Ukraiņu loģistikas uzņēmums Nova Post, kas Latvijas tirgū ienāca 2023, gada oktobrī, ieviesis jaunu pakalpojumu klientiem.

No šī brīža var nosūtīt dokumentus, sūtījumus vai kravas līdz 100 kg ne tikai no Eiropas uz Ukrainu vai otrādi, bet arī starp Eiropas valstīm, kurās ir Nova Post nodaļas.

Starp Eiropas valstīm Nova Post piegādā uz pasta nodaļu, uz norādīto adresi ar kurjeru, uz pakomātu vai paku saņemšanās punktu. Sūtījumu var nosūtīt no Latvijas uz 9 valstīm, kurās Nova Post ir oficiālas pārstāvniecības: Poliju, Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Vāciju, Slovākiju, Ungāriju, Itāliju un Spāniju, kā arī uz Ukrainu.

"Mūsu misija ir atvieglot piegādi gan dzīvei, gan biznesam. Tāpēc mēs ne tikai paplašinām savu tīklu, bet arī paplašinām pakalpojumu klāstu. No šī brīža Nova Post apvieno ne tikai ES ar Ukrainu, bet arī Eiropas valstis savā starpā," komentēja Volodimirs Poperešņuks, Nova Post līdzīpašnieks.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Par IT infrastruktūras uzņēmuma Atea Global Services jauno izpilddirektoru iecelts līdzšinējais Atea Managed Services (AMS) Rīgas nodaļas vadītājs Roberts Eberliņš.

Pārmaiņas vadības komandā notikušas pēc iepriekšējās izpilddirektores Alises Vilkas lēmuma doties jaunos izaicinājumos. R. Eberliņš arī turpmāk pildīs savus pienākumus kā Atea Managed Services Rīgas nodaļas vadītājs un IT Servisu direktors Skandināvijā.

Starp turpmākajām uzņēmuma prioritātēm viņš min Rīgas biroja izaugsmes veicināšanu, turpinot attīstīt Atea Global Services nodrošināto pakalpojumu klāstu un pilnveidojot vietējo kompetenču centru.

“Šogad svinam pilngadību kopš Atea Grupa dibināja Atea Global Services un atvēra biroju Rīgā. Visu šo gadu laikā esam aktīvi strādājuši pie mūsu misijas īstenošanas – būvēt spēcīgāku Latviju ar IT kompetencēm. Lai arī 18 gadi vietējā tirgū ir nozīmīgs sasniegums, kuru laikā esam izaudzējuši spēcīgu, gandrīz 550 cilvēku lielu komandu, mūsu ambīcijas ir turpināt paplašināt mūsu kompetences. Vēlamies nodrošināt vēl izaicinošākas un daudzveidīgākas profesionālās attīstības iespējas IT nozarē, tādejādi ceļot Latvijas konkurētspēju pasaulē,” par tuvākajiem plāniem stāsta Atea Global Services izpilddirektors Roberts Eberliņš.

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas uzņēmums “Galio Group” ir paziņojis par plāniem sākt būvēt otro no trim plānotajām biznesa centra “Gustavs” ēkām Rīgā, Gustava Zemgala gatvē. Šis projekts papildinās Rīgas biroju tirgu ar 14 400 m2 kvalitatīvu un energoefektīvu iznomājamu platību.

Par nomas partneri ekskluzīvai īrnieku piesaistei “Galio Group” ir izvēlējusies starptautisko nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumu “Newsec”.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn pavasarī ekspluatācijā tika nodota biznesa centra “Gustavs” pirmā ēka, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Ekspluatācijā nodota biznesa centra Gustavs pirmā ēka 

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala...

Projektam noslēdzoties, biznesa centrs “Gustavs“ būs triju ēku komplekss ar kopējo iznomājamo platību 41 000 kvadrātmetru platībā un 1000 autostāvvietām.

"Galio Development" valdes loceklis Latvijā Kaspars Beitiņš stāsta, ka šis ēku komplekss tiek veidots kādreizējā industriālā teritorijā, kas pamazām pārtop par dinamisku, dzīvei, darbam un atpūtai piemērotu pilsētvidi. “Mūsu mērķis ir panākt, lai topošais darījumu centrs kļūtu par unikālu daļu no šīs vēsturiski bagātās un prestižās Rīgas apkaimes, kas atrodas tikai desmit minūšu attālumā no pilsētas centra,” saka K. Beitiņš.

Pirmās ēkas celtniecība tika pabeigta jau pagājušajā gadā, un šobrīd tajā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku. Enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, pārējie nomnieki – “Prenta” un “iLunch”.

Otrajā biroju ēkā būs seši stāvi, 14 400 kvadrātmetrus liela biroju kopplatība, 403 autostāvvietas divlīmeņu pazemes autostāvvietā, kur atradīsies arī elektromobiļu uzlādes stacijas, elektrisko skūteru uzlādes punkti un velosipēdu glabātuve.

“Projektējot un būvējot ēkas, mēs īpašu uzmanību pievēršam ilgtspējībai, lai tās atbilstu augstākajām BREEAM Jaunās būvniecības izcilības (BREEAM New Construction Excellent) sertifikācijas prasībām. Pirmā biroju centra “Gustavs” ēka bija pirmā ēka Latvijā, kas saņēma BREEAM Excellent Fully Fitted sertifikātu. Tas ir būtisks ieguldījums mūsu nākotnē,” atzīmē Kaspars Beitiņš.

Jaunu biroju ēku būvniecība Rīgā ir aktivizējusies tikai pēdējā laikā, novērojis starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Newsec“. Vēl pirms dažiem gadiem Rīga varēja piedāvāt maz brīvu un kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju telpu, un uzņēmumiem bija jāstrādā vecās, neefektīvi projektētās ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ir labi, ka tādi uzņēmumi kā “Galio Group” uzņēmās iniciatīvu un izstrādāja vairākus augstas klases ilgtspējīgu biroju ēku projektus, kas tagad ļauj vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību un pārcelties uz mūsdienīgām telpām. “Galio Group” ēkas, kas tiek projektētas ar rūpēm par vidi, nodrošinot ekoloģiskus un energotaupīgus tehniskos risinājumus, būvējot saules paneļus un koncentrējoties uz darbinieku komfortu, atbilst “Newsec” vērtībām, tāpēc mēs esam ļoti priecīgi par šo sadarbību”, stāsta Dace Priede, “Newsec Latvia” biroju risinājumu vadītāja Latvijā.

Kā uzsver D. Priede, kvalitatīvas darba vietas pievienotā vērtība ir viens no faktoriem, kas pēc straujā attālinātā darba popularitātes Covid-19 pandēmijas laikā tagad ļauj atgriezt darbiniekus birojos. “Nākotnē biroju darbā dominēs hibrīdmodelis, sadalot darba laiku starp mājām un biroju, un kvalitatīvas biroju telpas ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem rūpēm par darbinieku labbūtību,” uzskata D. Priede.

Kompleksa “Gustavs” attīstītājs ir Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmums “Galio Development”, kas Lietuvā īstenojis projektus 212 000 m2 platībā. Ekskluzīvu sadarbību ar starptautisko nekustamo īpašumu konsultācijas uzņēmumu “Newsec”, kas darbojas septiņās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, “Galio Development” izvēlējusies pēc rūpīgas vairāku potenciālo sadarbības partneru izvērtēšanas.

VAS "Latvijas pasts" nemaksās dividendes 1,414 miljonu eiro apmērā no 2022.gada peļņas, otrdien nolēma valdībā.

Satiksmes ministrijas rīkojums paredz, ka finanšu līdzekļus 1,414 miljonu eiro apmērā izlietos pasta termināļu tīkla attīstībā atbilstoši tirgus attīstības tendencēm.

Jau ziņots, ka "Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums nodrošina iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Latvijas šūpuļtīklu ražotājs Modern Nomad uzsācis sadarbību ar pasaulē slaveno modes zīmolu Dior.

Modern Nomad ir kļuvis par modes nama šūpuļtīkla konstrukcijas izstrādātāju un ražotāju. Šūpuļtīkli ietverti Dior ceturtajā pludmales apģērbu un aksesuāru kolekcijā Okeānu parāde.

Šūpuļtīkls ir ražots no auduma, kas izgatavots no pārstrādātiem okeāna plastmasas atkritumiem un zvejas rīkiem, kas iegūti no piekrastēm un salām visā pasaulē.

“Šādi sasniegumi palīdz pavērt eksporta durvis uz jaunām valstīm. Lai gan aktīvi strādājam gan Baltijas un Skandināvijas valstīs, mūsu šūpuļtīkli ir aizceļojuši pie klientiem arī uz tālākām zemēm – Argentīnu, Jaunzēlandi un Filipīnām. Dior novērtējums iedrošina mūs sasniegt aizvien jaunus un drosmīgus mērķus,” pauž Modern Nomad valdes loceklis Jānis Kļaviņš.

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” marta mēnesi noslēgusi ar savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu – gandrīz 400 000 eiro.

Tāpat uzņēmums būvniecības darbu starpsezonā investējis vairāk kā 50 000 eiro mobilās lietotnes uzlabošanā, kā arī noslēdzis otro sadarbības līgumu ar Valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, piesaistot finansējumu 100 000 eiro apmērā.

“Lietotnes uzlabojumi realizēti ar mērķi, lai atvieglotu digitālo atskaišu veidošanu juridisko personu vajadzībām. Tas nozīmē, ka turpmāk kravu pasūtīšana digitāli atvieglos grāmatvedības plānošanu un nodrošinās automātiski veidotas pasūtījumu atskaites atbilstoši faktiskajiem piegāžu datumiem,” skaidro “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš.

Šī gada martā “Viangoo” izdevies sasniegt savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu - gandrīz 400 000 eiro, kā arī reģistrēt augstāko kravu skaitu, kas piegādātas vienā dienā – 117. Uzņēmuma tīklā šobrīd reģistrētas 150 transporta vienības.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).