Jaunākais izdevums

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Ministru kabineta š.g. 4.jūlija sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Latvijas iesaisti Čerņihivas apgabala, Ukraina, rekonstrukcijā", kas noteica plānotā atbalsta 2 000 000 eiro apmērā Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai iespējamo izlietojumu un atbilstošu procedūru veikšanu Ekonomikas ministrijai. Atbalsta mērķis atvēlētā finansējuma ietvaros tika noteikts pamatpakalpojumu nodrošināšana Čerņihivas apgabala iedzīvotājiem un apgabala sociālekonomiskajai attīstībai, nodrošinot Ukrainas identificētās vajadzības caur steidzamāko un nepieciešamāko preču piegādi.

Ņemot vērā arī Ukrainas puses lūgumu, Ekonomikas ministrija piešķirto finansējumu piedāvāja izmantot tai skaitā dzīvojamā fonda atjaunošanai - moduļu māju izgatavošanai ģimenēm, kuru mājokļi tika pilnībā iznīcināti Krievijas agresijas rezultātā.

Sarunu procedūras rezultātā Ekonomikas ministrija noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju 55 m2 plātībā ar gatavu iekšējo apdari, sanitāro mezglu un virtuves daļu izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Līguma kopējā summa - 978 210,96 EUR (bez PVN). Tāpat SIA "CMB Housing Factory" nodrošinās vienas moduļu mājas uzstādīšanu, veicot apmācību Ukrainas puses speciālistiem, kas nodrošinās pārējo Latvijas puses nogādāto moduļu māju montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences privātmāju būvniecībā

Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau stundu pēc Eiropas Savienības (ES) samita sākuma visu 27 dalībvalstu līderi ceturtdien panākuši vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

"Mums ir vienošanās," sociālās saziņas vietnē "X" paziņoja Mišels, piebilstot, ka visas 27 dalībvalstis piekritušas atvēlēt Ukrainai papildu palīdzību 50 miljardu eiro apmērā no ES budžeta līdzekļiem.

"Tas nodrošina stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu finansējumu Ukrainai," norādījis Mišels.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns decembrī uzlika veto ES atbalstam Kijivai 50 miljardu eiro apmērā, taču šoreiz īpaši sasauktā ES samitā visām bloka valstīm izdevās panākt vienošanos.

Saskaņā ar vienošanos ES līderi katru gadu rīkos debates par Ukrainai paredzēto līdzekļu izmantošanu. 50 miljardi eiro paredzēti nākamajiem četriem gadiem.

Vienošanās paredz, ka "vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās Komisiju iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEON un Kyivstar vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākas trīs mēnešu atskaite Krievijā reģistrēto auto pārreģistrācijai Latvijā

LETA, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas Saeima pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis Latvijā vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim.

Ar grozījumiem noteikts, ka no februāra vidus būs aizliegts Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Reizē likumā noteikti arī objektīvi izņēmuma gadījumi.

Likums nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim.

Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā pēc 14.februāra būs pieļaujama, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Krievijā reģistrētais transportlīdzeklis varēs šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks reģistrēts Latvijā vai tas neizbrauks no Latvijas un ja tiks konstatēta tā neatļauta izmantošana ceļu satiksmē, transportlīdzekli konfiscēs. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, tādējādi sniedzot atbalstu Ukrainai cīņā ar agresorvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Likums nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14.februārim. Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā būs pieļaujama, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Krievijā reģistrētais transportlīdzeklis varēs šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks reģistrēts Latvijā vai tas neizbrauks no Latvijas un ja tiks konstatēta tā neatļauta izmantošana ceļu satiksmē, transportlīdzekli konfiscēs. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, tādējādi sniedzot atbalstu Ukrainai cīņā ar agresorvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“LNK Properties” attīsta jaunu nekustamo īpašumu projektu “Tūjas pie jūras” - zaļo ciematu Vidzemes jūras piekrastē.

Jaunais projekts atrodas netālu no jūras krasta, starp Saulkrastiem un Tūju. Ciematu veido 37 zemesgabali platībā no 1318 līdz 1713 m2. Zemesgabali tiek piedāvāti apbūvei, kā arī sadarbībā ar Latvijas uzņēmuma MyCabin gatavām moduļu mājām platībā no 16 – 100 m2. Kopējais “LNK Properties” investīciju apjoms projektā veido 2,5 milj.

“Projekts veidots ar skatu nākotnē, domājot par ilgtspējību, nākamajām paaudzēm un cieņpilnu resursu izmantošanu”, projekta priekšrocības skaidro “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

“Sadarbībā ar LNK Properties esam izveidojuši pārdomātus brīvdienu māju īpašumus, kur ģimenes varēs atpūsties pie dabas, ekoloģiskā, mūsdienīga dizaina vidē,” saka MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāuzņemas līderība Baltijas koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam

Db.lv, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā vizītē Latvijā šodien ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, informēja Latvijas Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ukrainas prezidenta oficiālā vizīte sāksies plkst.16.15 ar viņa sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kam sekos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Zelenska oficiālais foto un ieraksts viesu grāmatā.

Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām plkst.17.25 notiks Rinkēviča un Zelenska kopīgā preses konference. Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

Savukārt plkst.18.05 Zelenskis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kam plkst.19.10 sekos tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Plānots, ka Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīs līgumu par abu valstu tehnisku un finansiālu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atbalstījusi ideju par daļēju iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Baltais nams kopumā atzinīgi vērtē likumprojektu, kas ļautu konfiscēt daļu no iesaldētajiem līdzekļiem aptuveni 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas atveseļošanos pēc Krievijas iebrukuma, teikts ASV Nacionālās drošības padomes novembra ziņojumā Senāta Ārlietu komitejai.

Likumprojekts "sniegtu izpildvarai nepieciešamās pilnvaras, lai konfiscētu Krievijas valsts aktīvus par labu Ukrainai", norādīts "Bloomberg" žurnālistu apskatītajā dokumentā.

Baidens atbalstījis Krievijas aktīvu konfiskāciju pēc tam, republikāņi Kongresā nobloķēja 60 miljardus dolāru lielo palīdzību Ukrainai, bažījoties par pārāk lielu finansiālo slogu ASV, norāda aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES draud Ungārijas ekonomikai, ja tā bloķēs palīdzību Ukrainai

LETA/FINANCIAL TIMES, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) turpina ar materiālu un iekārtu ziedojumiem atbalstīt Ukrainu tās energosistēmas infrastruktūras atjaunošanā, kas būtiski cietusi Krievijas iebrukuma dēļ.

Jau drīzumā Ukrainu sasniegs 66 tonnu liels sūtījums ar dažādām augstsprieguma tīkla iekārtām un transformatoru eļļu, ko ukraiņi varēs izmantot vismaz 20 gadus.

"Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvo kara apstākļos un vairāk nekā puse viņu energosistēmas ir cietusi, ukraiņiem nemitīgi strādājot pie plašo postījumu novēršanas. Energosistēmas atjaunošana prasīs daudz laika un resursu. Sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem regulāri apzinām viņu aktuālās vajadzības un vērtējām, vai mūsu rīcībā ir nepieciešamās iekārtas un materiāli. Esam gandarīti, ka spējam sniegt atbalstu, ziedojot vajadzīgo tūlītējiem risinājumiem pakāpeniskai energosistēmas atjaunošanai. Kopā ar citiem Eiropas energoapgādes uzņēmumiem turpināsim ziedot Ukrainai, apzinoties, ka palīdzība būs nepieciešama vēl ilgi. Svarīgākais, lai atbalsts neapsīkst, un būtisks ir katrs labais darbs, tāpēc aicinām ikvienu izvērtēt savas iespējas palīdzēt Ukrainai," norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavojas trešdien ierosināt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā, tai skaitā aizliegumu Maskavai eksportēt dimantus, paziņojis ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES ir piemērojusi Krievijai jau 11 sankciju kārtas.

12.sankciju kārtas ietvaros tiks papildināti "melnie saraksti" un noteikti jauni eksporta aizliegumi, tai skaitā dimantiem, un pasākumi naftas cenu griestu stiprināšanai, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus, paziņoja Borels.

ES valstīm jaunās sankcijas būs jāapstiprina vienprātīgi.

ES ir gatava noteikt Krievijas dimantu aizliegumu, jo tam piekritusi Beļģija, kas ir galvenais dimantu tirdzniecības centrs.

Brisele arī cenšas izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai nodrošinātu finansējumu ieroču piegādei Ukrainai. Jūlijā Borels ierosināja četru gadu shēmu 20 miljardu eiro apmērā, lai finansētu ieroču piegādes Kijivai. Taču šī iniciatīva nav guvusi atsaucību, jo ietekmīgas valstis, piemēram, Vācija, ir atteikušās to atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru (aptuveni 1,22 miljardus eiro), pirmdien paziņojusi Ukrainas Finanšu ministrija.

Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām, paziņoja ministrija.

Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices, atklāja ministrija.

"Starptautiskā finansiālā palīdzība ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas finansiālās un ekonomiskās stabilitātes uzturēšanā un ļauj mums kara laikā nodrošināt prioritāros sociālos izdevumus. Kopš pilnā iebrukuma sākuma Japānas, Savienoto Valstu, Norvēģijas un Šveices valdības ir vairākkārt apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Esmu pateicīgs mūsu partneriem par gatavību sadarboties un palīdzēt Ukrainai izšķirīgā brīdī," uzsvēra Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka karkasa moduļu māju ražotājs MyCabin šonedēļ Jelgavā atklāja jaunu ražotni, lai palielinātu ražošanas jaudu un veicinātu pārdošanas apjomus.

“Izvēlējāmies Jelgavu, jo tā piedāvā plašākas ražošanas telpas un teritoriju, kas ir būtiski mūsu augošajam uzņēmumam. Mums svarīga ir arī ģeogrāfiski centrāla lokācija, jo visas mājas klientiem Eiropā tiek vestas no mūsu ražotnes,” komentē MyCabin vadītājs Ģirts Draugs.

Jaunās ražotnes platība ir 2900 m2, ofisa platība 150 m2, un teritorijas platība sasniedz 2.4 ha. Plānots, ka tuvākajā nākotnē varētu tikt uzbūvēta vēl viena ražotne, kas kopējo platību palielinātu līdz 9900 kvadrātmetriem, nodrošinot vēl lielākas iespējas uzņēmuma attīstībai.

“Jaunās telpas ir aprīkotas ar energoefektīvu apkures sistēmu, kas nodrošina ne tikai patīkamus darba apstākļus, bet arī kontrolētus klimata apstākļus māju ražošanai, kas ir būtiski rūpnieciski ražotām mājām,” piebilst Ģ.Draugs. Tāpat jaunā ražotne ir aprīkota ar tilta celtni, kas spēj pārvietot līdz pat 3,2 tonnas smagas konstrukcijas, atvieglojot gan materiālu pārvietošanu, gan paneļu un citu konstrukciju ražošanas procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru