Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, bioproduktu ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu Rūdolfs, piecu gadu laikā plāno trīskāršot ražošanas kapacitāti, radīt jaunus produktus un palielināt eksportu, intervijā stāsta Lat Eko Food dibinātāja, īpašniece un valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

Kas ir paveikts pēdējo gadu laikā?

Nepārtraukti attīstāmies, un kopš 2014.gada, kad atvērām ražotni, vairākas reizes ir notikusi gan paplašināšanās, gan būvniecības darbi, gan ir dubultotas ražošanas jaudas. Šajā laikā ir nākušas klāt vairākas ražošanas līnijas, arī produktu veidi ir būtiski paplašinājušies – gan bērnu pārtikā, gan pieaugušo sortimentā. Attīstība mums notiek nepārtraukti, un katru gadu investējam jaunās iekārtās, tehnoloģijās un produktos. Katru gadu mums diezgan strauji pieaug apgrozījums. Ja mēs sākām praktiski no nulles, tad šobrīd šo gadu plānojam beigt ar 13 miljonu eiro apgrozījumu. Pāris miljoni mums katru gadu ir nākuši klāt. Tādu tempu mēs arī plānojam saglabāt.

Par Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu iesniegtas vairākas sūdzības dažādās iestādēs, piektdien intervijā TV3 atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Trīs pretendenti iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, viena sūdzība iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet vēl viena - Konkurences padomei. Lange tomēr ir drošs par pašvaldības pozīcijām šajās domstarpībās.

Pēc Langes vārdiem, pašvaldība konkursā saņēmusi maksimāli labākos piedāvājumus, kas bijuši ļoti kvalitatīvi sagatavoti. Viņš uzsvēra, ka Rīga neesot unikāla, jo arī citās pašvaldībās paredzētas izlozes iespējas gadījumos, kad iepirkuma konkursos pretendentu vērtējumi sakrīt.

Lange uzskata, ka papildu prasību izvirzīšana būtu mākslīgu birokrātisku šķēršļu radīšana.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības iepirkumā tiesības slēgt līgumu uz pieciem gadiem par bērnu ēdināšanu deviņās izglītības iestādēs ieguva uzņēmumu apvienība "Aleks un V, CNC". Līguma kopējā summa ir aptuveni 53 miljoni eiro, bet "Aleks un V,CNC" ieguva tiesības nodrošināt ēdināšanu deviņās skolās par kopējo summu vairāk nekā 17 miljoni eiro.

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

No 2024.gada 1.septembra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.

LOSP pārstāvji secinājuši - lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos iekļautās prasības, novērojams, ka teju ne visi mazumtirgotāji godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Šo noteikumu pamata mērķis ir veidot tādu vidi patērētājiem, kur tūlītēji un skaidri var iegūt informāciju par produkta izcelsmi - nelasot sīkā drukā katram produktam aprakstu, bet vien pārlaižot acis pāri rindai cenu zīmju veikalu plauktos. Diemžēl joprojām ir tādi tirgotāji, kuri normatīvā akta prasību izpildei pieiet visnotaļ virspusēji. Piemēram, svaigu dārzeņu un augļu nodaļās cenu zīmes mēdz būt A4 izmērā, taču izcelsmes valsts norādes tāpat ir grūti saskatāmas, jo atrodas virs vai aiz pašiem produktiem. Mēs ceram, ka tirgotāji arvien vairāk un biežāk izmantos iespēju atspoguļot arī izcelsmes valsts karogu, ko ir vieglāk atpazīt un saskatīt - arī no attāluma."

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas turpina pieaugt ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos, sacīja bioproduktu ražotāja SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", komercdirektors Ģirts Karlsons.

Bioloģiskās pārtikas pieprasījuma pieaugumu viņš skaidroja ar cilvēku vidusslāņa pieaugumu šajos reģionos, kā arī urbanizāciju un patērētāju pieaugošo interesi par veselību un pārtikas kvalitāti, piebilstot, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas produktus, kas nesatur pesticīdus, ģenētiski modificētas sastāvdaļas un ķīmiskas vielas.

"Lat Eko Food" komercdirektors norādīja, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas īpaši turpina pieaugt starp veselīga dzīvesveida piekritējiem un ekoloģiski apzinīgiem patērētājiem. Tāpat patērētāju interese par ilgtspējīgu ražošanu un videi draudzīgiem produktiem kļūst arvien lielāka.

Viņš uzsvēra, ka novērojama arī pāreja uz pārstrādātu bioloģisko pārtiku, piemēram, bioloģiskiem uzkodu produktiem, funkcionālo pārtiku - ar paaugstinātu proteīnu, minerālvielām, vitamīniem, kā arī gataviem ēdieniem.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad deviņos mēnešos Latvijā ieveda 40 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 29 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Salīdzinot ar 2023.gada deviņiem mēnešiem, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 48%, norāda dienestā.

PVD dati arī rāda, ka šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā ievesta 824 491 tonna pārtikas produktu un barības no Krievijas, kas ir par 41% mazāk nekā 2023.gadā, kā arī 330 370 tonnas no Baltkrievijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,267 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No Eiropas Savienībā (ES) kopumā 612 585 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta 610 353 tonnām minēto produktu, kamēr cita ES valsts - 2232 tonnām.

Latvijas jaunuzņēmums IziPizi, kas attīsta pārtikas preču pakomātu tīklu, sācis sadarbību ar Neste Latvija - turpmāk IziPizi pārtikas pakomāti tiks izvietoti arī degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.

Pirmie divi pakomāti jau tuvākajā laikā uzsāks darbību Salaspilī un Rīgā.

“Lai pārtikas pakomātu tīkls varētu augt plašākā mērogā, ir vajadzīgs partneris ar labu pārklājumu un līdzīgu pieeju domāšanā – un Neste ir tieši tāds. Šo sadarbību redzam kā nozīmīgu soli IziPizi attīstībā un iespēju padarīt ilgtspējīgu iepirkšanos pieejamāku arī reģionos,” norāda IziPizi vadītājs un dibinātājs Rolands Dzenis.

Sadarbības modelis paredz, ka iespēja izvietot IziPizi pārtikas pakomātus Neste stacijās būs pieejama gan IziPizi komandai, gan tās franšīzes partneriem visā Latvijā.

“Pašlaik darbojas trīs IziPizi pārtikas pakomāti, bet augustā tiem pievienosies vēl divi Neste stacijās. Zemnieki, ražotāji un mūsu franšīzes partneri jau pieteikušies valsts un Eiropas Savienības atbalstam. Ja lēmums būs pozitīvs, līdz gada beigām varēsim uzstādīt vēl 11 jaunus punktus – tas nozīmē, ka tīkls dažu mēnešu laikā pieckāršosies,” norāda R. Dzenis.

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Spānijas austrumos turpinoties vētrām, kas pagājušonedēļ izraisīja plašus plūdus un vismaz 217 cilvēku nāvi galvenokārt Valensijas reģionā, pirmdien stipras lietusgāzes piemeklēja Barselonu, liekot varas iestādēm apturēt dzelzceļa satiksmi.

Spānijas transporta ministrs Oskars Puente paziņoja, ka ir apturējis visu pasažieru vilcienu satiksmi Katalonijas reģionā pēc civilās aizsardzības amatpersonu pieprasījuma.

Ministrs arī sacīja, ka lietus dēļ gaisa satiksmes kontrolieri bija spiesti mainīt kursu 15 avioreisiem Barselonas lidostā, kas atrodas pilsētas dienvidos.

Vairākas šosejas tika slēgtas applūšanas dēļ.

Tika atceltas mācību stundas skolās Tarragonas pilsētā, kas atrodas Katalonijas dienvidos pusceļā starp Barselonu un Valensiju.

Tikmēr Valensijas reģionā turpinājās bojāgājušo meklēšana namos un tūkstošiem pamestos automobiļos pilsētu ielās, uz šosejām un kanālos.

Spānijas iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska paziņoja, ka varas iestādes vēl nespēj sniegt ticamu aplēsi par pazudušo cilvēku skaitu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) trešdien panākuši vienošanos par plāniem mikroplastmasas piesārņojuma ierobežošanai.

EP un ES Padomes pārstāvji vienojušies noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz plastmasas granulu izmantošanu un transportēšanu, lai novērstu to nonākšanu vidē.

"Mikroplastmasa, tostarp plastmasas granulas, tagad ir sastopamas visur - mūsu okeānos, jūrās un pat pārtikā, ko ēdam," norādīja ES Padomes prezidējošās valsts Polijas vides ministre Paulīna Henniga-Kloska. "ES ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz granulu piesārņojuma samazināšanu," viņa uzsvēra.

Vienošanās panākta pēc iepriekš notikušajām sīvajām debatēm, daļai ES dalībvalstu paužot nožēlu, ka centieni samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem grauj ES plānus attiecībā uz vides uzlabošanu.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Draugiem Group uzņēmums Mapon, kas ir viens no Ziemeļeiropas vadošajiem autoparka pārvaldības risinājumu izstrādātājiem, paziņo par jaunu integrāciju ar Schmitz Cargobull, Eiropas vadošo puspiekabju un treileru ražotāju.

Šī stratēģiskā sadarbība nodrošinās augstas klases treileru telemātiku un autoparka vadību, ļaujot Mapon klientiem piekļūt datiem no Schmitz Cargobull pašu izstrādātā TrailerConnect datu pārvaldības centra.

Pateicoties šai integrācijai, autoparku pārvaldītāji varēs izveidot savienojumu bez papildu aprīkojuma un ērti piekļūt Schmitz Cargobull datiem caur Mapon platformu. Tas ļaus klientiem izmantot vienotu sistēmu, iegūstot apkopotu pārskatu par transportlīdzekļu un treileru datiem.

Mapon un Schmitz Cargobull sadarbība nodrošinās piekļuvi svarīgākajiem treileru datiem, dodot iespēju autoparku pārvaldītājiem monitorēt un pārvaldīt treilerus atbilstoši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Sadarbība uzlabos datu uzraudzību, nodrošinās preventīvās apkopes brīdinājumus un pastiprinās drošību, identificējot pārkāpumus un samazinot kravas zādzību un bojājumu riskus. Papildu tam, vides sensori ievāc temperatūras, mitruma un saldēšanas datus treileros, kas ir kritiski svarīgi pārvadājot tādas preces kā pārtika vai medikamenti.

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas , vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ . Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas.

Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu nesto izmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Kafijas industrijas izaicinājumi

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus – kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.