Ražošana

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu

LETA, 06.05.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers norādīja, ka 2020.gads neesot bijis bagātīgs griķu ražas gads Krievijā un jau pērnā gada oktobrī Polijas un Lietuvas griķu pārstrādes rūpnīcām bija sarežģīti iepirkt griķus no Krievijas. "Sākās strauja iepirkumu cenas celšanās, jo Polijā arī griķu ražas bija salīdzinoši zemas jeb viena līdz 1,5 tonnas no hektāra," sacīja Ķibers.

Viņš arī minēja, ka kooperatīva audzētie griķi pilnībā tiek eksportēti, un augstu kotējas pārstrādātāju vidū, jo tiek nogatavināti bez glifosātiem, savukārt importēt griķus no Krievijas ir "liela laimes spēle", jo tiem var būt arī glifosātus saturoši graudi.

"Domāju ka 99% importētie Krievijas griķi arī tiek pārstrādāti putraimos kādā no Polijas pārstrādes rūpnīcām un tālāk realizēti gan Latvijas, gan pārējā Eiropas tirgū," sacīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka eksporta apjoms no Krievijas pērn ir bijis neliels, un Krievijas eksporta aizliegums, viņaprāt, cenu kāpumu ietekmēs līdz jaunajai ražai. Vienlaikus Ķibers prognozēja, ka griķu sējumu platības palielināsies gan kooperatīvā "Daiva", gan Latvijā, gan Eiropā, bet to cena pēc ražas novākšanas būs atkarīga galvenokārt no ražas Krievijā, kura var gan pārpludināt visu Eiropu, gan arī nepietikt pašiem.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA atzina, ka kompānija griķus no Krievijas neiepērk. "Mūsu mērķis ir savu produktu ražošanā maksimāli izmantot vietējās izejvielas, tādēļ iepērkam Latvijā audzētus griķus," uzsvēra Amsils, piebilstot, ka Latvijā gan pagaidām trūkst griķu pārstrādes iespēju lielos apjomos, tādēļ pārstrādei "Dobeles dzirnavnieks" griķus ved pie sadarbības partneriem Lietuvā.

Viņš arī skaidroja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" neiepērk griķus no Krievijas, tieša ietekme uz kompānijas griķu produktiem un to cenām Krievijas griķu eksporta aizliegumam nav.

"Ņemot vērā, ka Latvijā un Baltijā griķu raža tiek ievākta septembra, oktobra mēnešos, būtisku loma varētu būt noteikumiem tieši pēc 31.augusta, jo potenciāli šāds Krievijas eksporta liegums var veidot spiedienu uz jaunās ražas griķu iepirkuma cenām Baltijā," prognozēja Amsils gadījumā, ja Krievijas eksporta liegums tiktu pagarināts.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā griķi tika audzēti 15 700 hektāru platībā un to kopraža bija 16 800 tonnu. 2019.gadā griķu lauki Latvijā aizņēma 16 200 hektārus un tika ievāktas 13 500 tonnas, savukārt 2018.gadā ievāktas 25 300 tonnas griķu no 27 900 hektāriem.

Jau ziņots, ka Krievija no 5.jūnija līdz 31.augustam noteikusi aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Ierosinājumu uz laiku ierobežot griķu putraimu un griķu miltu eksportu izteica Krievijas Lauksaimniecības ministrija, lai "saglabātu iekšējā tirgū griķu putraimu un griķu miltu nepieciešamo daudzumu un nepieļautu straujas cenu svārstības".

No 2020.gada novembra novērots Krievijas griķu eksporta būtisks pieaugums uz virkni importētājvalstu sakarā ar izveidojušos starptautisko konjunktūru, norādīja ministrija.

Pēc Krievijas Graudu eksportētāju savienības datiem, līdzšinējā lauksaimniecības gadā (no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada aprīlim) par lielāko griķu pircēju kļuvusi Ķīna - 26,2 tūkstoši tonnu. Otrajā vietā ir Latvija, kurai piegādāts 14,3 tūkstoši tonnu griķu, trešajā vietā - Ukraina (13,2 tūkstoši tonnu). Uz Lietuvu eksportēts 9,8 tūkstoši tonnu griķu, bet uz Japānu - 8,5 tūkstoši tonnu.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka kooperatīvā sabiedrība "Daiva" ir reģistrēta 1993.gadā, un tā nodarbojas ar graudu pirmapstrādi un realizāciju, tostarp griķu pirmapstrādi un realizāciju. 2020.gadā kooperatīva apgrozījums bija 3,725 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa saruka par 28,2% un bija 100 099 eiro.

Tāpat "Firmas.lv" dati liecina, ka "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānija 2019.gadā strādāja ar 129,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 27,4% un bij 4,198 miljoni eiro. Finanšu informācija par 2020.gadu vēl nav pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produkt cenas tuvākajā laikā turpinās kāpt, intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa izteicās, ka cenas diemžēl kāps visām pārtikas precēm, jo situācija neuzlabojas un neviens no pieejamajiem resursiem, kas ir nepieciešams, lai saražotu vai izaudzētu pārtiku, nekļūst lētāks, piemēram, minerālmēsli vien ir kļuvuši jau vairākas reizes dārgāki.

"Šajā brīdī ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uz cenu samazināšanos pārtikai varam pat necerēt, jautājums, cik būtiski tās pieaugs," sacīja Gulbe.

I.Gulbe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pašlaik veikalos intensīvi izpērk sāli, griķus, makaronus, kā arī rīsus, taču daļa no šiem produktiem tiek iegādāti nevis pašu patēriņam, bet gan palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākos mēnešus pārtikas produktu cenu kāpums vēl turpināsies, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Nevajadzētu domāt, ka cenu kāpums ir uz visiem laikiem, bet tuvākos mēnešus tas vēl turpināsies," teica I.Gulbe, piebilstot, ka parasti cenu kāpumam seko arī cenu kritums.

I.Gulbe uzsvēra, ka nevajadzētu cerēt, ka pēc šī cenu kāpuma perioda sekos ļoti straujš pārtikas produktu cenu kritums. Cenu kāpums skar visas produktu grupas, jo ir sadārdzinājušies resursi, lai saražotu produkciju.

Par iespējamo pārtikas produktu cenu kāpuma apstāšanos liecina tas, ka vairāku resursu cenas vairs neuzrāda tikai augšupejošu tendenci.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šī gada pavasarī parakstīja līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, pašlaik ir iesniedzis ziņojumus par tirgus dalībnieku apvienošanos visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomēm un ar nepacietību gaida, kad varēs sākt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas, informē uzņēmumā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena Plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

“Esam apņēmības pilni turpināt iesākto attīstības kursu, ceļot graudu pārstrādes jaudas Baltijā un veicinot vietējo produktu eksportspēju,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš akcentē, ka “Rīgas dzirnavniekam” ir lielisks potenciāls izaugsmei – attīstīta infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki graudu pārstrādes nozarē: "Ticam, ka mūsu uzkrātā pieredze uzņēmumu attīstīšanā un inovāciju ieviešanā ražošanā būs ļoti vērtīgs pienesums, lai Rīgā taptu arvien jauni augstas pievienotās vērtības produkti.” Tā kā Latvijā šobrīd trūkst iespējas pārstrādāt griķus industriālos apjomos un pie mums augušie griķi tiek vesti uz ārvalstu rūpnīcām, “Rīgas dzirnavniekā” plānots izveidot griķu pārstrādes infrastruktūru. Tāpat tiek plānots uzsākt vairāku jaunu, inovatīvu produktu ražošanu, nodrošinot patērētājiem plašāku kvalitatīvu vietējo produktu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaksu kāpuma dēļ šis ir ļoti izaicinošs laiks

LETA, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpuma dēļ veikalu plauktos kardināli mainīsies pārtikas preču sortiments, ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Vasaras otrajā pusē un rudenī ļoti kardināli mainīsies plauktu saturs - tas, ko mēs redzam veikalā. Nevienam neder pilni plaukti ar produktiem, kurus neviens nevar nopirkt. (..) Jāsaprot, ka tāda izvēle, kāda bija līdz šim, nebūs. Vai tiešām mums vajag astoņu veidu rīsus un piecu veidu kartupeļus? Mēs par to līdz šim maksājām," teica I.Gulbe.

Par to, ka no tirdzniecības pazudīs kādas konkrētas pārtikas preces, gan nevajagot satraukties: "Redzēsim visu - nav par to jāuztraucas".

Pārtikas ražotāji šobrīd meklējot iespējas kā padarīt gala produktus lētākus, jo preces cenā nav iespējams automātiski iecenot straujo energoresursu cenu un citu ražošanas izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Vizuālā diagnostika" Cēsu filiāles "Magnētiskās rezonanses kabinets" izveidē ieguldījis vienu miljonu eiro, informē SIA "Vizuālā diagnostika" mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

Kabinetā uzstādīta "Canon Medical Systems" 1.5T (teslas) magnētiskās rezonanses iekārta "Vantage Orian". "Vizuālā diagnostika" esot pirmais uzņēmums Latvijā, ar kuru ražotājs "Canon Medical Systems" sācis sadarbību magnētiskās rezonanses iekārtu nodrošināšanā.

"Magnētiskās rezonanses kabinets" atrodas SIA "Cēsu klīnika" telpās. SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā diagnostisko izmeklējumu jomā Cēsu klīnika piedzīvojusi būtisku attīstību, pateicoties darbam un investīcijām cilvēkresursos, infrastruktūras uzlabošanā un medicīnisko tehnoloģiju modernizācijā.

"Vizuālā diagnostika" vadītāja Evija Mirzojana stāstīja, ka "Vizuālā diagnostika" savas 15.jubilejas gadā ir atvērusi divas jaunas filiāles - Daugavpilī un Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru