Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Nevarētu teikt, ka celtniecībai Eiropā būtu gājis viegli. ES-27 valstīs kopumā celtniecības apjomi martā saruka par 13,5%, aprīlī par 14,9%, maijā pieaugot par 21,2%, tātad atgūstoties tikai daļēji. Taču ir milzu kontrasti starp valstīm un tā ir svarīgākā ziņa. Lielākie celtniecībai domāto rūpniecības produktu eksporta tirgi ir Ziemeļvalstis, Vācija un Lielbritānija.

Vācijā un Ziemeļvalstīs celtniecībā krīzes vispār nebija, apjoms bija apbrīnojami stabils. Vācijā lielākais kritums bija aprīlī - 0,4%, bet Somija visu laiku palika plusos. Francijā un Itālijā kritums bija trīskārtējs, bet tas mūs uztrauc diezgan maz. Lielbritānijā situācija bija apmēram pa vidu, tur aprīlī bija gandrīz divkāršs kritums pret pirmskrīzes līmeni. Tagad celtniecība strauji atgūstas arī valstīs, kur bija krīze, piemēram, Francijā aprīlī darbu apjoms gada griezumā samazinājās par 64,5%, bet jūnijā vairs tikai par 11,6%. Rūpniecībai nav mazsvarīgi arī tas, ka ļoti robusta izrādījās arī Latvijas celtniecība, 2. ceturksnī gada griezumā sarūkot tikai par 0,6%.

Jo vairāk iedziļinos rūpniecības nozaru datos, jo vairāk mani pārsteidz, cik liela daļa rūpniecības apgrozījuma ir produkti, kurus tieši vai netieši izmanto celtniecībā. Ar šo nozari ir saistīti gandrīz visi galvenie kokapstrādes produkti – zāģmateriāli, OSB un skaidu plātnes, būvgaldniecības izstrādājumi, un, protams, māju sagataves un konstrukcijas. Šī noieta tirgus īpatsvars produktu grupās atšķiras, piemēram, saplāksnim nozīmīgi tirgi ir arī transportlīdzekļu un mēbeļu ražošana, bet arī celtniecība ir svarīga. Arī mēbeļu tirgus ir saistīts ar pārvākšanos uz jauniem mājokļiem un birojiem. Lielākais izņēmums kokapstrādes pamatproduktu klāstā ir enerģijas produkti, bet celulozi Latvijā neražo. Kopumā puse Latvijas kokrūpniecības produktu ir tieši saistīti ar celtniecību, bet vēl apmēram ceturtā daļa netieši – mēbeles, materiāli žogu izgatavošanai, tara būvmateriālu pārvadāšanai u.t.t. Ne velti kokapstrāde bija viena no stiprākajām rūpniecības nozarēm šī gada pirmajā pusgadā, ārējo tirdzniecību ietekmēja cenu izmaiņas, kas šā gada sākumā turpināja atkāpties no 2018. gada vēsturiskajiem rekordiem.

Lielākā daļa nemetālisko minerālu nozares uzņēmumu strādā tikai celtniecībai, piegādājot cementu un tā maisījumus, betona konstrukcijas, ģipškartonu. Vienīgais nozīmīgais izņēmums ir "Valmiera Glass" – stikla šķiedras galvenais tirgus ir mašīnbūve (ap 80%), pārējais celtniecība. Tāpat ar celtniecību saistīta ķīmijas nozare, par to var labi pārliecināties, apmeklējot veikalus arī Latvijā. Apģērbu ražošanas sekmīgākais segments pēdējā desmitgadē ir profesionālo apģērbu ražošana, arī tai celtniecība ir nozīmīgs noieta tirgus. Arī plastmasas un gumijas izstrādājumu nozare ražo dažādus ēku elementus. Visbeidzot, viens no Latvijas mašīnbūves galvenajiem tirgiem ir komponentes mašīnām, ko izmanto celtniecībā, zemes darbos, derīgo izrakteņu ieguvē.

Celtniecība ir viena no lielākajām iespējām Eiropas valstu valdībām veicināt pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu. Klimata politikas mērķus var sasniegt tikai tad, ja tiks rekonstruēta liela daļa no esošajām ēkām, savukārt jauno būvniecībā arvien vairāk izmantojot koksni. Tāpēc pozīciju nostiprināšanai šajos tirgos liela uzmanība jāvelta gan uzņēmumiem, gan eksportu un investīcijas veicinošajām valsts institūcijām, te nākotnē būs milzu iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK pēc nepieciešamības jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem

Db.lv, 13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares un tirgi kopš 2020.gada marta spēcīgi izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi. Būtiski ir sarucis pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, palielinoties produkcijas uzkrājumiem un glabāšanas izmaksām un samazinoties ieņēmumiem, kā arī pieaugot transporta izmaksām un attālumiem.

"Vasarā bija novērojama situācijas stabilizēšanās lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgū. Taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies - pēdējās nedēļās Covid-19 strauji izplatās gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un tas kavē tālākus tirgus uzlabojumus, turklāt ir liela neskaidrība un bažas par turpmāku situācijas attīstību saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Jāuzsver, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums iedzīvotājiem, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata: sekojot līdz situācijas attīstībai tirgū, Eiropas Komisijai pēc nepieciešamības ir jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas nozarēm," komentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksporta pieaugums palīdz mazināt Covid-19 radītos zaudējumus ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Latviju ir skāris COVID-19 otrais vilnis, kā rezultātā tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir apturēta vai būtiski ierobežota, savukārt ekonomikā kopumā šī gada sākumā atkal ir sagaidāms IKP kritums.

Tomēr situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga, un rūpniecībā, kā arī eksportā, pērnā gada nogalē turpinājās spēcīgs pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī Latvijas preču eksports pieauga par 12,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada decembrī, savukārt 2020. gadā kopumā Latvijas preču eksports pieauga par 1,7 %, pirmo reizi pārsniedzot 13 miljardus eiro. Tā ir laba ziņa, jo straujais eksporta pieaugums šobrīd lielā mērā palīdz mazināt COVID-19 otrā viļņa radītos zaudējumus Latvijas ekonomikā.

Lielais eksporta kāpums decembrī lielā mērā ir sasniegts pateicoties apjomīgam graudu, koka izstrādājumu, ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī elektroiekārtu eksporta pieaugumam. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, graudaugu eksports pērnā gada decembrī ir audzis par 25,1 %, kas ir saistīts gan ar pērnā gada labo graudu ražu Latvijā, gan graudaugu cenu kāpumu pasaules tirgos. Tikmēr elektroiekārtu eksports decembrī palielinājās par 34,6 %, savukārt Latvijas koka izstrādājums eksports decembrī pieauga par 22,4 %. Koku izstrādājumu eksporta pieaugums gan, visticamāk, vismaz daļēji varētu būt saistīts ar papildus krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus pērnā gada beigās, un tuvākajos mēnešos pieauguma tempi varētu mazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksports ir ekonomikas saules puse

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visām citām dzīves netaisnībām Latvijā ir pievienojusies milzīga nevienlīdzība starp preču eksporta uzņēmumiem un tiem, kuru darbība pandēmijas dēļ ir stipri sašaurināta vai pat pārtraukta.

Lielais kontrasts ļauj teikt, ka Latvijā nav visaptveroša ekonomiskā krīze, vien grūtības atsevišķās nozarēs, diemžēl to saraksts gan kļūst arvien garāks.

Varētu teikt, ka tādas nozares kā kokapstrāde, elektronika, ķīmija un farmācija, arī lauksaimniecība un vēl citas preču nozares šobrīd ir ekonomikas saules pusē. Tām ir vienlaikus viegli un ļoti grūti. Nav grūti pārdot, bet ir grūti saražot gan tāpēc, ka jāievēro drošības pasākumi, gan tāpēc, ka ir sarežģīti, dažkārt pat neiespējami, vajadzīgajā daudzumā nopirkt komponentes. Avots, kas uz šo ekonomikas pusi raida saules starus, ir Latvijas, bet jo īpaši citu valstu valdību ekonomikas atbalsta pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksports inkubācijas periodā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina.

Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā EM apkopojusi informāciju par tendencēm ekonomikā 2020.gadā. Ministrija norāda, ka 2020.gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš saruka par 10%, eksports samazinājās par 2,7%, bet imports samazinājās par 3,3%. Tajā pašā laikā investīciju apjoms pērn auga par 0,2%.

Vienlaikus EM secina, ka 2020.gadā ekonomikas kritumu mazināja preču eksporta kāpums. Preču eksports pērn auga par 224 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 13,19 miljardus eiro. Turpretī pakalpojumu eksports saruka par 1,185 miljardiem jeb 21,2% - līdz 4,4 miljardiem eiro.

Ziņojumā arī norādīts, ka nedaudz uzlabojas Baltijas valstu ekonomikas sentimenta indekss 2021.gada februārī, salīdzinot ar janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apsteigusi ASV un kļuvusi par ES lielāko tirdzniecības partnervalsti

LETA--AFP, 15.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna pērn apsteigusi ASV un kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) lielāko tirdzniecības partnervalsti, jo koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi Savienotās Valstis, bet Ķīnas ekonomiskā aktivitāte atveseļojusies, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Pērn ārējās tirdzniecības apjoms starp ES un Ķīnu veidoja 586 miljardus eiro, bet tirdzniecība starp ES un ASV - 555 miljardus eiro.

"Eurostat" norāda, ka imports no Ķīnas 2020.gadā pieaudzis par 5,6% un veidojis 383,5 miljardus eiro, bet eksports pieaudzis par 2,2% - līdz 202,5 miljardiem eiro.

Tikmēr eksports uz ASV sarucis par 13,2%, bet imports samazinājies par 8,2%.

Vienlaikus par ES trešo lielāko tirdzniecības partnervalsti pagājušajā gadā kļuvusi Lielbritānija, kas vairs nav bloka sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Prioritāri jāvakcinē eksportētāji

Gatis Zamurs, uzņēmējs, Saeimas deputāts, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes.

Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru