raksturīgus krūmus (sniegogas, sorbārijas, filadelfi, plūškoki, sausserži), gan eksotiskus kokaugus, kas papildina dārzā esošās augu kolekcijas. Kokaugi ir stādīti brīvās, ainaviskās grupās. Ir veikta arī esošo koku inventarizācija, novērtēts to stāvoklis un izstrādātas rekomendācijas koku sakopšanā. Balstoties uz tām, ievērojams darbs ir paveikts pie koku vainagu sakopšanas.

Dārza krēsliem ir ļoti svarīga nozīme āra telpas izmantošanā, tāpēc jums ir jāpārliecinās, vai tie atbilst jūsu vajadzībām. Taču, tā kā izvēlēties no daudziem modeļiem, var būt sarežģīti atrast sev piemērotāko stilu. Piedāvājumā ir daudz vairāk nekā pieticīgs āra sols. Mūsdienās jūs varat atrast plīša stūra dīvānus un pat šūpojošus krēslus. Neatkarīgi no jūsu dārza vajadzībām ir pieejams dizains un funkcionalitāte, kas lieliski piestāvēs telpai, stilam un budžetam. Labākās dārza mēbeles pilnībā pārveidos jūsu telpas funkcionalitāti un izskatu. Mūsdienās ir vieglāk nekā jebkad agrāk izveidot tādu pašu komfortu un stilu iekštelpu dzīvojamā telpā ārā, bet izvēloties ir jāņem vērā dažas lietas. Neviens nevēlas ieguldīt pilnīgi jaunos krēslos, lai pēc nedēļas saprastu, ka tie nav īsti piemēroti.

Izvēlieties stilu un materiālu atbilstoši konkrētai tēmai

Viens no acīmredzamākajiem padomiem āra krēslu izvēlē ir ņemt vērā to estētiku. Pareizs izskats var radīt vai sabojāt vietu. Viens no šī brīža modernākajiem stiliem ir rotangpalma. Tā ir ideāli piemērota, lai atveidotu tradicionāla lauku dārza relaksējošu izskatu, taču, ja to apvieno ar neitrāliem spilveniem, tas lieliski der arī moderniem zemesgabaliem.

Runājot par mūsdienu stiliem, jūs varētu apsvērt arī plastmasu. Tas ļauj izvēlēties krēslus daudz jaunu stilu skulpturālās formās un drosmīgās krāsās, kas telpai var pievienot jautrības elementu. Dārza krēsli ir izgatavoti arī no pārstrādātiem materiāliem, padarot tos par videi draudzīgāku risinājumu. Interesanta izvēle var būt arī atpūtas krēsls, kas padarīs apūtu vēl ērtāku.

Singapūrā tiek veikti pēdējie sagatavošanas darbi, lai vasarā varētu atklāt daļu no paredzētā projekta, kura ietvaros valsts tiks padarīta par «pilsētu dārzā».

Lielākais no Singapūras plānotajiem iespaidīgajiem Līča dārziem (Gardens by the Bay) - Dienvidu dārzs (Bay South Garden), plašākai publikai tiks atvērts jau šā gada 29. jūnijā.

Dienvidu dārzā izvietoti 18 «superkoki» - mākslīgi veidoti vertikālie dārzi, kuros izvietoti dažādi eksotiski augi. «Superkoki» izmantos saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrās lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām.

Objektā izvietoti arī divi milzīgi ziemas dārzi (Flower Dome un Cloud Forest), kuros paredzēts audzēt augus, kas atvesti no citām pasaules daļām. Flower Dome tiks izvietota Vidusjūrai raksturīga flora, bet Cloud Forest būs aplūkojami kalnainos apvidos augoši augi un mākslīgs kalns.

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Valdība joprojām cer jaunus vilcienus iepirkt ar ES līdzfinansējumu 100 milj. Ls apmērā, tāpēc CAF un Pasažieru vilciens tiek dota vēl viena, iespējams, pēdējā iespēja

Tāds secinājums skanēja kuluāros pēc valdībās sēdē aiz slēgtām durvīm pieņemtā lēmuma – atlikt ES dāvātās naudas vilcienu iepirkšanai – 100 milj. Ls – pārdali citiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem. Jārēķinās, ka ar šo soli valdība zināmā mērā «atbruņo» Construcciones y Auxiliar de Ferrocariles S.A. (CAF) gadījumā, ja galīgo vienošanos mediācijas procesā panākt neizdodas un jautājumu par 2012. gada 2. aprīlī noslēgto līgumu starp valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) un CAF risinās kāda starptautiska arbitrāžas tiesa. Tad Latvijas valstij īsti nevarēs pārmest vēlmi nenākt pretī mediācijas procesam. Jau vēstīts, ka pērn līgums tika noslēgts par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkšanu un uzturēšanu, kopumā par 403,9 milj. eiro, tostarp vilcienu kopējā cena bija 201,3 milj. eiro, bet to uzturēšana – 202 milj. eiro. Kopējā iepirkuma summa bija plānota 610,8 milj. eiro, tostarp papildus bija iespēja iegādāties 16 dīzeļvilcienus un veikt to uzturēšanu, ja tam būtu nepieciešamais finansējums – 105,9 milj. eiro.

Gadu pēc izšķirošajiem lēmumiem par bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanu amerikāņu investoram - Ripplewood fondam - šis no Laimdotas Straujumas valdības veiksmes stāsta, ar ko viņas partija Vienotība gāja uz Saeimas vēlēšanām, draud pārvērsties par premjeres klupšanas akmeni, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta bankas Citadele pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus par četriem «apsūdzības» punktiem, no kuriem trīs attiecas uz pašu Straujumu, liecina Dienas rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Vissmagākās «apsūdzības», kas ar faktiem apstiprina jau iepriekš paustās aizdomas par Citadeles pārdošanas procesu, attiecas uz divām epizodēm saistībā ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru - Ripplewood -, atsijājot divus citus reālākos investorus a/s Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Visticamāk, šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā un kad valdība patielējusies tos piešķir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.

2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».