Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.

Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi - 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 8744 tonnu apmērā, mieži - 4400 tonnu apmērā un tritikāle - 111 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.

VID skaidro, ka no šā gada 8.marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Ir pienākusi kārtējā lauksaimniecības sezona, un visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, aktualizējas minerālmēslu pieejamība. Dažādu sankciju un ierobežojumu rezultātā minerālmēslu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies, tomēr joprojām sastāda ievērojamu daļu no Eiropas valstu, tostarp Latvijas minerālmēslu portfeļa.

Ir jāmeklē alternatīvas agresorvalstu minerālmēslu piegādātājiem. Ievērojams apjoms minerālmēslu ražotāju ir Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā un Uzbekistānā. Sarunas par minerālmēslu importu no šīm valstīm notiek jau šobrīd, un nākotnē šī sadarbība varētu pilnībā izskaust Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. Loģistika šādām piegādēm ir risināma - mēs varam atvest šos minerālmēslus beramā veidā specializētos dzelzceļa vagonos, kā arī iesaiņotus maisos parastos kravas vagonos. Atsevišķos gadījumos, kad Krievija ierobežo dzelzceļa tranzītu uz Baltijas valstīm, varam tos atvest no Centrālāzijas valstīm arī ar kuģiem vai autotransportu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Šodien stāsies spēkā papildu nodevas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome 30.maijā sanāksmē Briselē deva galīgo apstiprinājumu papildu nodevu ieviešanai atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam ES.

Šīs nodevas tiks noteiktas graudaugu, eļļas, augu un to pārstrādes produktu, tostarp kviešu, kukurūzas un saulespuķu miltu, kā arī cukurbiešu masas granulu un žāvētu zirņu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Šis lēmums neietekmēs šo produktu tranzītu caur ES uz trešajām valstīm.

Sākotnējo priekšlikumu par nodevu ieviešanu Eiropas Komisija (EK) iesniedza 22.martā. Šīs nodevas paredzētas, lai novērstu ES tirgus destabilizāciju gadījumā, ja palielinātos Krievijas labības produktu piegāde ES tirgum, lai apturētu nelikumīgu Krievijas piesavinātās Ukrainas labības eksportu, kā arī lai nepieļautu, ka Krievija izmanto ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu karu pret Ukrainu.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Aizstāt sankciju un ierobežojumu dēļ zudušās kravas, kas vēsturiski plūdušas caur Latviju starp Eiropu un Austrumiem, īstermiņā ir neiespējami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.

Tomēr viņš teica, ka ir virkne pasākumu, ko var īstenot, lai ostas un transporta infrastruktūru noslogotu vismaz tādā apmērā, lai nozare varētu infrastruktūru uzturēt, piemēram, patlaban lielās ostas strauji attīsta industriālās zonas, radot pievienoto vērtību kravām.

"Latvijas ostu attīstībai svarīga ir arī kravu plūsma ar Centrālāzijas reģionu, un aktīvi tiek meklētas iespējas savienojumiem ar rietumu valstīm. Vienlaikus tiek stiprināta ostu nozīme valsts energoneatkarības veicināšanā, attīstot ostās dažādus "zaļos" projektus, tostarp vēja parkus un dzeramā ūdens terminālus," sacīja Kasalis.

Tāpat viņš teica, ka sadarbībā ar par nozari atbildīgajām ministrijām tiek risināti nacionāla mēroga nozares jautājumi - ostu reforma, valsts un Eiropas atbalsts nozares darbības pārorientācijai un jaunu klientu piesaistei, nodokļu atvieglojumi ostās krīzes pārvarēšanai un citi jautājumi.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 1,73 miljardus eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā 2023. gadā. Iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā un koka taras segmentos ārvalstīs.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2024. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus ienesis zāģmateriālu eksports, bet savukārt mazāki ienākumi bijuši no kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 552 milj. eiro pērn līdz 493 milj. eiro šogad.

Cita pasaule

“2024. gada pirmo sešu mēnešu meža nozares eksporta rādītājus mehāniski var līdzināt ar 2022. gada un vēl vecākiem rādītājiem, tomēr korekta to salīdzināšana nav iespējama, jo situācija ir pavisam citāda, un līdz ar to šo eksporta apjomu un ienākumu apjoms ir jāvērtē, balstoties uz citiem atskaites kritērijiem,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš norāda, ka notikušas ir globālas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas. “Vispirms līdz 2022. gada februāra Krievijas invāzijai Ukrainā Latvija no Krievijas un Baltkrievijas importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kuru daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa koka būvēs, mēbelēs u.tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli, bet 2023. un arī 2024. gadā šāda importa vairs nav,” uzsver A. Bukonts. Viņš norāda, ka Latvijā un ne tikai te bija uzbūvēta vesela industrija, kura jo īpaši Baltkrievijas un Krievijas salīdzinoši lētākos mazapstrādātos koksnes produktus apstrādāja, palielinot to vērtību — žāvējot, ēvelējot, profilējot, taču eksportējot kā zāģmateriālus. Latvija, tāpat kā savulaik Somija, sekmīgi izmantoja austrumu kaimiņa resursus. “Tā ir pagātne, taču šajā reģionā vairāk šāda salikuma — zema cena + lieli pieejami apjomi koksnes resursi - nav, taču to esamība ir atrodama vēsturiskajos eksporta ieņēmumos un arī apjomos,” tā A. Bukonts.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.