Citas ziņas

Latvija imigrantiem visnedraudzīgākā

Elīna Pankovska, 01.03.2011

Jaunākais izdevums

Latvijas imigrantu integrācijas politika starptautiskā pētījumā novērtēta kā visnelabvēlīgākā Eiropā. Šādu novērtējumu Latvija saņem jau otro reizi.

Salīdzinot 31 valsts likumus, Imigrantu integrācijas politikas indekss atzīst, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas neesot gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Pētījuma autori uzsver, ka Latvijai trūkstot saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus, kas veido aptuveni 2% no valsts iedzīvotājiem.

«Pētījums liecina, ka mums ir imigrācija, bet nav imigrantu integrācijas politikas. Pētījums arī rāda, ka mums nav ne mazāko cerību piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo nav nekāda pamata, lai viņi šeit brauktu,» saka LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Britu padomes vadītāja Latvijā Dace Melbārde aicina sakārtot imigrantu integrācijas jautājumu, kamēr imigrantu skaits Latvijā nav pārāk augsts. Viņa arī uzsver, ka pētījuma mērķis ir nevis kritizēt vai pamācīt, bet gan veicināt diskusijas par to, cik pamatota ir esošā imigrantu integrācijas politika.

Viens no uzlabojumiem, varētu būt dubultpilsonības pieļaušana. «Tas, ka cilvēkam ir iespējas iegūt papildus jeb dubultpilsonību, nenozīmē, ka viņš ir mazāks patriots. Tas tikai atvieglo viņa dzīvi,» saka Arābu kultūras centra priekšsēdētājs Abu Meri.

Maija beigās Rīgā notiks konference, lai eksperti un atbildīgās valsts institūcijas varētu diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX) analizē, vai ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices, Kanādas un ASV valdības sniedz vienlīdzīgas tiesības, atbildības un iespējas visiem iedzīvotājiem, kā to paredz arī ES dalībvalstu pieņemtie starptautiskie standarti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bostonā žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu

LETA, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Voldemārs vadītājs: Mani izbrīna, ka vietējie biznesa pārstāvji atbalsta imigrantu piesaisti

Sanita Igaune, Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodarbināt bēgļus būtu gatava gandrīz trešdaļa uzņēmēju

Dienas Bizness, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts: Britu mediji: Lielbritānijā uzsprāgusi nelegālā alkohola ražotne, sprādzienā varētu būt cietuši latvieši

Jānis Rancāns, 14.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā, Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā uzsprāgusi kāda ēka, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas esot nodarbojušies ar nelegāla alkohola ražošanu, vēsta britu mediji. Alkohola ražošanu ēkā apstiprinājusi arī britu policija.

Sprādzienā ir gājuši bojā pieci vīrieši, kuru identitātes tiek noskaidrotas. Aculiecinieki esot redzējuši arī sesto vīrieti, kurš esot bēdzis no sprādziena vietas ar uguns apņemtām rokām.

Ēkā atrastas ķimikālijas, kas liecina, ka tur ticis ražots alkohols, paziņojusi Lielbritānijas policija, vēsta BBC. Tomēr patiesais ugunsgrēka un sprādziena cēlonis vēl tiek izmeklēts.

Britu policija norāda, ka ēkā ticis ražots pagaidām nenoskaidrots alkohols. «Mums tur strādā dažādi eksperti, pagaidām mēs neizteiksim minējumus, kāds tieši alkohols tur ticis ražots,» norāda policija.

Varasiestādes joprojām mēģina identificēt bojā gājušos cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 2,024 miljoni cilvēku, kas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Negatīva dabiskā pieauguma dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 11,9 tūkstošiem 2011. gadā, migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits saruka par 20,1 tūkstoti.

Divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % šā gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7% līdz 14,4%.

Pērn uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25,2 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs: par imigrantu piesaistīšanu jādomā jau tagad

LETA, 06.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā demogrāfiskās problēmas atrisināt diez vai izdosies, tāpēc jau tagad būtu jāsāk domāt par imigrantu piesaistīšanu, atzīst apvienības Saskaņas centrs (SC) premjera amata kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, nevis apstiprināta SC pozīcija.

Ušakovs neticot tam, ka demogrāfisko situāciju varētu labot ar kaut kādiem speciāliem pasākumiem, ja nesamazināsies atšķirība algās starp Rīgu un Londonu un nebūs sociālās stabilitātes. «Jo cilvēkam ir svarīga ne tikai alga, cilvēkam ir svarīgi zināt, ka gadījumā, ja viņš kļūs par bezdarbnieku un šo algu nesaņems, tad par viņu kādu laiku rūpēsies valsts vai pašvaldība,» skaidroja politiķis.

«Ja redzēsim, ka šī atšķirība ir mazinājusies, tad cilvēki, pirmkārt, sāks atgriezties, otrkārt, viņiem radīsies vēlme dzīvot kopā ar bērniem. Ja mēs neattīstīsim izglītības un medicīnas sistēmu, bērnus mēs šeit daudz neredzēsim. Cilvēki būs gatavi to darīt tikai ārzemēs. Ja sakārtosim to, kas ir Latvijā, tad būs bērni un cilvēki atgriezīsies. Ja nē, tad nekādas speciālās programmas, diferencētie pabalsti, nodokļu motivācija mums nepalīdzēs,» uzsvēra SC līderis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Piebalgs: viesstrādnieki Latvijā varētu ieplūst no Vidusāzijas un Kaukāza

Lelde Petrāne, 25.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Lamanša tunelī, atkal cenšoties iekļūt 1500 imigrantiem, viens gājis bojā

LETA--AFP, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 1500 imigranti cerībā sasniegt Lielbritāniju naktī no otrdienas uz trešdienu atkal centušies iekļūt Lamanša tunelī Francijas ostas pilsētā Kalē, vēsta policija.

Viens cilvēks atrasts miris.

«Mūsu komanda no rīta atrada līķi, un ugunsdzēsēji ir apstiprinājuši cilvēka nāvi,» pavēstīja tuneļa apsaimniekotāja kompānijas Eurotunnel pārstāvis.

Tiek uzskatīts, ka sudāniešu izcelsmes imigrantu, kuram varētu būt 25 līdz 30 gadi, sabraukusi smagā automašīna, kas izbrauca no Lamanšu šķērsojuša prāmja.

Pēc šī nāves gadījuma bojāgājušo imigrantu skaits pie Lamanša tuneļa kopš jūnija sasniedzis deviņus.

«Viss notika naktī, un plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) policijai joprojām ir daudz darba,» sacīja avots policijā, kurš pastāstīja, ka pie tuneļa ieejas joprojām atrodas 500 līdz 1000 imigranti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nelegālos imigrantus Grieķijas salā izmitinās kruīza kuģī

LETA--BBC, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas varasiestādes nolēmušas uz Kosas salu, kur šonedēļ izraisījās sadursmes policijas un nelegālo imigrantu starpā, nosūtīt kruīza kuģi, kurā tiks izmitināta daļa iebraucēju, piektdien pavēstīja amatpersonas.

Kuģis atradīsies galvenajā salas ostā. Tajā uz laiku varēs apmesties 2500 cilvēku.

Lainerī imigranti varēs piereģistrēties un saņemt dokumentus, kas viņiem ļaus turpināt ceļojumu pa Eiropu.

Grieķijas varasiestādes uz nelegālo imigrantu pārpludināto salu nosūtījušas arī policijas papildspēkus un paātrinājušas iebraucēju reģistrācijas procesu.

Kosā - salā ar 30 000 iedzīvotāju - pēdējā laikā ieradušies jau 7000 imigrantu.

Grieķijas policisti otrdien Kosā pielietoja spēku pret imigrantiem, kas tika izmitināti vietējā futbola stadionā.

Policisti izmantojuši stekus un pavērsuši pret imigrantiem ugunsdzēšamos aparātus. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs no notikuma vietas vēstīja, ka policisti par šādu soli izšķīrušies, lai nepieļautu bīstamu drūzmēšanos pie stadiona ieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija nosūtījusi policijas specvienību papildspēkus uz Kosas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ, trešdien paziņoja policija.

Kosas mērs Giorgs Kiritsis iepriekš tika brīdinājis par «asinsizliešanas» draudiem, ja situācija salā pasliktināsies.

«Kosā ieradušās divas vienības, 40 vīri. Citi papildspēki tiek sūtīti no citām Egejas jūras salām,» paziņoja policijas preses sekretārs.

Vietējie mediji ziņo, ka salā papildus tiks izvietoti 250 policisti.

Situācija trešdien kļuvusi «mierīgāka», tomēr spriedze, vairākiem tūkstošiem imigrantu gaidot reģistrāciju, saglabājās, sacīja mērs, kurš vēl trešdien brīdināja par «asinsizliešanas riskiem», ja situācija pasliktināsies.

«Kopš nedēļas sākuma uz Kosu ir nosūtītas papildu imigrācijas amatpersonas, lai paātrinātu administratīvās procedūras,» sacīja mērs. «Mēs ceram, ka līdz piektdienai imigranti būs piereģistrēti un varēs pamest salu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs astotais Lielbritānijas iedzīvotājs ir dzimis ārzemēs, kas norāda uz lielāko imigrācijas vilni valsts vēsturē, raksta The Telegraph. Lielbritānijā ir visaugstākā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju proporcija visā Eiropas Savienībā (ES).

Valsts iedzīvotāju daļa, kas dzimusi ārzemēs, pēdējo divu desmitgažu laikā ir dubultojusies un tagad veido 11% no visiem Lielbritānijas iedzīvotājiem. Septiņi miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju ir imigranti, to skaits ir pietiekošs, lai piepildītu Londonas izmēra pilsētu. Lielbritānijā kopā dzīvo 61 miljons iedzīvotāju.

Imigrācija ir izmainījusi britu komūnas un radījušas tajās «diskomfortu» un «sašķēlumu», atzina Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, sakot, ka viņa valdība ir izstrādājusi plānu kā samazināt ekonomisko imigrāciju, padarot stingrākus apmešanās noteikumus ārpus ES esošo valstu pilsoņiem. Pašlaik Lielbritānijā ik gadu ierodas ap 200 tūkstošiem imigrantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes nomocīto Itāliju atstāj imigranti, kas valstī bija ieradušies darba meklējumos. Visvairāk no Itālijas aizbrauc ķīnieši, atgriežoties savā dzimtenē, kur ekonomiskā situācija tikmēr ir uzlabojusies, vai dodas meklēt labāku dzīvi citur, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ķīniešu aizbraukšana visvairāk esot jūtama Romā un tekstilrūpniecības pilsētiņā Prato. Aizbraucēji sūdzoties ne vien par bezdarbu un nodokļu pieaugumu, bet arī par itāliešu rasismu.

Romas vēsturiskajā ķīniešu rajonā ap Vitorio laukumu daudzu veikalu žalūzijas paliekot nolaistas visu dienu. No turienes jau aizbraukuši vismaz 3000 vietējo ķīniešu, un visvairāk braucot prom tieši pirmie imigranti, kas nodzīvojuši Itālijā divdesmit un vairāk gadus. Daži aizbraucot pavisam, citi pieļaujot iespēju pēc laika atgriezties, ja situācija uzlabosies. Vismazāk tiek slēgti restorāni, bet visvairāk, pēc vietējās ķīniešu biedrības datiem, krīzi cieš apģērbu un saimniecības preču veikali, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Strauji pieaudzis viltoto ceļošanas dokumentu skaits

Elīna Pankovska, 17.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas robežsargi atklājuši 249 viltoto ceļošanas dokumentu izmantošanas gadījumus jeb par 137% vairāk nekā 2010.gadā, kad atklāti 105 viltotu dokumentu izmantošanas gadījumi.

Robežsargi atklājuši viltotas pases, dažādu valstu vīzas, ID kartes, uzturēšanās atļaujas un citus ceļošanas dokumentus. Pērn visbiežāk tika konstatēti viltoti Beļģijas – 72, Itālijas – 31, Francijas – 19 un Grieķijas – 7 ceļošanas dokumenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn uz Eiropas Savienības ārējām robežām bija atklāts nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu ievērojams pieaugums.

«Kā galvenais nelegālās imigrācijas risks 2011.gadā jāmin gan nelikumīga robežas šķērsošana, izmantojot viltotus un svešus ceļošanas dokumentus, gan nelikumīga «zaļās» robežas šķērsošana. Latvija nelegālajiem imigrantiem joprojām bija tranzīta, nevis mērķa valsts,» norāda robežsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kvotu bēgļi Eiropā. Kāds būs Latvijas lēmums?

Olga Dabiža, International Organization for Migration (IOM) praktikante, 04.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Lai nepamostos pie sasistas siles – laiks atjēgties

Sanita Igaune, Māris Ķirsons, Raivis Bahšteins, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Latvijā izaicinājumu netrūks – ja šobrīd nerisināsim jautājumus, kas saistīti ar globalizāciju, izglītību, urbanizāciju un cilvēku darba gaitām uz ārvalstīm, aina rādās visai drūma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc 30 gadiem Latvija būs ļoti integrēta Eiropas Savienības (ES) sistēmās, procesos. Būtiski būs pieaugusi tehnoloģiju loma, būs augstāka automatizācija, DB intervijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Savukārt daudzi no jautājumiem, par kuriem šodien notiek asas diskusijas, būs pagātnē. Piemēram, strīds par lauksaimniecības un meža zemēm, kur ainavu bojā «peldošās» lauksaimniecības zemes un pašlaik realitātē ir mežaudze. Zeme kā ražošanas līdzeklis tiks maksimāli izmantota. «Būtiski pieaugs cilvēku mobilitāte, respektīvi, ļaudis dzīvos vienā vietā, bet darbā dosies uz reģiona centru. Nevaru prognozēt migrācijas procesus un līdz ar to arī iedzīvotāju skaitu Latvijā. Pašā Eiropā ir pretrunas migrācijas dēļ – Lielbritānija vēlas apturēt ne tikai trešo valstu, bet pat ES cilvēku došanos uz šo valsti, savukārt citas aiz humāniem apsvērumiem vēlas turpināt imigrantu uzņemšanu,» turpināja J. Biķis. Eiropā daudzās valstīs ir vērojama depopulācija un šo iedzīvotāju nevēlēšanās strādāt vienkāršus darbus, piemēram, sētnieka, oficianta, šofera un celtnieka, kuros labprāt strādā imigranti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins: latviešu izceļošana uz ārzemēm ir «stulba»

Jānis Rancāns, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu izceļošana uz ārzemēm ir «stulba» un šāda bēgšana ir vieglākā izeja, šķiet uzņēmējam un mūziķim Luijam Fonteinam (Stīns Lorenss). Savukārt apgalvojums, ka Latvijā nevar atrast darbu neesot patiess, jo pašam mūziķim nereti bijušas grūtības atrast piemērotus cilvēkus.

«Man šķiet, ka tas ir stulbi. Tā ir vieglākā izeja – bēgt, bēgt, bēgt. Daudziem no aizbraucējiem ārzemēs ir nepatīkams un slikti apmaksāts darbs, kuru neviens cits negrib uzņemties. Tāpat nākas maksāt ļoti augstu īres maksu, dzīvot gandrīz kā suņiem, dalot mazu dzīvoklīti ar daudziem citiem. Pēc rēķinu nomaksas nekas pāri nepaliek,» intervijā portālam Liepaja24.lv sacīja L. Fonteins.

Mūziķis piebilda, ka aizbraucēji sākot justies kaut kādā veidā īpašāki vai svarīgāki par palicējiem, un, apciemojot Latviju, mēdz runāt ar britu akcentu. L. Fonteins norādīja, ka imigranti neveidojot vidi ap sevi, bet «tikai strādā un tērē naudu turpat uz vietas [ārzemēs]». Mūziķim tas atgādinot «zelta drudzi» ASV agrīnajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru