Jaunākais izdevums

Ēdināšanas iestādēs turpmāk pie galdiņiem atrasties varēs līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem, pēc pirmdien notikušās valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Tāpat esot panākta politiskā vienošanās par atsevišķu izklaides pasākumu norises laika pagarināšanu līdz plkst.23, kā arī par to, ka turpmāk zaļajā režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātiem pasākumos ģimenēm tiks nodrošināta iespēja sēdēt blakus.

Vitenbergs sacīja, ka izmaiņas par garāku iespējamo darba laiku attiektos uz pilnīgi visiem komersantiem, kuri pašlaik var strādāt "zaļajā režīmā", bet kuru darba laiks ir ierobežots - gan uz ēdinātājiem, gan veikaliem u.tml.

Vitenbergs atzīmēja, ka paralēli koalīcijas sadarbības sanāksmei atbalsts šiem priekšlikumiem gūts arī ekspertu līmenī Operatīvajā vadības grupā (OVG).

Ekonomikas ministrs pauda, ka par šiem grozījumiem valdība varētu lemt jau otrdien, 7.decembrī.

Vienlaikus Vitenbergs atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums atļaut tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās strādāt ne tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem pagaidām starp koalīcijas partneriem atbalstu guvis nav.

Kā ziņots, valstī līdz nākamā gada 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā personām bez Covid-19 sertifikātiem būtiski ierobežota dažādu pakalpojumu saņemšana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Ekonomika

19 miljonu eiro ietaupījums gadā – daudz vai maz?

Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore,27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti

Māris Ķirsons,10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Eksperti

Tehnoloģiju TOP 5 mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējai

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors,18.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Eksperti

Bonusi darbiniekiem: kā atrast līdzsvaru starp uzņēmuma iespējām un darbinieku vēlmēm?

Līga Skuja, “Leinonen” vecākā nodokļu konsultante,13.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bistro tīkls "Balts" pagājušo gadu noslēdzis ar vairāk nekā viena miljona eiro apgrozījumu, atklāja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Vaicāta par zaudējumiem, kas kompānijai bijuši jau kopš 2020.gada, Kuplā skaidroja, ka tie saistīti ar jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu tirdzniecības centrā "Sky&More" un "Galleria Riga". "Līdz ar to bilancē esošie zaudējumi ir uz ilgtermiņa ieguldījumu rēķina, ko prognozējam atpelnīt tuvākā gada laikā," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "Balts" arī turpmākos gados plāno attīstīties, un gūtā peļņa tiks ieguldīta procesu optimizācijā un kvalitātes uzlabošanā.

Taujāta par cenu kāpumu, Kuplā sacīja, ka šis ir sarežģīts jautājums, ko ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, ēdināšanas nozarē ir liela konkurence, kas nozīmē cenu un izdevumu nepārtrauktu monitorēšanu, lai saglabātu pievilcīgu gala cenu. Otrkārt, ēdināšana ir cilvēkresursu ietilpīga nozare.

Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Eksperti

Gudrā būvniecība: automatizācija un efektivitāte būvniecībā

Zane Upeslāce, LMT EDLUS pakalpojuma vadītāja,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Nodokļi

Lietuvā strādājošie Ukrainas kara bēgļi pērn nodokļos samaksājuši 40 miljonus eiro

LETA--BNS,27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pilsoņi, kas ieradušies un strādā Lietuvā, pērn no 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā un daudzi devās bēgļu gaitās, līdz gada beigām nodokļos valsts budžetā samaksājuši 40 miljonus eiro, liecina Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministrijas dati.

Vairāk nekā 22 000 jeb puse no darbspējīgajiem cilvēkiem, kas Lietuvā ieradušies no kara plosītās Ukrainas, pašlaik ir darba attiecībās Lietuvā, liecina Nodarbinātības dienesta apkopotā informācija.

Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas Lietuvā strādā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, transporta un loģistikas sektorā, viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Vairākums no viņiem darbu atraduši Lietuvas trīs lielākajās pilsētās - Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.

Ukrainas pilsoņu Lietuvā saņemtā alga ir no minimālās algas līdz nepilniem 2000 eiro mēnesī. Vidēji Ukrainas kara bēgļi Lietuvā decembrī pelnīja 1061 eiro mēnesī pirms nodokļu atskaitījumiem. Minimālā alga Lietuvā pērn bija 730 eiro mēnesī.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Konceptuāli atbalsta samazinātā PVN piemērošanu atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai

LETA,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picērijas "Čili pizza" franšīzes turētāja Latvijā un picēriju īpašnieka "Tiamo grupa" pagājušā gada apgrozījums būs bijis līdzīgs 2020.gada rādītājiem, prognozēja valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 7,5 miljoni eiro. "Pērn apgrozījuma rādītāji būs ļoti līdzīgi, tas gan ir tādēļ, ka nākušas klāt jaunas struktūrvienības," teica Zukulis.

"Tiamo grupa" 2020.gada pirmos mēnešus strādāja bez ierobežojumiem un ar izaugsmi, bet līdz 2020.gada rudenim ēdināšana bija atļauta uz vietas ar ierobežojumiem. "Savukārt aizvadītais gads ir bijis ierobežojumu ziņā daudz grūtāks. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka tuvāko gadu laikā pandēmija norims, tieši tādēļ attīstāmies, atverot arvien jaunas ēdināšanas vietas Rīgā," sacīja Zukulis.

Pēc viņa teiktā, aizvadītajā vasarā uzņēmumam izdevies atgriezties pie puslīdz "normāliem apstākļiem". Izņēmums gan bijis jaunatvērtās vietas tirdzniecības centru iekšpusē, kur nav terašu un kur darbība nebija atļauta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs,28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,07.03.2023

Dalies ar šo rakstu

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.