Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.

AS Norvik banka ir noslēgusi fiktīvu aizdevuma līgumu 6 miljonu eiro apmērā, un aiz šī darījuma apslēptas pašas bankas vai ar to saistītu personu intereses naudas līdzekļus novirzīt citām vajadzībām.

Tā secināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Tāpat ar tiesas spriedumu par fiktīvu atzīts starp MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon noslēgtais pirkuma līgums, kas skata pēc kalpoja kā attaisnojums aizdevuma izsniegšanai, lai varētu pamatot naudas pārskatījumus, kuru saņēmēji bija ar banku saistītas personas.

Tiesa atzinusi par pierādītiem faktus, ka minētie naudas līdzekļi 6 miljonu eiro apmērā tikuši pārskaitīti ar banku vai bankas akcionāra Jurija Šapurova saistītām ārvalsts kompānijām. Tiesa spriedumā norāda, ka MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon tika izmantoti naudas pārskaitīšanas shēmā, kuras ierosinātāja bija AS Norvik banka.

Drošības spēki piektdien iebrukuši viesnīcā Radisson Blu Mali galvaspilsētā Bamako, kur kaujinieki bija gūstā saņēmuši 170 ķīlniekus, un operācijas gaitā atrasti 18 cilvēku līķi.

«Atrasti 18 līķi,» sacīja avots ārzemju drošības dienestos, piebilstot, ka operācijā viesnīcā kopā ar Mali drošībniekiem piedalās arī Francijas īpašo uzdevumu spēki, kas ieradušies no kaimiņvalsts Burkinafaso.

Kā pavēstīja Mali drošības ministrs Salifs Traore, kaujinieku gūstā vairs neatrodas neviens cilvēks.

Teroristu gūstā nonāca 140 viesnīcas viesi un 30 darbinieki, iepriekš apliecināja viesnīcu ķēde Rezidor Hotel Group, kurai pieder arī Bamako hotelis.

Avots policijā atzina, ka uzbrucēji, pēc visa spriežot, bijuši islāmisti.

Iebrūkot viesnīcā, viņi klieguši «Allahu akbar» (Allāhs ir dižens- arābu valodā), ziņoja raidorganizācija Radio France Internationale (RFI).

Latvijai ir būtiski rast jaunas sadarbības iespējas ar līdz šim mazāk apgūtiem reģioniem, paplašinot mūsu uzņēmējiem pieejamās attīstības iespējas. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 6.oktobrī pauda, darbam Latvijā akreditējot Hondurasas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Roberto Floressu Bermudesu, Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izajasu Žaimi Vilingu un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Salahu Lebdiuī, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Hondurasas vēstnieku, Valsts prezidents izteica vēlēšanos, lai Latvijas un Hondurasas attiecības kļūtu aktīvākas, stiprinot ekonomisko, tirdzniecības, izglītības un tūrisma sadarbību. Raimonds Vējonis sacīja, ka Latvija, būdama maza un atvērta ekonomika, iedrošina savus uzņēmējus apgūt jaunus eksporta tirgus, taču Latvijai šajos centienos ir būtisks Hondurasas atbalsts.

Runājot par izglītības jomu, Valsts prezidents norādīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vēlas paplašināt sadarbību ar Latīņamerikas augstākās izglītības iestādēm, atverot Amerikas un Karību valstu centru Rīgā. RTU jau tagad aicina studentus no Hondurasas, ar kuru Latvijai ir noteikts bezvīzu režīms, studēt Rīgā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.

Francija nosūtījusi armijas vienību uz Alžīrijas lidsabiedrības Air Algerie lidmašīnas avārijas vietu Mali, netālu no Burkinafaso robežas, piektdien paziņojis Francijas prezidenta birojs.

«Francijas armijas vienība nosūtīta, lai gādātu par drošību avārijas vietā» un vāktu pierādījumus, teiks paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka lidmašīna ir skaidri identificēta, lai gan tā triecienā tikusi pilnīgi sadragāta.

Mali ceturtdien avarēja lidsabiedrības Air Algerie lidmašīna ar 116 cilvēkiem - 110 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem.

Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā, tostarp arī 51 Francijas pilsonis.

Lidmašīna pazudusi aptuveni stundu pēc pacelšanās no Burkinafaso galvaspilsētas Vagadugu lidlauka. Tobrīd lidaparāts atradās virs Mali nemierīgajiem ziemeļiem, kurus džihādisti 2012.gadā uz vairākiem mēnešiem bija sagrābuši savā kontrolē.

Mali iestādes sūtīšot Francijas prezidentam Fransuā Olandam vēl vienu kamieli, jo to, kas tika uzdāvināts kā pateicība par palīdzību islāmistu nemiernieku atvairīšanā, nogalinājusi un apēdusi kāda Timbuktu ģimene, kurai prezidents to bija uzticējis, atsaucoties uz amatpersonu teikto, vēsta Reuters.

Pašvaldības amatpersona Mali ziemeļos otrdien paziņojusi, ka kamielis tiks nosūtīts uz Franciju.

«Tiklīdz mēs par to izdzirdējām, mēs ātri aizstājām to ar lielāku un labāka izskata kamieli,» teikusi amatpersona, kura lūgusi tomēr neminēt savu vārdu, jo nav tiesīga runāt ar plašsaziņas līdzekļiem.

«Jaunais kamielis tiks nosūtīts uz Parīzi. Mums ir kauns par to, kas notika ar kamieli,» skaidrojusi amatpersona.

Olandam kamielis tika uzdāvināts, kad viņš apmeklēja Mali februārī saistībā ar Francijas karavīru nosūtīšanu uz bijušo koloniju, lai palīdzētu apkarot ar al Qaeda saistītus kaujiniekus. Prezidents tolaik jokoja, ka izmantos kamieli, lai apietu satiksmes sastrēgumus Parīzē. Taču galu galā viņš nolēma atstāt kamieli vietējai ģimenei, lūdzot viņam pastāvīgi sniegt informāciju par to.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja valsts a/s Latvijas Valsts ceļi Ceļu laboratoriju un iepazinās ar autoceļu būvniecības kvalitātes kontroles nodrošināšanas iespējām, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

LVC Ceļu laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs iepazīstināja valdības vadītāju un satiksmes ministru ar laboratorijas darba specifiku veicot ceļu būvmateriālu – minerālo materiālu un saistvielu – testēšanu, veicot satiksmes analīzi, ceļa segas parametru mērījumus, paraugu noņemšanu ceļu būvniecības objektos un ceļa segas stāvokļa analīzi, kā arī demonstrēja laboratorijā izmantojamo tehniku.

Maijā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz uzlabot valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī autoceļu būvniecības kvalitātes nodrošināšanu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda, ka patlaban ir sagatavota valsts ceļu sakārtošanas programma nākamajiem septiņiem gadiem un tās finansēšanas modelis, kuram valdība paudusi savu konceptuālu atbalstu, taču vienlaikus ir jāuzlabo ceļu kvalitāte no ceļu projekta izstrādes brīža līdz pat ceļa nodošanai.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Tiltu un tuneļu būvniecības uzņēmuma SIA Tilts valdei pievienojusies jauna amatpersona – Dmitrijs Mežinskis, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik SIA Tilts valdē bez jaunieceltās amatpersonas darbojas valdes locekļi Artjoms Gridņevs un Andrejs Popovs, kā arī valdes priekšsēdētājs Sergejs Gridņevs.

Līdz ar D. Mežinska iecelšanu uzņēmuma valdē, mainīts tiesību apjoms A. Gridņvam – līdz šim viņš varēja uzņēmumu parstāvēt atsevišķi, taču tagad pārstāvības tiesības mainītas uz tiesībām pārstāvēt SIA Tilts kopā ar vismaz vienu citu kompānijas amatpersonu.

D. Mežinskis ir arī mazkapitāla SIA Mali Group īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. SIA Mali Group reģistrēta Stopiņu novadā, Dreiliņos, un savu darbību uzņēmums uzsāka pagājušā gada februārī. Kā uzņēmuma pamatdarbības veidi norādīti frizieru pakalpojumi un citi skaistumkopšanas pakalpojumi, liecina informācija Lursoft.

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Nekustamo īpašumu nozares uzņēmumā SIA Wenden Baltika notikušas izmaiņas amatpersonās, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstāja līdzšinējā tās locekle Lina Mališausaite, bet viņas vietā stājās lietuviete Aušra Stankevičiene. Darbu valdē turpina valdes loceklis Algirds Jonas Vaitiekūns, kā arī valdes priekšsēdētājs Latvijas pilsonis Andžejs Neguliners.

SIA Wenden Baltika reģistrēta 1995. gadā. Tās īpašniece ir Dānijā reģistrēta kompānija Baltic Property trust secura a/s.

Pērn uzņēmums apgrozīja kopumā 480,5 tūkst. Ls, gadu noslēdzot ar 296,8 tūkst. Ls zaudējumiem.

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Meklējot jaunus noieta tirgus savām precēm un pakalpojumiem, Latvija ir ieinteresēta ekonomisko sakaru paplašināšanā un attīstībā ar Āfrikas valstīm. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 12. janvārī, uzsvēra, akreditējot Senegālas, Dienvidāfrikas un Kongo vēstniekus, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Senegālas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Maimūnu Diopu Sī (Maymouna Diop Sy), Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra iespējas paplašināt abu valstu sadarbību tirdzniecības, izglītības, kultūras, transporta un loģistikas jomā. Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi vides jomā, tāpēc ir iespējama zināšanu apmaiņa un sadarbība vides tehnoloģiju jautājumos. Abas amatpersonas pārrunāja arī drošības situāciju reģionā, tostarp Senegālas kaimiņvalstī Mali, kurā Latvija šogad plāno piedalīties savā pirmajā ANO miera uzturēšanas misijā.

Valsts prezidents, apsveicot jauno Dienvidāfrikas vēstnieci Feitu Dorīnu Radebu (Faith Doreen Radebe) ar iecelšanu amatā, norādīja, ka Dienvidāfrika ir viens no svarīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem Āfrikā. Raimonds Vējonis uzsvēra Latvijas ieinteresētību tirdzniecības sakaru veicināšanā, kā potenciāli nozīmīgāko minot lauksaimniecības produktu eksportēšanu.

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50 eiro mēnesī, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīga Mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai nozīmē simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Rīgas dome apzinoties, ka sankciju ieviešana atstās būtisku ietekmi arī uz ekonomiku galvaspilsētā. Pirmkārt, viena no lielākajām tūristu grupām pašlaik Rīgā ir tūristi no Krievijas, kuri tērē vairāk līdzekļu nekā citi tūristi. Ja krievu tūristu skaits samazināsies, tas būs ļoti liels zaudējums.

Otrkārt, tas var skart arī nekustamo īpašumu jomu un apturēt ēku renovāciju pilsētas klusajā centrā, ja tiks apturēta uzturēšanās atļauju programma. Līdz ar to pilsētas centru sakārtot būs grūtāk.

Šonedēļ klajā laists Latvijas zīmola Just5 jaunākais viedtālruņa modelis Just5 FREEDOM X1, «kurš visos parametros ir līdzīgs un dažos pat pārspēj viedtālruņus Galaxy S6 un iPhone6», pavēstīja Just5 Latvijas birojs.

Jaunā Just5 FREEDOM X1 korpuss ir vieglāks un plānāks nekā iepriekšējiem šī zīmola modeļiem. Piecu collu LG IPS displejs pārraida HD kvalitātes 720х1280 pikseļu izšķirtspējas attēlu un 2.5D Crystal stikla virsma rada telpiska attēla efektu. Tāpat kā visi iepriekšējie Just5 viedtālruņi, arī FREEDOM X1 atbalsta divu mikro-SIM karšu darbību, taču jaunajam tālrunim pievienota ātrās uzlādes tehnoloģija – 2800 mAh baterija ir pilnībā uzlādējama 1,5 stundas laikā.

Just5 FREEDOM X1 ir Octa Core MT6753 procesors, 3 GB operatīvā atmiņa un 32 GB iebūvētā atmiņa datu un lietotņu glabāšanai, kā arī līdz 128 GB atmiņas kartes atbalsts. Šī viedtālruņa astoņkodolu Cortex-A53 1.3GHz darbojas 64-bitu sistēmā un nodrošina ātru Android 5.1 darbību. Just5 FREEDOM X1 grafiskais procesors ARM Mali-T720 MP3 450MHz sadarbībā ar 64-bitu procesoru nodrošina spēļu grafikas kvalitāti.

Āfrikā ir sākts kāds daudzsološs projekts, kas varētu palīdzēt bada, terorisma un bēgļu apburtā loka pārraušanā: Sahāras un Sāhelas lielās zaļās sienas iniciatīva.

Šī projekta ietvaros tiek stādīts liels zaļais mūris - 7000 kilometrus liela mežu josla, kas šķērsos Āfrikas kontinentu no Austrumāfrikas piekrastes rajoniem līdz pat Mauritānijai rietumos. Šī projekta mērķis ir apturēt Sahāras tuksneša izplatīšanos, padarot 50 milj. hektāru no kādreizējās auglīgās zemes atkal izmantojamu lauksaimniecībā, vienlaikus samazinot CO2 izmešus. Līdz projekta oficiālai atklāšanai 2030. gadā plānots, ka šis mežu masīvs spēs saistīt 250 miljonus tonnu CO2. Pēc šī projekta iniciatīvas ziņojuma pašlaik ir sastādīti jau 15% no tā sauktās zaļās sienas, un tās veidošanā ir iesaistījušās 11 valstis: Džibutija, Eritreja, Etiopija, Sudāna, Čada, Nigēra, Nigērija, Mali, Burkinafaso, Mauritānija un Senegāla. Katrai no šīm valstīm ir izveidots savs nacionālais plāns, kā zaļā mūra projektu realizēt, vienlaikus iesaistot vietējos iedzīvotājus.

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!