Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 329,262 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 20% un veidoja 255,631 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 273,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,6% - līdz 84,765 miljoniem eiro.

2025. gada septembra beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 31,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.

Lietuvā strādājošo banku neauditētā tīrā peļņa pagājušajā gadā sasniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet piecām bija kopumā gandrīz 12 miljonu eiro zaudējumi.

"Banku sektors pagājušajā gadā strauji attīstījās, tā kredītportfeļa pieauguma temps bija viens no ātrākajiem eirozonā, taču lielāka uzmanība jāpievērš finanšu krāpšanas apkarošanai, kibernoturības palielināšanai un kredītu kvalitātes uzraudzībai," sacīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krepšta.

Banku peļņa pērn - 522,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja peļņu...

Lietuvas Banka norādīja, ka pērn bankas tā dēvētajā solidaritātes nodevā, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, valsts budžetā iemaksāja aptuveni 230 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2023.gadā. Kopumā 2023.-2025.gadā solidaritātes nodevas iemaksas varētu sasniegt 590 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 14,4% līdz 2,302 miljardiem eiro. Savukārt tīrie pakalpojumu un komisijas ieņēmumi palielinājās par 52,5% līdz 1,273 miljardiem eiro.

Lietuvas banku kopējais kredītportfelis pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 15,4% līdz 31,7 miljardiem eiro. Tikmēr noguldījumi palielinājās par 20,8% līdz 61,267 miljardiem eiro. Neņemot vērā nerezidentu noguldījumus, noguldījumu apmēra kāpums bija par 8,8%.

Lietuvā pašlaik darbojas deviņpadsmit bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Igaunijas banku peļņa pērn pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu eiro, liecina Igaunijas centrālās bankas apkopotā informācija.

Igaunijā strādājošo banku peļņa pērn bija 1,065 miljardi eiro salīdzinājumā ar 940 miljoniem eiro 2023.gadā.

Tikai ceturtajā ceturksnī Igaunijas banku peļņa bija 297 miljoni eiro, kas ir par 62 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pēdējos trīs mēnešos.

Banku peļņa kopš 2022.gada ir strauji pieaugusi, galvenokārt saistībā ar Eiropas Centrālās bankas galveno procentu likmju paaugstināšanu.

Tas arī izraisījis ievērojamu "Euribor" likmes pieaugumu. Šai likmei Igaunijā piesaistīta lielākā daļa kredītu un līzingu, tādēļ attiecīgi pieauguši arī šo kredītu maksājumi. Tādējādi 2022.gadā komercbanku kopējā peļņa bija ap 600 miljoniem eiro, pieaugot par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Igaunijā strādājošo banku peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 138 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā jūlijā-septembrī pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kā norādīja Igaunijas Bankas ekonomists Tāvi Raudsārs, banku peļņas kritums galvenokārt ir saistāms ar likmes "Euribor" samazinājumu, jo tā dēļ procentu ieņēmumi no kreditēšanas saruka straujāk nekā banku pašu finansējuma izmaksas.

Banku rentabilitāte trešajā ceturksnī samazinājās līdz 1,2%, kas ir tuvu desmit gadu vidējam rādītājam Igaunijā. "Euribor" kopš pavasara ir saglabājusies aptuveni vienā līmenī, un finanšu tirgi paredz, ka procentu likmes tuvāko pāris gadu laikā saglabāsies stabilas. Līdz ar to gaidāms, ka banku peļņa tuvākajos ceturkšņos stabilizēsies, un turpmāk peļņa būs vairāk atkarīga no to kredītportfeļa pieauguma.

Neraugoties uz procentu ienākumu samazinājumu, banku peļņu veicina gan mājokļa, gan uzņēmumu kredītportfeļa straujais pieaugums. Septembra beigās mājokļa kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām bija pieaudzis par aptuveni 10%, bet uzņēmumu kredītu atlikums - par 9%. Šī pieauguma temps lielāks bija tikai dažās citās eirozonas valstīs, kur vidējais pieaugums abiem aizdevumu veidiem bija aptuveni 2%.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pagājušajā gadā bija 230 miljoni eiro, kas ir par 44 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas pērn veidoja 38 miljonus eiro. Vienlaikus pērn atbrīvoti kredītuzkrājumi 7,5 miljonu eiro apmērā, kamēr 2023.gadā tika izveidoti kredītuzkrājumi septiņu miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 218,701 miljons eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2023.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 8,3% un bija 216,042 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada beigās bija 10,647 miljardi eiro, kas ir par 14,5% jeb 1,347 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, šobrīd gatavojas izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu AS DelfinGroup akcionāriem.

Lai sniegtu informāciju par darījuma potenciālajiem ieguvumiem, INDEXO ir sagatavojusi apvienotās grupas finanšu prognozi un mērķus līdz 2028. gadam, pieņemot, ka DelfinGroup darījums tiktu īstenots un INDEXO iegūtu savā īpašumā 65% DelfinGroup akcijas. Pieņemot pakāpenisku ārējā finansējuma piesaistes izmaksu samazinājumu, apvienotās grupas peļņa 2028. gadā varētu pārsniegt 30 miljonus eiro. Sasniedzot izvirzītos mērķus, plānots no 2028. gada peļņas uzsākt dividenžu izmaksu.

Saskaņā ar šo prognozi, INDEXO grupa, kas ietvertu gan banku, gan pensiju pārvaldes uzņēmumus, gan patēriņa kreditētāju DelfinGroup, 2028. gadā ieņēmumi pieaugs līdz 94,9 miljoniem eiro, un grupas neto peļņa 2028. gadā sasniegs 33 miljonus eiro.

Reģionālā investīciju banka (RIB) 2024. gadā ir sekmīgi sasniegusi izvirzīto stratēģisko mērķi – rentablu darbību vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. RIB demonstrējusi izaugsmi un stabilitāti, piedāvājot korporatīvajiem klientiem individuāli pielāgotus finanšu risinājumus.

Kā intervijā Dienas Biznesam norādīja RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs, šī pieeja ir būtisks faktors bankas konkurētspējas stiprināšanā un turpmākajā attīstībā.

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības rādītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas rādītājiem, bet vairāk par savas īstās vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.

Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

“Marginalen Group” uzņēmumi - Latvijas uzņēmums SIA “Aizdevums.lv” (Aizdevums.lv) un Lietuvas uzņēmums UAB “GF Bankas” (GF Banka) paziņo par plāniem apvienoties, kā rezultātā Aizdevums.lv kļūs par GF Bankas Latvijas filiāli un mainīs savu zīmolu uz GF Banka.

Pārmaiņas paredzēts īstenot nākamā gada laikā pēc abu valstu regulatoru apstiprinājuma saņemšanas.

Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs Artūrs Ilziņš norāda: “Latvijā būs vēl viena banka, kas ietver plašāku banku pakalpojumu piedāvājumu klientiem, kā arī filiāles reģionos visā Latvijā. Jebkura uzņēmuma attīstībā pienāk brīdis, kad ir nepieciešamas pārmaiņas, lai augtu un attīstītos. Aizdevums.lv pievienošanās GF Bankai nesīs pozitīvas pārmaiņas, turpmāk klientiem piedāvājot vēl labākus finanšu risinājumus vēl labākā kvalitātē, paverot plašākas iespējas gan kredītu tirgū, gan depozītu tirgū ilgtermiņā. Pārmaiņu procesā liksim lielu uzsvaru uz klientu servisu, nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību un arī turpmāk piedāvājot dažāda veida aizdevumus klātienē un tiešsaistē.”

Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju, saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj. Protams, situācijas un vajadzības ir dažādas. Ir tēriņi, kas jānosedz, un brīži, kad jādara viss iespējamais, lai ģimenei nekā netrūktu. Tomēr mājsaimniecībām būtu vērtīgi vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai labāk saprastu, kur paliek iztērētā nauda.

Ir jāpadomā – varbūt kāds abonements pie viena vai otra pakalpojumu sniedzēja kļuvis lieks? Iespējams, bijis pārlieku daudz emocijās balstītu pirkumu? Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs.

Ja pieņemts lēmums sākt krāt, jāsaprot, kādu noguldījuma veidu izvēlēties. Lai to izdarītu, svarīgi zināt, kā tiks tērēti uzkrātie līdzekļi. Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei. Ar to klients pelna noteiktus procentus, bet tajā pašā laikā naudai var viegli piekļūt, proti, “Bigbank” gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā.

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, ko veicināja laba ASV banku peļņa un dati par inflāciju ASV un Lielbritānijā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi krasi palielinājās pēc tam, kad ASV bankas "Goldman Sachs", "JPMorgan Chase", "BlackRock" un citas publicēja iespaidīgus pagājušā ceturkšņa peļņas rādītājus.

Trešdien arī tika publiskoti dati, ka gada inflācija ASV decembrī palielinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% novembrī, līdz ar to kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV decembrī veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,2%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Trešdien tika ziņots, ka gada inflācija Lielbritānijā decembrī samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,6% novembrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos trīs mēnešos. Taču, neskatoties uz šo kritumu, gada inflācijai valstī trešo mēnesi pēc kārtas saglabājusies virs Lielbritānijas centrālās bankas noteiktā 2% mērķrādītāja.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) sadarbībā ar mazumtirgotāju SIA "Elvi Latvija" sācis pilotprojektu, kurā 50 "Elvi" taromātos iedzīvotāji depozīta maksu varēs izvēlēties saņemt bankas kontā, izmantojot "Swedbank" izstrādāto "dPays" risinājumu, informēja DIO.

Plānots, ka pēc pilotprojekta noslēguma DIO pakāpeniski ieviesīs jauno funkcionalitāti visā Latvijas taromātu tīklā.

Lai saņemtu depozīta maksu bankas kontā, lietotājam, nododot iepakojumus pirmo reizi, būs nepieciešams reģistrēties vietnē "dPays.eu" un izveidot profilu. Vietnē iespējams reģistrēties ar "Google" kontu, "Apple" kontu vai e-pastu un paroli.

Pēc tam vietnē būs nepieciešams pievienot bankas kontu - "dPays" profilam iespējams pievienot jebkuras Baltijā strādājošas bankas kontu.

Savukārt pēc tam vietnē būs jānospiež poga "Skenēt depozīta kodu", un tad būs nepieciešams skenēt uz taromāta ekrāna esošo kvadrātkodu.

Atkarībā no saņēmēja bankas depozīta maksa tiks ieskaitīta norādītajā kontā vienas minūtes līdz dažu stundu laikā. Lielāko Latvijas banku kontos maksājums tiks ieskaitīts dažu minūšu laikā.