Jaunākais izdevums

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

"Arī aizsardzības, izglītības, veselības un citas jomas varam uzturēt tieši pateicoties uzņēmēju maksātajiem nodokļiem, tāpēc es ne mirkli nekaunos par to, ka esmu aizstāvējis uzņēmēju organizāciju intereses, bet ne kādus konkrētus uzņēmējus," sacīja Vitenbergs.

Kopumā vērtējot pēdējās nedēļas notikumus koalīcijā, Kariņš pauda uzskatu, ka šāda situācija, kurā Nacionālā apvienība (NA) ar "šantāžu" pieprasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, neatkārtosies, jo tagad ir pilnīgi skaidrs - ja kāds to mēģinās atkārtoti, notiks tieši tas pats.

"Kā valdības vadītājs es jau nevaru strādāt apstākļos, kur viens šantažē otru vai vēl kāds sāk šantažēt mani. Vai nu mēs vienojamies uz vienlīdzīgiem principiem strādāt, vai nu nav sadarbības. Šādos apstākļos es uzskatu, ka tas ir bezatbildīgi ļaut valdībai vienkārši sabrukt. Man liekas, ka šis bija diezgan bezatbildīgi vispār šādā veidā rīkoties," norādīja Kariņš.

Premjers skaidroja, ka NA ir bijušas tiesības prasīt kāda konkrēta ministra demisiju, tomēr tas bijis jādara aiz slēgtām durvīm. Kariņš arī īpaši izcēla koalīcijas darbu publiskajā vidē, paužot, ka aiz slēgtām durvīm sadarbība esot laba un konstruktīva, reizē arī izslēdzot riskus, ka valdība turpmāk nevarēs sadarboties, lai pieņemtu valstiski svarīgus lēmumus.

"Ironija ir tā, ka aiz slēgtām durvīm visi ir mierīgi. Visi ir konstruktīvi, visi konstruktīvi runā par lietu, un viens otram neko nepārmet. Iziet publiskā telpā - viss sākas. Faktiski, tas ir tieši pretēji kā varētu domāt, ka publiskā telpā visi nogludina asumus, bet aizkadrā notiek stīvēšanās," sacīja Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdošajā koalīcijā ietilpstošā NA pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Golubevas demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā nedēļas sākumā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Golubeva šonedēļ paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpjas no amata. Savukārt Ministru prezidents Kariņš NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Vitenbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimņvalstīm.

"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.

"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans, piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas iestādēs turpmāk pie galdiņiem atrasties varēs līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem, pēc pirmdien notikušās valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Tāpat esot panākta politiskā vienošanās par atsevišķu izklaides pasākumu norises laika pagarināšanu līdz plkst.23, kā arī par to, ka turpmāk zaļajā režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātiem pasākumos ģimenēm tiks nodrošināta iespēja sēdēt blakus.

Vitenbergs sacīja, ka izmaiņas par garāku iespējamo darba laiku attiektos uz pilnīgi visiem komersantiem, kuri pašlaik var strādāt "zaļajā režīmā", bet kuru darba laiks ir ierobežots - gan uz ēdinātājiem, gan veikaliem u.tml.

Vitenbergs atzīmēja, ka paralēli koalīcijas sadarbības sanāksmei atbalsts šiem priekšlikumiem gūts arī ekspertu līmenī Operatīvajā vadības grupā (OVG).

Ekonomikas ministrs pauda, ka par šiem grozījumiem valdība varētu lemt jau otrdien, 7.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.

Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi,...

"Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums "Latvenergo" domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs: Situācija ar rēķiniem mājsaimniecībām un uzņēmējiem ir dramatiska

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Sadarbības sanāksmi virzīs atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem. Piedāvājuma kopumu plānots skatīt pirmdien, 17. janvārī.

“Situācija ar šī brīža elektrības, gāzes un siltuma rēķiniem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir dramatiska. Ieviestie atbalsta mehānismi elektrības rēķiniem situāciju risina tikai daļēji. Patērētājus satrauc gala rēķins, kas šajā apkures sezonā ir nepieredzēti liels. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Konsultējoties ar pašvaldībām, runājot ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt EM piedāvājumu samazināt PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% likmei uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas mazinās energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vitenbergs neizslēdz iespēju Latvijā nākotnē būvēt neliela izmēra AES

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja neliela izmēra atomelektrostaciju (AES) tehnoloģijas būs pieejamas par pieņemamu cenu, nākotnē nav izslēgta šādas AES izveide arī Latvijā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs skaidroja, ka viņa vizītes laikā ASV panākta vienošanās ar ASV valdības programmu "First Initiative" par Latvijas piedalīšanos šādu mazizmēra AES tehnoloģiju izpētē un radīšanā.

Vitenbergs skaidroja, ka izmantojama tehnoloģija varētu tikt radīta ap 2030.gadu. "Svarīgi ir piedalīties tās tapšanā, lai brīdī, kad tehnoloģija ir izdevīga, to varētu realizēt. Tāpēc ir vienošanās, ka Latvija būs pārstāvēta šajā programmā," teica Vitenbergs.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt normu, ka Latvijas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru AES būvniecībai Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) šodien valdošās koalīcijas sanāksmē piedāvās Latvijai atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs atzīmēja, ka koalīcija jau ir paziņojusi par virzīšanos uz atteikšanos no Krievijas gāzes. EM šodien piedāvās partijām atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada 1.janvāra kopā ar Somiju un Igauniju, jo tad darbu būs sācis Igaunijā topošais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis.

Vitenbergs atzina, ka pagaidām Latvija iesaistīsies Paldisku termināļa projektā, jo tā ir vienīgā iespēja sākt sašķidrinātās gāzes piegādes jau šī gada rudenī.

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas  

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas...

Igaunijas piedāvājums iesaistei projektā ir segt izmaksas proporcionāli gāzes lietojumam, kas Latvijai būtu apmēram trešdaļa, taču projektā vēl esot gana daudz precizējamu aspektu, tāpēc precīzas summas nosaukt vēl nevarot.

Paralēli EM piedāvās attīstīt sašķidrinātās gāzes termināļa projektu arī Latvijā. Konkrēti, kādu termināli attīstīs Latvijā, politiķis vēl nenosauca, norādot, ka projekti ir vairāki - kā minimums trīs piedāvājumi no uzņēmējiem, viens no kuriem ir Skultes terminālis. Latvijas projekta izmaksas varētu būt virs 100 miljoniem eiro.

Nesenās vizītes laikā ASV Latvijas puse ne vien runājusi par termināļa projektiem, bet arī meklējusi sašķidrinātās gāzes piegādāšanas ilgtermiņa partnerus "Latvenergo". Seši uzņēmumi piedāvājuši sadarbību, un drīz tikšot parakstīti līgumi.

Taujāts, par kādu cenu piedāvāts gāzi piegādāt salīdzinājumā ar esošajām cenām, Vitenbergs konkrētu skaitli nenosauca, sakot, ka precīzas vienošanās vēl ir laika jautājums, bet viņš cer, ka tā būšot konkurētspējīga esošajiem apstākļiem, kad visu energoresursu cenas aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ierēdņi ēnos uzņēmējus

Db.lv, 20.04.2022

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apmeklēs uzņēmumu “Puratos Latvia”.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”.

Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki - valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima skatīs likuma grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 28.aprīlī otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas.

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija vienojusies, ka no 1.marta tiek plānoti būtiski atvieglojumi Covid-19 regulējumā, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes 7.februārī sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Paredzams, ka tiktu atvērtas līdz šim slēgtās nozares, kā arī darba laika ierobežojumi tiktu pārskatīti un varētu tikt atcelti, atzīmēja premjers.

Nedēļas laikā tikšot izstrādāts viss izmaiņu komplekss, ko valdībā plānots pieņemt 15.februārī un kas stātos spēkā no 1.marta, norādīja Kariņš.

Valdības vadītājs skaidroja, ka atvieglojumus varēs ieviest, jo tiek modelēts, ka līdz 1.martam omikrona līkne būs "kārtīgi lūzusi".

Kariņš uzsvēra, ka balstvakcīnu saņēmušiem nāves risks pēc saslimšanas ar Covid-19 esot gandrīz 40 reizes zemāks nekā nevakcinētiem cilvēkiem. Tāpēc politiķis atkārtoti uzsvēra nepieciešamību vakcinēties, saņemt balstvakcīnu un pēc iespējas bieži testēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji

Db.lv, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reģionā esošā infrastruktūra ļauj pilnībā atteikties no Krievijas gāzes importa

Db.lv, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs attālinātajā sarunā ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņu Kreivi (Dainius Krevys) vienojās par koordinētu sadarbību enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, lai atteiktos no Krievijas gāzes importa.

Lietuvas enerģētikas ministrs apliecināja, ka Latvijai būs pieejams Klaipēdas LNG termināls gāzes piegāžu nodrošināšanai.

“Enerģētiskās neatkarības veicināšanā mūsu priekšrocības ir pieejamā infrastruktūra – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Klaipēdas LNG terminālis, kas mums dod iespējas pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem, un turpmāk izmantot alternatīvas gāzes piegādes. Latvijai un Lietuvai jau līdz šim ir bijusi laba reģionālā sadarbība enerģētikas jomā un šī vienošanās apliecina mūsu kopējos mērķus un vienotu stratēģisko pieeju ceļā uz ātrāku enerģētisko neatkarību,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Baltijas valstis vairākkārt ir apliecinājušas savu spēju sadarboties dažādās situācijās. Šajos bezprecedenta apstākļos tas ir kļuvis vēl svarīgāk nekā jebkad, jo enerģētika ir viens no svarīgākajiem elementiem Eiropas kontinenta kopējā drošības struktūrā”, norāda Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzdevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) slēgt ārējo ekonomisko pārstāvniecību Maskavā, kā arī apturēt investīciju projektu piesaisti no Krievijas un Baltkrievijas, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

J.Vitenbergs uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radikāli izmainījis līdzšinējo lietu kārtību, un ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju vairs nav iespējama. Latvijas uzņēmēji, sekojot ģeopolitiskajiem procesiem, jau iepriekšējos gados ir veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm, akcentē ministrs.

Tiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem līdz šim Krievija vai Baltkrievija bija izejvielu ieguves vai produkcijas noieta tirgus, EM sola palīdzēt meklēt risinājumus jaunām piegādes ķēdēm un jauniem eksporta tirgiem.

LIAA ir izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs 68803505 un e-pasts "[email protected]", lai apkopotu patlaban uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs ASV apliecina Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas gāzes importa

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) otrdien Transatlantiskās enerģētiskās drošības forumā, uzrunājot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozares pārstāvošos uzņēmējus, kongresmeņus un ASV administrācijas pārstāvjus, apliecinājis Latvijas vēlmi pēc iespējas strauji atteikties no Krievijas gāzes importa, informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Ministrs savā uzrunā norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi skaidru lēmumu atteikties no Krievijas gāzes importa, tāpēc valsts saredz LNG piegādes no ASV kā ļoti perspektīvu alternatīvu Krievijas gāzei.

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama 

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no...

"Ar savu komandu šobrīd esmu šeit, lai personīgi uzrunātu LNG kompānijas un infrastruktūras attīstītājus sadarboties ar Latviju, gan vienojoties par ilgtermiņa sašķidrinātās gāzes piegādēm, gan sadarbojoties LNG termināļa būvniecībā Latvijā, stiprinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību," uzvēra ekonomikas ministrs.

Jau ziņots, ka Vitenbergs pagājušajā nedēļā devās darba vizītē uz ASV.

Vizītes mērķis ir tikšanās ar vairākām ASV amatpersonām un uzņēmējiem, lai pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā, tostarp par inovatīviem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jautājumiem, energoefektivitātes risinājumiem, mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas iespējamo ieviešanu Latvijā un LNG piegāžu jautājumiem, stiprinātu sadarbību Trīs Jūru iniciatīvas ietvaros, kā arī runātu par investīciju piesaisti Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludināts iepirkums LNG termināļa projektu attīstītāju atvērtā tirgus izpētei

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi publisku starptautisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveides projektu tirgus izpēti, informē EM.

Piedāvājumus potenciālie projekta attīstītāji aicināti ministrijā iesniegt līdz šā gada 13.maijam.

Pieteikumā jāsniedz apraksts gan par projekta īstenotāju un partneriem, to pieredzi lielu investīciju projektu īstenošanā, projekta būtību, būvmateriālu un infrastruktūras pieejamību, projekta gatavības pakāpi, potenciālajiem LNG pircējiem, projekta īstenošanas laika plānu, riska novērtējumu, kā arī projekta izmaksu aprēķinu, tostarp norādot finansējuma pieejamību, avotus un valsts iesaistes nepieciešamību.

Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis.

Valdība arī uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt ierobežojumu atcelšanu

Db.lv, 07.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

"Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst - darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība," norāda Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veidos divu teravatstundu (TWh) dabasgāzes rezerves elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas risku mazināšanai, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka valdība pašlaik panākusi konceptuālu vienošanos par papildu divu teravatstundu dabasgāzes iegādi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas drošību 2022. un 2023.gadam. Tehnisku priekšlikumu par to, kā šo iepirkumu praktiski realizēt, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) apņēmusies sagatavot līdz nākamajai valdības sēdei.

"Ir daudz risku šajos apstākļos, tāpēc ir svarīgi, ka mēs kā valsts, sabiedrība, uzņēmēji no šiem riskiem esam pasargāti. Pieņemts konceptuāls lēmums, un tuvākajā laikā šīs stratēģiskās dabasgāzes rezerves varētu tikt iegādātas," sacīja ministrs.

Vitenbergs arī atzīmēja, ka šo dabasgāzi Latvija neiegādāsies no Krievijas, tomēr par detaļā, tostarp arī, kā tā varētu tikt piegādāta, tiks ziņots vēlāk. Dabasgāzi plānots uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru