Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

Ielu tīrīšana ziemā kļuvusi gan sarežģītāka, gan dārgāka, atsevišķās pašvaldībās paredzams pat 30% izmaksu kāpums.

Taču, piemēram, lielākā pašvaldība Rīga ir ieplānojusi līdzekļus ielu uzturēšanai iepriekšējo gadu līmenī, gan ar atrunu, ka iespējami budžeta grozījumi. Iemesli sadārdzinājumam ir vairāki - degvielas cenu kāpums, audzis tīrāmo platību apjoms, jo daudzviet izbūvēti veloceliņi, uzlabota ielu infrastruktūra un līdz ar to lielāks ir prioritāro ielu kopgarums.

Rīgas domes Satiksmes departamentam ir iedalīts budžets ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai visu gadu, paredzot, ka lielākie tēriņi būs ziemas mēnešos, kad ir aktuāla sniega tīrīšana un izvešana, ielu, tiltu un pārvadu kaisīšana, bet pavasarī - to attīrīšana no smiltīm, skaidro departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Velosipēdu novietne ar saules baterijām elektroierīču uzlādei Pilsrundālē, savdabīgas formas statīvi Jēkabpils Vecpilsētas laukumā un Olainē, kā arī ar mobilo tālruni atslēdzama inovatīva novietne Rīgā ir tikai daži no pretendentiem, kas pieteikti Gudro pilsētnieku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Riteņbraucēju apvienības kopīgi rīkotajam konkursam Draudzīgs velosipēdistam, teikts paziņojumā medijiem.

Lai apzinātu pēc iespējas vairāk kvalitatīvās velonovietnes, velosipēdu glabāšanas vietas un citus velosipēdistiem draudzīgus risinājumus, konkursa rīkotāji pagarinājuši pieteikumu pieņemšanas termiņu līdz 11.septembrim un aicina kā pašvaldības, tā organizācijas un uzņēmumus pieteikt savā teritorijā izveidotos velosipēdistu infrastruktūras risinājumus.

Pirmie konkursa ietvaros saņemtie pieteikumi apliecinājuši, ka par velobraucēju ērtībām tiek domāts ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Kvalitatīvi velostatīvi uzstādīti Bauskā, Carnikavā, Smiltenē, Koknesē, Olainē un Jēkabpilī. Pēdējie divi izceļas ar netradicionālu formu. Olainē daži metāla statīvi veidoti īsta velosipēda formā, bet Jēkabpilī - pilsētas simbola veidolā. Pieteikumu vidū ir arī velotūrisma maršruti, veloceliņi un pat īpaši gājējiem un velobraucējiem uzbūvēti tilti Alūksnē un Carnikavā.

Jaunajā A klases biznesa centrā "Origo One", kas tika atvērts pirms gada, iznomātas visas biroju telpas. Rudenī jau esošajiem nomniekiem pievienosies arī Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail".

"Pēdējais gads mūsu nozarē bijis izaicinājumiem bagāts. Tā laikā būtiski mainījusies izpratne par to, kādai jābūt mūsdienīgai, uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītai biroju telpai. Pirmkārt, uzņēmumi sagaida videi un darbiniekiem draudzīgus risinājumus. Otrkārt, darbs attālināti ietekmējis ofisa darbinieku paradumus, kas jāparedz biroju plānojumos. Risinājumiem jābūt dinamiskiem, tehniski nevainojamiem un pielāgojamiem. Esam priecīgi, ka izdevies to īstenot un to novērtējuši uzņēmumi. Biznesa centrā mums izdevies izveidot unikālu plānojumu un labiekārtojumu: kopplatībās nodrošināta grafiskā navigācija, noteikts dalījums neitrālās-lietišķās un aktīvās zonās, uzmanību veltot vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Pavasarī saņemtais BREEAM sertifikāts ļāvis mums piepildīt arī ilgtspējas mērķus, tādēļ esam gandarīti, ka gada laikā izdevies pilnībā iznomāt visas biznesa centrā pieejamās biroju platības, un jau drīzumā ar prieku uzņemsim arī Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail"," komentē "Linstow Baltic" un t/c "Origo" komercdirektore Evija Majevska.

Līdz ar silto laiku Rīgas ielās pieaug velobraucēju skaits, aktualizējot jautājumu par pieejamo infrastruktūru. Aprēķināts, ka galvaspilsētā ik gadu riteņbraucēju skaits palielinās par 10-20%, tāpēc būtu jāpalielina arī vismaz pieejamo velonovietņu skaits, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome solot pilnveidot infrastruktūru, veidojot veloceliņus, kā arī velojoslas atsevišļās ielās un ierīkojot jaunas velonovietnes. Riteņbraucēji norādījuši, ka visvairāk šīs problēmas jūtamas tieši pilsētas centrā.

Kā vēsta laikraksts, jau drīzumā pilsētā paredzēts izvietot 18 jaunu velostatīvu 200 velosipēdu novietošanai. Līdz 2018. gadam ir plānots savienot visus mikrorajonus ar centru, par iecerēm stāstījusi Rīgas domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Šogad iecerēts pabeigt arī Zaļo veloceliņu no Krišjāņa Valdemāra ielas gar Mārupīti līdz Dauguļu ielai, šo darbu plānotās izmaksas ir 123 000 latu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Liepājā šodien, 29.maijā, ekspluatācijā pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā Ezerkrasts.

Par objekta gatavību ir saņemti pozitīvi institūciju atzinumi, kas ir pamats, lai uzsāktu tramvaja līnijas ekspluatāciju, ziņo pieņemšanas komisijas vadītāja, būvinspektore Anita Klimbe. Komisijas vadītāja uzsver, ka darbs ir paveikts kvalitatīvi, lai arī no inženiertehniskā viedokļa tā ir ļoti sarežģīta būve.

Būvinspekcijas un būvvaldes pārstāvji kopā ar celtniekiem, būvuzraugiem, projektētājiem un pasūtītājiem pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā apsekoja visu jaunās tramvaja līnijas trasi un vērtēja darba rezultātus. Šodien tika izskatīta un parakstīta sagatavotā dokumentācija.

Šobrīd objektā turpinās teritorijas labiekārtošanas darbi, taču tie netraucē un nekavē jaunās tramvaja līnijas ekspluatāciju, apgalvo būvvalde.

Visur pasaulē pilsētas aug, bet Rīga pēdējos gados sarūk. Tas ir paradokss, jo pasaules ekonomikas nākotne ir pilsētās

Tieši tajās tiek radīti 80% nodokļu, LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā norādīja sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Vēl nemaz ne tik sen pilsētu attīstības kontekstā runāja par vertikāliem akcentiem, betonu un stiklu, tagad dažādos lielos pilsētplānošanas un nekustamā īpašuma attīstībai veltītajos pasākumos tiek spriests par pāreju uz horizontālu attīstību, ar to saprotot zemākas būves, zaļumus, pastaigu iespējas, pārvietošanos ar velosipēdiem.

Visas pilsētas, uzņēmumi šobrīd cīnās par darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pasaule ir sapratusi, ka iedzīvotāji, cilvēki ir galvenā vērtība jebkurā ekonomikā, tāpēc tiek ņemtas vērā viņu prasības pret dzīves vidi, viņa labsajūta.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Vairākās satiksmes ziņā sarežģītās un bīstamās Tallinas ielās veloceliņi tiek iekrāsoti sarkanā krāsā, lai pievērstu riteņbraucējiem pārējo satiksmes dalībnieku uzmanību.

Kā pastāstījis Igaunijas galvaspilsētas Centra rajona administrācijas vecākais Vladimirs Svets, šāds uzkrītošs krāsojums paredzēts pirmām kārtām autovadītājiem, bet ne mazāk svarīgi, lai arī gājēji uzreiz pamanītu, ka viņi atrodas uz veloceliņa.

Dažās ielās tāds krāsojums pastāv jau labu laiku un pat sācis jau nodilt. Tiesa, ar sarkanu krāsu lielākoties iekrāsoti tikai tie veloceliņu posmi, kuri šķērso brauktuvi.

«Mērķis ir pavisam vienkāršs - pievērst uzmanību velosipēdistiem pašās bīstamākajās un sarežģītākajās vietās,» skaidrojis Svets.

Būvējot jaunus ceļus, velojoslu iespējams plānot jau iepriekš, savukārt rekonstruējot esošās ielas, riteņbraucējiem nereti iespējams atvēlēt tikai pavisam šauru celiņu.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Pirmais Latvijas kluba ciemats top Babītes pagastā, tā attīstītāji ir uzņēmums S.I.Development un Krievijas būvnieku asociācijas pirmais viceprezidents Sergejs Čerņins, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kā tiek skaidrots, kluba ciemats esot Latvijā jauns nekustamā īpašuma veids - slēgts dzīvojamais ciemats, kurā radīta un labiekārtota iekšējā infrastruktūra.

Pirmās 5 Jurmala Lake Club villas un 24 apartamentus nodos ekspluatācijā 2014. gada rudenī. Kopā vairāk nekā 12 ciemata hektāros būs izvietotas trīs veidu ēkas – privātās villas un ēkas ar četriem divstāvu apartamentiem, kā arī daudzdzīvokļu nams ar tajā izvietotiem: sporta klubu, bāru, SPA, iebraukšanas kontrolpunktu, pazemes autostāvvietu, veikalu, mini tirdziņu un iedzīvotāju apkalpošanas servisu. Dzīvojamo telpu platības ir plānotas no 153 līdz 359 kvadrātmetriem, privātās villas izvietotas uz 1200 līdz 2500 kvadrātmetriem zemes, kuru pircējs iegādāsies kopā ar nekustamo īpašumu.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Parīzes iedzīvotāji referendumā svētdien nobalsoja par stāvvietu maksu trīskāršošanu pilsētas apvidus automobiļiem.

Referendumā "Vairāk vai mazāk pilsētas apvidus auto Parīzē?" atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem piedalījās nepilni 6% balsstiesīgo vēlētāju

54% atbalstīja priekšlikumu, bet 45,5% bija pret.

Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, vai maksa par pilsētas apvidus auto novietošanu stāvvietās Parīzes centrā būtu jāpalielina no sešiem līdz 18 eiro stundā un priekšpilsētās no četriem līdz 12 eiro stundā.

Augstāka maksa attieksies uz iekšdedzes dzinēju auto un hibrīdauto, kas sver vairāk par 1,6 tonnām, kā arī elektroauto, kas sver vairāk par divām tonnām.

Šo normu nav paredzēts attiecināt uz cilvēkiem, kas Parīzē dzīvo vai strādā, uz taksometriem, tirgotājiem un invalīdiem.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

No piektdienas interneta vietnē Divritenis.lv pieejama interaktīva Latvijas velo karte, kurā pakāpeniski tiks piedāvāta iespēja aplūkot visus Latvijā esošos velo celiņus, velo tūrisma maršrutus, velosipēdu zādzību un ceļu satiksmes negadījumu vietas, raksta Diena.lv.

Velo karte iecerēta kā platforma, kurā Latvijas pašvaldības varēs pieslēgties un pievienot informāciju par tās teritorijā izbūvētajiem veloceliņiem. Kā portālam Diena.lv skaidroja idejas iniciators un Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, šajā kartē būs redzama tikai oficiāla, pašvaldību sniegta informācija.

Braucot pa Latviju, redzams, ka daudzās vietās tiek būvēti veloceliņi, attīstās velo tūrisms, taču to nekur nav iespējams redzēt. Tiek izdotas kartes ar velomaršrutiem, taču, kā uzskata V. Silenieks, tās jau nākošajā dienā ir morāli novecojušas un informācija ar laiku vairs nav aktuāla. Tāpat šādās papīra brošūrās nav iespējams uzzināt riteņbraucēju sniegtās atsauksmes par veloceliņiem. Šie argumenti V. Silenieku pamudinājuši veidot interaktīvu velo karti, kuras lietotājiem par karti iespējams publicēt savas atsauksmes.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Šā gada 8. un 9. septembrī Finanšu ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju rīko Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atvērtās dienas. Finanšu ministrija aicina iedzīvotājus šajā nedēļas nogalē atnākt un novērtēt, kādi projekti novados īstenoti ar ES fondu finansējuma palīdzību.

«ES fondu finansētie projekti reprezentē kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējumu izaugsmei 2007.-2013.gadā 3,2 miljardu latu apmērā. Tās ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskā finansējuma. Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,» uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Projektu dienās ikvienam Latvijas iedzīvotājam no vairāk nekā pieciem tūkstošiem ES fondu finansētu projektu apskatei būs atvērti vairāk nekā 150 Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansēti projekti ikvienā Latvijas reģionā. Vairums no tiem ir pašvaldībās īstenoti sabiedriski nozīmīgi projekti gan atjaunotas skolas, bērnudārzi, bērnu un jauniešu centri, gan kultūrvēstures un tūrisma objekti, jaunas koncertzāles Vidzemē un Latgalē, siltinātas ēkas, kā arī izveidoti gājēju un veloceliņi un uzlabotas ielas. Projektu dienās piedalīsies arī atsevišķi uzņēmumi, kas parādīs savas ražotnes un ar ES fondu atbalstu ieviestos jauninājumus. Vairākas augstskolas iepazīstinās ar ES fondu finansētajiem ieguvumiem. Sociālo jomu pārstāvēs Eiropas Sociālā fonda projekti.

«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» laikraksta Diena uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa – sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.

2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.

Parīze plāno līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi pilsētas centrā.

Parīzes dome trešdien sāka konsultācijas ar iedzīvotājiem par ierobežotas satiksmes zonas ieviešanu pilsētas centrā, līdzīgi kā tas ir izdarīts Lillē, Nantē un citās Eiropas pilsētās.

Mērķis ir līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi četros pilsētas centra apgabalos un daļēji arī 5., 6. un 7.apgabalā.

Plāns paredz, ka šajā zonā būs atļauts pārvietoties ar saviem transporta līdzekļiem tikai vietējiem iedzīvotājiem, būs atļauti taksometri un autobusi, kravu piegādes transporta līdzekļi, kā arī drīkstēs iebraukt dažādi meistari un amatnieki. Precīzākus lēmumus par to, kam šajā zonā būs atļauts iebraukt un pārvietoties ar transporta līdzekļiem, plānots pieņemt konsultāciju laikā.