Latvijā līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi 

Lai gan aizvadītais 2018.gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā.

Viktors Bolbats - Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, 2018. gada 28. decembris plkst. 11:19

Publicitātes foto

Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Aizvien lielāku nozīmi arī 2019.gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.

Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā Baltic International Bank strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.Piemēram, Baltic International Bank akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos.

Lai sekmīgi īstenotu jauno stratēģiju, darbā tika pieņemti speciālisti, kuru pieredze ļauj dažādot un paplašināt bankas sniegtos pakalpojumus. Latvijā mainās daudzu banku biznesa modelis, reizē ar starptautisko klientu apkalpošanu aizvien vairāk orientējoties uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem Latvijā. Mēs šādus pakalpojumus savienojam ar klientu individuālu apkalpošanu, liekot lietā uzkrāto ievērojamo pieredzi. Latvijā mēs adaptējam modeli, kas sekmīgi tiek pielietots Vācijā, Austrijā, Šveicē un citur Eiropā. Protams, ka individuāla klientu apkalpošana nevar būt masveidīga, taču mēs piedāvājam iespējas saņemt pakalpojumus krietni plašākam klientu lokam, nekā iepriekš. Arī iedzīvotāju izpratne par investīciju produktiem un ieguldījumu izdevīgumu aug, kas palīdz šāda modeļa īstenošanai.

Pārmaiņas skar arī tirgus, kuros darbojas Latvijas bankas. Mēs, piemēram, turpināsim darboties tādos mums tradicionālos ārvalstu tirgos kā Eiropas Savienības valstis, kā arī Apvienotā Karaliste un Ukraina, kuru galvaspilsētās ir mūsu pārstāvniecības. Paskaidrošu, ka Ukrainā attīstības iespējas pašlaik saskata daudzi Latvijas uzņēmumi, kas tur aktīvi sāk vai paplašina darbību. Tā pasaulē pazīstami zīmoli izmanto savas pārstāvniecības Latvijā, lai uzsāktu biznesu Ukrainā, un banka uzņēmējiem spēj palīdzēt, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un kontaktus.Tomēr, kā jau iepriekš minēju, visu banku prioritārie tirgi pašlaik jau ir Latvija, citas Baltijas valstis un ES un EEZ valstis.

Lai gan šajos tirgos pastāv asa konkurence, tomēr joprojām ir iespējams atrast brīvas nišas. Piemēram, Latvijā tāda līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielajām bankām līdz šim ne vienmēr šķita interesanti. Protams, lai sekmīgi strādātu ar jaunajiem klientiem, ir svarīgi piedāvāt tiem nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, esam uzsākuši korporatīvo obligāciju emisiju), nodrošināt, lai likmes un tarifi būtu pieejami plašam klientu lokam. Banku konkurences rezultātā ieguvēji ir uzņēmēji - jo īpaši Latvijā.Šis gads nozarei nav bijis bez izaicinājumiem – ārvalstnieku noguldījumi samazinājās no 9 līdz aptuveni 3,2 miljardiem eiro, tāpēc katrai bankai bija jāatrod veids, kā strādāt turpmāk. Pārmaiņu vadībā svarīgs ir Finanšu nozares asociācijas paveiktais.

Būdams asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, es varu novērtēt, cik nozīmīga pārmaiņu procesā ir iespēja būt Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sarunu partnerim, iespēja uzzināt lēmumu un risinājumu detaļas, lai plānotu tālāko banku sektora rīcību.Pārmaiņu laiks ir pārāk īss, lai jau tagad varētu plašāk spriest par katra jaunā biznesa modeļa rentabilitāti. Piekrītu jau izskanējušajam viedoklim, ka pilnīga skaidrība par pārmaiņu rezultātiem būs pēc gadiem diviem, trim. Pašlaik varam secināt, ka darbības virziens ir pareizs, uzsāktās pārmaiņas ir pietiekami nopietnas un dziļas, un notiekošais vieš pamatotas cerības, ka nozare spēj sekmīgi reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 25. jūnijs plkst. 13:22

Par Baltic International Bank valdes priekšsēdētāju ir kļuvis līdzšinējais bankas valdes priekšsēdētāja...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 10:04

AS Baltic International Bank šā gada pirmajā ceturksnī turpināja īstenot jau 2016. gada rudenī...

2018. gada 16. marts plkst. 14:13

«Baltic International Bank» līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka pievienojusies bankas...

2018. gada 29. janvāris plkst. 15:44

AS Baltic International Bank akcionāri ir pieņēmuši lēmumu palielināt bankas kapitālu par...

2018. gada 02. janvāris plkst. 16:42

Sākot no 2.janvāra AS Baltic International Bank valdes loceklis Viktors Bolbats uzsācis darbu Baltic...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2018. gada 27. decembris plkst. 8:14

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad,...

2018. gada 26. decembris plkst. 13:39

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto...

2018. gada 26. decembris plkst. 12:45

Godātā redakcija, lai arī liktens vēju virpuļi aiznesuši mani tuvāk ekvatoram, sirdī...

2018. gada 21. decembris plkst. 8:20

Lai laimīgs nākamais gads!...

2018. gada 21. decembris plkst. 6:36

Kopumā biznesam 2018. gads, kurā Latvija atzīmēja savu simtgadi, bija gana labs...

2018. gada 21. decembris plkst. 6:11

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams,...

2018. gada 20. decembris plkst. 7:23

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā...

2018. gada 20. decembris plkst. 6:51

Rīgas mērs Nils Ušakovs piedraudējis - ja Saeima atlaidīs Rīgas domi, viņš vērsīsies Satversmes...

2018. gada 19. decembris plkst. 11:07

Mācoties no trekno gadu kļūdām, pakāpeniski kreditēšanas sistēma Latvijā atgūstas. Lai arī...

2018. gada 19. decembris plkst. 10:54

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības...