Jaunākais izdevums

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai pievienojušies Beāte Krauze-Čebotare un Jānis Kūliņš, informē uzņēmums.

Beāte Krauze-Čebotare turpmāk vadīs Latvijas Pastu, bet Jānis Kūliņš veiks valdes locekļa un biznesa attīstības pārvaldes direktora (CCO) pienākumus.

“Jaunā Latvijas Pasta nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus. Tāpēc padome tika lēmusi būtiski stiprināt uzņēmuma vadības komandas kapacitāti un kompetences. Gan Beāte, gan Jānis ir ar ievērojamu pieredzi uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī ir atzīti savu jomu profesionāļi. Tādēļ nav šaubu, ka viņu pievienošanās Latvijas Pasta vadības komandai stiprinās uzņēmuma vadības komandas profesionālās kompetences un veicinās sekmīgu un efektīvu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu,” komentē Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

Beāte Krauze-Čebotare guvusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu vadībā, sešus gadus pavadot sūtījumu piegādes uzņēmuma Omniva Latvija vadītājas un valdes locekles amatā. Pirms tam 11 gadus strādājusi AS Swedbank, no kuriem pēdējos četrus vadījusi Naudas pārvaldības daļu, kas atbild par dažāda veida naudas plūsmas pārvaldības risinājumiem uzņēmējiem. Beāte Krauze-Čebotare absolvējusi Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti un ieguvusi vadības maģistra grādu Executive MBA programmā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Latvijas Pasts, kas nodrošina Latvijas valstij vitāli svarīgas funkcijas, ir uzņēmums ar lielu attīstības potenciālu. Redzu, ka, paplašinot un modernizējot tā pakalpojumu portfeli un pielāgojot to aktuālajām klientu vajadzībām, kā arī nostiprinot pozīcijas gan Baltijas, gan starptautiskajos tirgos, tā vērtību var daudzkārt vairot. Uzņemoties Latvijas Pasta vadītājas pienākumus, manas prioritātes būs uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšana, izvirzot to kā vienu no jomas līderiem Baltijā un nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmuma nākotnes attīstību,” uzsver Beāte Krauze-Čebotare.

Savukārt Jānis Kūliņš, kas turpmāk pildīs Latvijas Pasta valdes locekļa pienākumus ar atbildību biznesa attīstības jomā, nepilnus 17 gadus aizvadījis, ieņemot dažādus vadošus amatus aptieku tīklā Apotheka – no tiem vairāk nekā 13 gadus izpilddirektora amatā un 15 gadus valdes locekļa amatā. Jānis Kūliņš Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu finansēs un kreditēšanā, bet pašlaik turpina studijas Rīgas Biznesa skolā maģistra studiju programmā Uzņēmumu un organizāciju vadīšana (MBA).

Kā norāda Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda, uzņēmuma valdes galvenie uzdevumi tuvākajos gados būs sekmīga jaunās Baltijas stratēģijas ieviešana, uzņēmuma iekšējās kultūras un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošana, saimnieciskās darbības optimizēšana un efektivizēšana, kā arī jaunu pakalpojumu ieviešana un esošo paplašināšana atbilstoši aktuālajām tendencēm un klientu vajadzībām, nostiprinot līdera pozīcijas sūtījumu un tranzīta biznesā Baltijā. Tāpat par vienu no uzņēmuma prioritātēm izvirzīta ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatprincipu iedzīvināšana gan operacionālajā, gan administratīvajā darbā.

Kopā ar Beāti Krauzi-Čebotari un Jāni Kūliņu Latvijas Pasta vadības komandā darbu turpinās valdes locekļi Andris Puriņš un Kristaps Krūmiņš. Darbu Latvijas Pasta vadībā pametuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un valdes loceklis Gusts Muzikants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas pasts apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu

Db.lv, LETA, 30.01.2024

VAS "Latvijas pasts" pērn investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņemas ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Pasta pārstāvji informē, ka koncepts paredz, ka visās pasta nodaļās būs iespēja pārvietoties un saņemt pasta pakalpojumus ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņi tos varētu saņemt bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu.

Tāpat stratēģiskās pārmaiņas ietver gan efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu ieviešanu, gan uzlabojumus sūtījumu piegādēs un klientu apkalpošanā.

Lai situāciju uzlabotu, "Latvijas pasts" konsultēsies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru prioritāte ir vides pieejamība. Saskaņā ar vides pieejamības prasībām un vadlīnijām, uzklausot nevalstisko organizāciju ieteikumos, tiks sagatavots rīcības un ieviešanas plāns, lai 2026.gada beigās pieejamības ierobežojumi pasta nodaļās vairs nepastāvētu, vēsta "Latvijas pasta" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" plāno turpināt attīstīt finanšu pakalpojumus, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa norādīja, ka ar klientu portfeli "Latvijas pasts" ir viena no lielākajām finanšu iestādēm Latvijā, un ir jautājums, kāpēc lai to neturpinātu audzēt un nepadarītu pakalpojumus modernākus.

"Mēs redzam potenciālu, ka varētu piedāvāt pat tādus finanšu pakalpojumus, ko komercbankām ir pārāk sarežģīti ieviest, bet mēs kā mazāks uzņēmums to varētu veiksmīgi darīt," sacīja "Latvijas pasta" vadītāja, piebilstot, ka pašlaik kompānijas klientiem ir iespēja Pasta norēķinu sistēmas (PNS) maksājumu kontu sasaistīt ar "VISA" maksājumu karti, ir izveidota "Latvijas Pasts Pay" mobilā lietotne un nākamais solis būs maksājumu veikšana tiešsaistē.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais "Latvijas pasta" klients ir vecumā virs 55 gadiem, kā arī daudziem klientiem nav radu vai draugu, kas palīdzētu nokārtot konta atvēršanu bankā. Tāpat pasta nodaļa iedzīvotājiem nereti ir tuvāk dzīvesvietai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem veicinājusi importa produkcijas patēriņu

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi augļiem un dārzeņiem Latvijā ir pieaudzis importa produkcijas patēriņš, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš norādīja, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka viens no šīs samazinātās PVN likmes mērķiem bija palīdzēt vietējiem ražotājiem un izskaust ēnu ekonomiku. "Cenas nesamazinājās, kas vietējiem ražotājiem deva ļoti labu efektu, kā arī ēnu ekonomika ir izskausta," pauda ministrs.

Vienlaikus jautāts, vai ZZS plāno rosināt turpmāk noteikt samazināto PVN likmi, piemēram, 0% apmērā atsevišķiem pārtikas produktiem, kā iepriekš, strādājot opozīcijā, ZZS ir minējusi, Krauze norādīja, ka par to tiks diskutēts. "Tas būs kopīgs koleģiāls lēmums. Ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, tad būs šāda likme arī kādam citam produktam, ja neizdosies, tad nebūs," sacīja Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Omniva grupas valdes locekļa un komercdarbības vadītāja amatā ir stājies Gusts Muzikants. Viņš turpmāk uzņemsies arī Omniva Latvija valdes locekļa pienākumus, informē uzņēmums.

"Gustam ir plaša un vērtīga pieredze dažādās nozarēs un lielās organizācijās. Esmu ļoti gandarīts, ka mums pievienojies tik spēcīgs līderis un lielisks komandas spēlētājs ar daudzveidīgu starptautisku pieredzi komercdarbības jomā," uzsver Marts Magi (Mart Mägi), Omniva grupas valdes priekšsēdētājs. “Priecājamies sveikt Gustu jaunajā amatā un esam pateicīgi, ka viņš ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēs uzņēmumam Latvijā pārmaiņu periodā.”

Gustam ir liela pieredze reģionālo pārdošanas komandu vadīšanā un darbā ar starptautiskajiem tirgiem. No šā gada sākuma līdz šim viņš bija Latvijas Pasta komercdirektors. Pirms tam viņš ieņēma dažādus vadošus amatus TET (Lattelecom), kā arī uzņēmumā Kimberly-Clark.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Omniva grupas pārdošanas ieņēmumi un sūtījumu apjomi pieaug

Db.lv, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Omniva” grupas pārdošanas ieņēmumi pirmajā pusgadā auguši par 5%, bet sūtījumu ieņēmumi - par 11%. “Omniva” grupa kopumā piegādājusi vairāk nekā 15 miljonus sūtījumu, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn.

Grupas ieņēmumi pirmajā pusgadā sasniedza 63,3 miljonus eiro (2022. gadā - 60,2 miljoni eiro). No pārdošanas ieņēmumiem 59% veidoja ieņēmumi no darbības Igaunijā, 15% - Lietuvā, 10% - Latvijā un 15% - no starptautiskā tranzīta. Universālā pasta pakalpojumi veidoja 9% no apgrozījuma. Grupas pamatdarbības peļņa sasniedz 1,0 miljonu eiro (2022. gadā - 0,7 miljoni eiro).

Latvijas Pastu turpmāk vadīs Beāte Krauze-Čebotare 

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai...

"Mūsu pārdošanas ieņēmumi pieauga galvenokārt pateicoties pieaugošajam sūtījumu apjomam. Neraugoties uz patērētāju optimisma samazināšanos, preču iegāde e-veikalos ir kļuvusi pastāvīgu cilvēku iepirkšanās paradumu. Ņemot vērā plašo e-komercijas piedāvāto pakalpojumu klāstu, tās apjomi turpinās pieaugt visos mūsu vietējos tirgos. Pateicoties kvalitatīvajam pakomātu tīklam un augstajai klientu apmierinātībai, esam spējuši uzlabot savas pozīcijas tirgū," uzsvēra “Omniva” vadītājs Latvijā Gusts Muzikants.

"Pieaugošie sūtījumu apjomi liecina, ka vajadzība pēc ātras un kvalitatīvas sūtījumu piegādes turpina pieaugt. Mums, kā Baltijas valstīs lielākā pakomātu tīkla operatoram, ir nenoliedzams izaugsmes potenciāls, un tas arī ir iemesls mūsu rekordlielajām investīcijām - gan reģionā lielākajā un modernākajā paku šķirošanas terminālī Lietuvā, gan mūsu loģistikas centra paplašināšanā Igaunijā," norādīja “Omniva” grupas valdes priekšsēdētājs Marts Magi (Mart Mägi).

Turpinot būt vienam no inovatīvākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā, Igaunijā uzsākta gandrīz 40 jaunu pakomātu uzstādīšana. Tāpat plānota arī desmitiem novecojušu pakomātu nomaiņa. Līdz ar “Parcelsea” viedo pastkastīšu tīkla iegādi, “Omniva” grupa piedāvās ar personalizētu pakomātu / viedo pastkastīšu pakalpojumus. Uzsākta sadarbība ar AS “Paxster”, lai izmēģinātu videi draudzīgu elektromobiļu piemērotību pasta sūtījumu piegādei.

Šogad Latvijā uzsākts pilotprojekts, kura ietvaros uz pakomātiem uzstādīti saules paneļi. Tāpat arī sadarbībā ar tehnoloģiju pārstrādes uzņēmumu “GreenDice” nodrošinām, ka grupas labi uzturētās IT iekārtas tiek lietderīgi izmantotas labdarības nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Atgriežot augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, politiķi nobalso par ēnu ekonomiku

Db.lv, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien lauksaimnieku pārstāvošās organizācijas tiksies ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu riska fonda izveidi lauksaimniekiem, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lazdiņš sacīja, ka līdz šim vēl nav redzēts neviens reāls priekšlikums par riska fonda izveidi.

"Skaidrs ir tas, ka pirms šāda fonda izveides ir jābūt sarunām starp apdrošinātājiem un apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nevar noslēgt apdrošināšanas polises. Ir jābūt analīzei, ir jānoskaidro iespējamie cēloņi un risinājumi, tikai tad mēs varam diskutēt par efektīva riska fonda izveidi," sacīja Lazdiņš.

Arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sacīja, ka pagaidām par šo iniciatīvu ir dzirdēts maz, lai gan citās valstīs tas nav nekāds jaunums.

Vienlaikus viņš atzina, ka ideja ir apsveicama, jo pērnā gada krusa pierādīja, ka atsevišķas nozares sevi pret riskiem pasargāt nevar, piemēram, lopkopji nevarēja apdrošināt kukurūzas laukus, tāpēc būtisku daļu lopbarības izejvielas laika apstākļu dēļ zaudēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ministrs Abu Meri: veselības 2024. gada budžetam jābūt efektīvi izmantotam

Db.lv, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“2024. gada veselības aprūpes budžetam jābūt efektīvi izmantotam,” trešdien, atklājot konferenci “Veselības budžets 2024 – quo vadis?", uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Savā uzrunā "Ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu Latvijā" viņš pauda gandarījumu par nozares vēlmi kopīgi risināt veselības aprūpes problēmas.

FOTO: Konference Veselības budžets 2024 – quo vadis? 

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā...

Abu Meri uzsvēra, ka līdztekus tam, ka pats rūpēsies par nozares attīstību, pretimnākšanu gaida arī no citiem nozarē, jo viņa mērķis ir uzlabot slimnīcu pārvaldību, medikamentu pieejamību, stiprināt ģimenes ārstu komandu un veikt sistēmisku digitalizāciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra arī pacienta uzticēšanās nozīmi veselības aprūpes veicējiem, jo pacienta pieredze ir viena no mērauklām, kā veselības aprūpes sistēma tiek vērtēta, un tai “jāatrod dzirdīgas ausis”.

Laikā, kad tiek aktualizēti jautājumi par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjomu un tā sadalījumu, izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci "Veselības budžets 2024 – quo vadis?", kurā nozares profesionāļi un viedokļu līderi diskutē par nākamā gada budžeta prioritātēm, pieejamajiem resursiem un izaicinājumiem: četrās paneļdiskusijās tiek apspriesti slimnīcu pārvaldības, kompensējamo medikamentu, laboratorijas pakalpojumu pieejamības un ģimenes medicīnas kvalitātes jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Atkāpjas Latvijas Pasta padome

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD: Latvijā no Krievijas 11 mēnešos importēti kopumā 382 800 tonnu pārtikas graudaugu

LETA/BNS, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas.

Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta 2022. gadā Latvija ( 52,4 miljoni eiro) bija 6. vietā pasaulē.

Draudi par to, ka Eiropas Komisija pieprasīs Latvijai likvidēt vienu no nozīmīgām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ar ļoti augstu eksporta potenciālu - šprotu un citu ar reņģēm un brētliņām saistu zivju konservu ražošanu - ir nedaudz mazinājušies. Kā zināms, tad Eiropas Komisijas sākotnējais plāns paredzēja Baltijas jūras valstīm, tai skaitā Latvijai, 2024. gadā (salīdzinot ar 2023. gadu) samazināt reņģu nozvejas apjomus Baltijas jūrā par 60%, reņģu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī par 20%, bet brētliņu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī bija iecerēts samazināt par 23%.

Pret šādu Latvijas ekonomikai destruktīvu ieceri izteicās Latvijas zvejnieki un zivju pārstrādātāji, kuru sašutumu izteica Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Latvija nevar piekrist Eiropas Komisijas priekšlikumam par 2024. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā. It īpaši par reņģu zveju Baltijas jūras centrālajā daļā un Botnijas līcī un arī par nepamatoti un kritiski samazinātajām brētliņu zvejas iespējām. Zinātnieku rekomendācijas neparedz tik radikālus zvejas ierobežojumus un pilnīgi noteikti nerekomendē zvejas slēgšanu. Uzskatām, ka Eiropas Komisija nav izsvērusi šādu iespējamo lēmumu ietekmi uz zvejniecību, un tas izraisa dziļu zivsaimnieku sašutumu. Tikai kopīga un pārdomāta rīcība var sniegt apmierinošus rezultātus visiem zvejniecības procesā iesaistītajiem un virzīt mūs uz ilgtspējīgu ekonomiku.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms Rīgā, lauksaimnieki sagaida Ministru prezidentes Evikas Siliņas konkrētu atbildi par lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un tālāku virsvadību nozares problēmu risināšanā.

Kā norāda lauksaimnieki, lielākajā daļā no prasību pilnīgas izpildes vajadzīgs visas valdības atbalsts un politiskais gribasspēks.

Šodien 16 Latvijas pilsētās notiekošajos lauksaimnieku protestos piedalās aptuveni 2000 lauksaimniecības tehnikas vienības un tūkstošiem lauksaimnieku.

Kā norāda protestu koordinators Juris Lazdiņš, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs, protestu mērķis ir pievērst uzmanību daudzus gadus nerisinātām problēmām lauksaimniecības nozarē Latvijā.

Mērķis "izkustināt ledu" ir sasniegts, tomēr šobrīd par konkrētu prasību izpildi iztrūkst politiskās garantijas, kuras var sniegt tikai valdības vadītāja.

Ar lauksaimniekiem proaktīvi ir runājis zemkopības ministrs Armands Krauze, šonedēļ plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī par nodokļu jautājumiem notiks saruna ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim dialogs nav noticis ar valdības vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenā lieta, pie kā šogad ir jāstrādā, ir administratīvā sloga mazināšana lauksaimniekiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot datu uzskaiti, lai lauksaimniekiem nevajadzētu katru mēnesi informāciju sniegt dažādām datu bāzēm.

Kā prioritāti viņš atzīmēja arī konkurētspējas celšanu lauksaimniekiem, kā arī darbu pie investīcijām un atbalsta mehānismiem, jo patlaban gada pirmajos mēnešos tiek pārskatīti atbalsta pasākumi nākošajam periodam. Tāpat viņš uzsvēra, ka tiks nemainīgi strādāts pie patērētāju informēšanas un dažādām aktivitātēm, kā arī lauksaimnieku izglītības.

Norkārklis gan piebilda, ka darbs notiks arī pie Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030.gada piecām prioritātēm. Tostarp bioloģisko produktu pieprasījuma veicināšanas un patērētāju uzticamības palielināšanas, sabalansētiem bioloģiskās lauksaimniecības nozaru virzieniem un stiprinātas ražošanas sistēmas vērtību ķēdes, zināšanu radīšanas un pārneses sistēmas, nozares regulējuma prasību ieviešanas, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības devuma klimata mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru