AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi AS Gaso dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus, informē SPRK.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, vidējais tarifs samazināts par 16%. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, jaunajā tarifā ietvertās izmaksas SPRK ir samazinājis par 8% jeb par 4,5 miljoniem eiro. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu, SPRK izdevās samazināt kopējās tarifu projektā iekļautās izmaksas par 1,6 miljoniem euro. Tostarp samazinātas personāla un sociālās izmaksas par 5,9%, kapitāla izmaksas – par 3,2% un saimnieciskās darbības izmaksas – par 3,1%. Jaunajā tarifā ietvertās izmaksas ir par 8% jeb par 4,5 miljoniem euro zemākas, salīdzinot ar 2008.gada tarifu.

Maksa par patērēto dabasgāzes apjomu (mainīgā daļa) visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar 2008. gada tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma. Apstiprinātie tarifi ir sadalīti pa astoņām lietotāju grupām pēc patērētā dabasgāzes apjoma.

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.

"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes 

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību...

"Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa," teikts paziņojumā.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka "Latvijas gāzei"dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

"Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus," paziņojumā biržai skaidro A. Kalvītis. Viņš piebilst, ka "Latvijas gāze" turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteikušies 10 potenciālie tirgotāji, tostarp divi Lietuvas uzņēmumi, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA Frenzo, SIA GEG, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, UAB Lietuvos Duju Tiekimas un UAB Litgas.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību varēs uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa. Pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena, līdzīgi kā šobrīd elektroenerģijas cena, veidosies tirgū konkurences rezultātā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 1.maijā, mājsaimniecības gāzi varēs iegādāties no trīs tirgotājiem, pārējie spēlētāji lēmumu par iesaisti privātpersonu segmentā pagaidām vēl nav pieņēmuši.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē turpmāk privātpersonām dabasgāzes cena vairs netiks aprēķināta pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātās metodikas, bet to noteiks tirgotāji. DB veiktā aptauja liecina, ka šobrīd šajā segmentā iesaistīties gatavi vien daži lielie tirgus spēlētāji - gāzi mājsaimniecībām joprojām piedāvās AS Latvijas gāze (LG) un AS Latvenergo, kā arī šī segmenta jaunpienācējs - SIA Elenger. Tikmēr SIA Enefit, SIA AJ Power un SIA Ignitis pagaidām šajā tirgū iesaistīties neplāno.

Iespējas bija jau iepriekš

AS "Latvenergo" nākotnē plāno sasniegt 20-30% daļu dabasgāzes tirgū mājsaimniecībām, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

"Mūsu mērķis ir tirgus daļa kaut kur starp 20-30%. Domāju, ka mēs to sasniegsim pakāpeniski," sacīja Mucinieks.

Viņš minēja, ka šobrīd Latvijā dabasgāzes tirgū "Latvenergo" ir apmēram 30 000 mājsaimniecību klientu un 2000 uzņēmumu.

Tāpat Mucinieks atzīmēja, ka "Latvenergo" ir lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā, tādējādi ar lielu pieredzi dabasgāzes iepirkumos, kā arī kompānijai ir jau esoša klientu apkalpošanas infrastruktūra elektroenerģijā.

Jau vēstīts, ka, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem, 2022.gada decembrī kopējais mājsaimniecību skaits, kuras lietoja dabasgāzi, bija 372 000.

Tāpat ziņots, ka 1.maijā tiks pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām, un publiskais tirgotājs, kas piedāvā pakalpojumu par regulētu cenu, vairs nepastāvēs.

Komersantiem, kuri vēlas nodarboties ar dabasgāzes tirdzniecību, reģistrēties dabasgāzes tirgotāju reģistrā būs iespējams, sākot no 2017.gada 10.februāra, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Jau šobrīd vairāki komersanti ir izrādījuši interesi reģistrēties, lai līdz ar tirgus atvēršanu varētu uzsākt dabasgāzes tirdzniecību.

Dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību varēs uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa. Pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena, līdzīgi kā šobrīd elektroenerģijas cena, veidosies tirgū konkurences rezultātā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteicies 21 potenciālais tirgotājs, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Booking Group, PAS Daugavpils siltumtīkli, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA FLAMMA, SIA Frenzo, SIA GEG, SIA IMLITEX LATVIJA, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, SIA LATVIJAS PROPĀNA GĀZE, UAB Lietuvos Duju Tiekimas, UAB Litgas, SIA MVBK, SIA Renergy Latvia, AS Rīgas Gāze, SIA Scener, SIA Willbrook Management un SIA WIN Baltic.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību var uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Mājsaimniecībām valsts atbalsta piešķiršanas periodā dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi, informē AS "Latvijas gāze" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība ir nolēmusi kompensēt dabasgāzes cenas pieaugumu iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no 2022.gada janvāra līdz aprīļa beigām.

Vienlaikus "Latvijas gāzes" pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās - "Latvijas gāze" samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.

Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2635,1 kilovatstundas (kWh) jeb 250 kubikmetriem, kurām ir noslēgts līgums ar "Latvijas gāzi" un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).

Valdības 7. februāra sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas – tātad no šā gada 3.aprīļa, informē Ekonomikas ministrijā.

«Valdība šodien spērusi pēdējo nozīmīgo soli pretī brīvam un atvērtam dabasgāzes tirgum Latvijā. Ko no tā sagaidām? Mēs sagaidām konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem. Līdz 2020.gadam sagaidām arī reģionāla dabasgāzes tirgus izveidošanos, un līdz ar to lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Ekonomikas ministrijas mērķis ir turpmāko dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājiem saprotamu. Tāpēc turpmāk visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs, un līdz ar to lietotājiem būs jāslēdz tikai viens līgums un viņi saņems vienu rēķinu,» turpina ministrs.

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē Ministru kabineta noteikumu projektu Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas noteiks atvērta dabasgāzes tirgus darbības principus, paredzot no 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, informē EM.

Atvērta tirgus darbības nosacījumus EM izstrādāja sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Konkurences padomi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA Cobalt, SIA Energia Consulting, SIA Prudentia Energy Markets.

Kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs – viesn līgums, viens rēķins un viena klientu apkalpošanas vieta. Sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses.