Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos trijos mēnešos ieveda 260,578 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,3% (2024.gada pirmajos trijos mēnešos - 51,9%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 151,791 miljona eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem trim mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 28%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos trijos mēnešos importēti 37,223 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 29,888 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,9% vairāk, finieris - 13,024 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% mazāk, bet kurināmā koksne - 9,765 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,5% vairāk.

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver - kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu griezumā ir samazinājušās. Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas, norāda EM.

Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada (izņemot Covid-19 periodu) (skatīt attēlu Nr.2), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori. Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā ir pieaudzis. (Skatīt attēlu Nr. 3)

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Lielākās eksportētājas uz Krieviju joprojām ir Vācija, Nīderlande un Polija.

Kamēr Eiropas Savienībā (ES) tiek apspriesta jauna sankciju kārta pret Krieviju un pirmsvēlēšanu drudzī vietējie politiķi mēģina cits citu pārspēt nacionāla līmeņa ierobežojumos, jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati rāda: no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 4. ceturksnim bloka dalībvalstu eksports uz Krieviju samazinājās par 61%, bet imports no Krievijas – par 90% ¹. Tajā pašā laikā tādas lielvalstis kā Vācija un Itālija nav bijušas tik steidzīgas pārtraukt ekonomikās attiecības ar agresorvalsti. Tikmēr Latvijas preču eksports uz Krieviju kopējā ES kontekstā ir teju vai piliens jūrā jeb 2% no visa eksporta apjoma ².

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.