Ekonomika

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji

Db.lv, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas aptuveni 80% no metāla piegādēm, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norāda, ka īslaicīgi tirgus var dzīvot, izmantojot rezerves, bet jāņem vērā otrā viļņa risks, kas vairāk saistīts ar energoresursu krīzi, kad apstāties var arī piegādes no rietumvalstu tirgiem.

Miķelsons uzsver, ka pirmais uzdevums būtu apzināt reālo metāla pieprasījuma apjomu, jo pašreizējie importa un eksporta apjomi nav precīzi. Tas ļautu veidot prognozi 12 mēnešiem, kā arī paredzēt rezerves Latvijā.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ieskatā būtu nepieciešams piemērot cenu indeksāciju esošajiem un jauniem būvniecības līgumiem. Ekonomikas ministrijai un valsts pārvaldei kopumā nekavējoties jāievieš cenu indeksācija esošajiem un jauniem līgumiem, kur ir būtiska metāla komponente, uzvēra Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Viņa norāda, ka uzņēmums pandēmijas laikā investīciju plānus nav apturējis un gan pērn, gan šogad ieguldīs aptuveni divus miljonus eiro. Uzņēmuma pieredze rāda, ka investīcijas iepriekšējās recesijas laikā – 2008.–2010. gadā – atmaksājas ar uzviju.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmuma darbību ietekmējusi Covid-19 pandēmija?

Dzērienu ražotājus ir ietekmējuši visi tie paši ārējie faktori, kas skāruši visu tautsaimniecību. Pandēmijas divi gadi ir būtiski mainījuši daudzus procesus gan pašā uzņēmumā, gan arī tirgos. Vispirms AS Cēsu alus, tāpat kā jebkura uzņēmuma, darbību ietekmēja Latvijas valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Jau kopš 2020. gada marta viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir bijusi un joprojām ir valsts noteikto epidemioloģisko prasību izpilde, rūpes par darbinieku drošību un veselību, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu ražošanas procesu. Pašlaik klātienē var strādāt tikai vakcinēti darbinieki. Uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai reizi nedēļā darbinieki veic testus, lai minimizētu iespēju strādājošajiem inficēties un (vai) inficēt citus darbiniekus – kolēģus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

LETA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai

Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic savu darbību, un vienlaikus stimulētu arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt.

Ņemot vērā faktisko situāciju Latvijas ekonomikā, var secināt, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnīgi efektīvu.

Nozīmīga loma Latvijas finanšu sektorā ir kredītiestādēm, kuras citastarp ir atbildīgas šīs funkcijas veikšanā. Galvenokārt tas skaidrojams, ka tās joprojām ir galvenais finansējuma avots, kamēr citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti. Tādējādi, neskatoties uz samērā lielo kredītiestāžu skaitu, Latvijas banku sektoram ir iespējas uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu uzlabojumus finanšu sektorā kopumā.

Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis dažādas ekonomiskās neatkarības dimensijas, piemēram, enerģētikā un arī finanšu jomā. Esošā politiskā situācija ir parādījusi, ka mums ir vajadzīgs efektīvs, neatkarīgs vietējais finanšu tirgus, kas sargātu Latvijas tirgu no ārējiem satricinājumiem un ļautu tautsaimniecībai pilnībā izmantot tās potenciālu. Ekonomiski spēcīga valsts var arī labāk gādāt par savu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izejvielu cenu pieauguma lavīna jau sasniegusi ražotāju

Māris Ķirsons, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lindstrom Prodem audzē saražotā darba apģērba apjomus

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijai trūkst mikroshēmu savas maksājumu sistēmas Mir kartēm

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas maksājumu sistēma "Mir" pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām nespēj atrast mikroshēmas savām kartēm un meklē tās Ķīnā, kur Covid-19 uzliesmojuma dēļ sašaurinājusies mikroshēmu ražošana, ziņoja britu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma vadību.

Nacionālās maksājumu sistēmas (NSPK) valdes loceklis Oļegs Tišakovs paziņoja, ka Krievija saskaras ar mikroshēmu deficītu, jo Āzijas ražotāji koronavīrusa pandēmijas dēļ aptur ražošanu, bet Eiropas piegādātāji ir pārtraukuši sadarbību ar Maskavu pēc sankciju noteikšanas par Krievijas karu Ukrainā.

Viņš sacīja, ka daži Ķīnas piegādātāji ir piekrituši sadarboties ar Krieviju un sertifikācijas process turpinās.

Starptautiskās maksājumu sistēmas "Visa", "Mastercard" un "American Express" martā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstu sankciju rezultātā Krievija arī vairs nevar nopirkt mikroshēmas no Eiropas Savienības vai ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas importa apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas mainīs koksnes produkcijas tirgu ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā, saasinās konkurences cīņu starp dažādiem tās patērētājiem, un, ja nesaruks patēriņš, tad, visticamāk, šīs nozares produktu cenas pieaugs.

Tādu iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas lielākās eksporta ienākumus ģenerējošās nozares organizāciju vadītāji un uzņēmēji.

“Pašlaik ir pāragri vērtēt situāciju, kāda radīsies, izslēdzot no spēles Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes un citus produktus,” ar secinājumiem nesteigties iesaka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka pašlaik vairāk valda emocijas un solidaritāte ar Ukrainu. “Meža nozares uzņēmumi jau ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam: vienu miljonu eiro SIA Gaujas koks, Stiga RM 250 tūkst. eiro, vēl vairākas kompānijas desmitiem tūkstošus eiro, AS Latvijas Finieris un RSEZ SIA Verems par katru Latvijā nopirkto finierkluču m3 ziedos 5 eiro un atbalstīs Ukrainu arī visādos citādos veidos,” tā K. Klauss Viņš nenoliedz, ka Latvijas meža nozare un kopumā visi patērētāji Eiropā agrāk vai vēlāk izjutīs Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz paaugstinātas inflācijas fona, iespējams, arvien vairāk cilvēkiem piezogas doma, ka vajadzētu mēģināt pasargāt savu uzkrājumu vērtību.

Šajā ziņā, piemēram, nosacīti skaidra nauda kontā nav diez cik labs risinājums, jo faktiski viss notiekošais nozīmē, ka šodien par vienu eiro var nopirkt mazāk, nekā to varēja izdarīt vakar. Var teikt, ka pat labā gadījumā inflācija nozīmē kontrolētu bagātības sadegšanu, kas ātri var pārvērsties ugunsgrēkā.

Tradicionāli zināma spēja kompensēt patēriņa cenu pieauguma ietekmi tiek piedāvāta akcijām, izejvielām, nekustamajam īpašumam, zeltam un arī obligācijām. Mēdz būt gan arī alternatīvi veidi, kā cilvēki var mēģināt tikt galā ar patēriņa cenu pieauguma problēmu, turklāt daži no šiem veidiem var ļaut arī paspīdēt sabiedrības vai kolēģu acīs vai vienkārši palīdz uzturēt labsajūtu zināmā tonusā. Piemēram, daļu savu bagātību iespējams uzturēt arī luksusa klases priekšmetos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas straumēšanas platforma "Spotify" paziņojusi, ka pievienos brīdinājumu visiem podkāstiem, kuros tiek apspriests Covid-19.

"Spotify" vadītājs Daniels Eks paziņoja, ja jaunais brīdinājums novirzīs lietotājus uz koronavīrusa faktu datu centru.

"Spotify" arī publicēja esošos noteikumus, kas aizliedz dalīties platformā ar nepatiesu informāciju, kas var nodarīt kaitējumu.

Eks "Spotify" mājaslapā paziņoja, ka viņam "kļuvis skaidrs, ka mūsu pienākums ir darīt vairāk, lai nodrošinātu līdzsvaru un piekļuvi plaši pieņemtai informācijai no medicīnas un zinātnes aprindām, kas mūs vada šajā bezprecedenta laikā".

Eks paziņoja, ka "Spotify" svētdien ir publicējis savas vadlīnijas veidotājiem par to, kāds saturs tiek uzskatīts par nepieņemamu. Šos noteikumus "Spotify" izstrādāja kopā ekspertiem un tie tiek regulāri atjaunoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK sagatavojusi atbalsta pasākumus Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) 12.maijā nāca klajā ar pasākumu kopumu, kas palīdzēs Ukrainai eksportēt lauksaimniecības produktus, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Ukrainas ostu blokādes Ukrainas labība un citas lauksaimniecības preces vairs nevar nonākt galamērķos. Situācija apdraud pārtikas nodrošinājumu pasaulē, un ir steidzami jāizveido alternatīvi loģistikas maršruti, izmantojot visus attiecīgos transporta veidus.

EK rīcības plāns paredz izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem.

ES Transporta komisāre Adina Veleana skaidro, ka mazāk nekā trīs mēnešos, izmantojot ES infrastruktūru, no Ukrainas jāizved 20 miljoni tonnu graudu. "Tā ir milzīga problēma, tāpēc ir svarīgi koordinēt un optimizēt loģistikas ķēdes, ieviest jaunus maršrutus un pēc iespējas izvairīties no sastrēgumiem," norāda komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc šī brīža kritums finanšu tirgos un pensiju plānos ir ievērojami mazāks nekā 2020. gadā?

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā apritēja divi gadi kopš lielākā krituma finanšu tirgos pēdējās desmitgadēs. 2020. gada 20. martā Covid-19 radīta satricinājuma dēļ finanšu tirgi sasniedza zemāko punktu, bet, sākot ar 21. martu, tie straujā tempā atguvās un turpināja pieaugt.

Šī brīža kritums finanšu tirgos, kas saistīts ar karu Ukrainā, ir ievērojami mazāks un vienmērīgāks. Lūk, daži faktori, kas skaidro atšķirīgas finanšu tirgu reakcijas.

Pirmkārt, tobrīd saslimšanas Covid-19 straujo izplatību pavadīja liela neziņa par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un arī pasaules ekonomiku. Otrkārt, lai gan vīruss ietekmēja pilnīgi visu pasauli, tas nevienmērīgi izplatījās dažādos pasaules reģionos dažādos laika periodos – vispirms Āzijā, tad ASV un tad Eiropā. Treškārt, valstis viena pēc otras norobežojās no ārvalstu sakariem, kas radīja “pārrāvumu” arī ekonomikā.

Protams, arī šobrīd valda liela neziņa, taču Krievijas iebrukumam Ukrainā ir ģeogrāfiski šaurāka tieša ietekme uz ekonomiku. Karš notiek Eiropas austrumos, un lielākus draudus ekonomikai rada tieši Eiropā, jo tā ir daudz vairāk atkarīga no Krievijas energoresursiem un dabas resursiem nekā citi pasaules reģioni. Tomēr nedrīkstam nenovērtēt inflācijas un izejvielu cenu kāpuma ietekmi uz visu pasauli. Kara sekas būs ilgstošas un tālejošas gan politikā, gan ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru