Jaunākais izdevums

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

«Arī šogad plānots, ka uzņēmuma apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro. Tāpat, ņemot vērā meža darbu pakalpojumu sniedzēju trūkumu, uzņēmums šogad strādās pie risku mazināšanas plāna izveides ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai,» tā E. Beļskis. Viņš uzsver, ka 2022. gadā uzņēmums ir sasniedzis rekordaugstus darbības rādītājus, ko nodrošināja gan tirgus situācija meža nozarē, gan uzņēmuma darbinieku ieguldījums, līdz ar to plānots, ka valsts saņems lielākās dividendes uzņēmuma vēsturē. Pagājušajā gadā tika realizēti 6,39 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu. Pērn tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, veido 5,9 milj. tonnu.

Investēs teju divas reizes vairāk

Kopējais investīciju apjoms 2023. gadā plānots 88,5 milj.eiro, no kuriem 45,6 milj. eiro jeb 52 % paredzēts ieguldīt meža infrastruktūras attīstībā, tai skaitā meža ceļu, meža meliorācijas sistēmu un tiltu būvniecībā, projektēšanā un būvuzraudzībā. 2022. gadā LVM investīcijas bija 47,5 milj. eiro apmērā, no kuriem 37,7 milj. eiro tika ieguldīti meža infrastruktūrā. 2022. gadā ekspluatācijā nodoti 339 km meža ceļu, kā arī apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopgarumu 288 km. Lai palielinātu CO2 piesaisti, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā 2022. gadā investēts 5,1 milj. eiro, veikti projektēšanas darbi 16 tūkst. ha platībā, savukārt ekspluatācijā nodoti objekti 17,7 tūkst. ha apjomā, liecina LVM informācija.

Tā kā tieši augšanas procesā koki visvairāk piesaista ogļskābo gāzi no atmosfēras un noglabā oglekli koksnē, tad jaunaudžu kopšanu šogad plānots veikt 35,3 tūkst. ha platībā, savukārt meža atjaunošana un ieaudzēšana plānota 18,3 tūkst. ha, kas, atjaunoti ar kvalitatīviem stādiem, ļaus intensīvāk piesaistīt CO2. Pagājušajā gadā mežs tika atjaunots un ieaudzēts 19,2 tūkst. ha platībā, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 28,6 tūkst. ha.

Izaudzē 62 milj. stādu

Paralēli meža koku stādu ražošanai jaunajā LVM Mežvidu kokaudzētavā 2023. gadā turpināsies arī stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecības darbi kopumā 8 500 m2 platībā. Darbus plānots pabeigt 2024. gadā. Noslēdzoties kompleksa būvniecības darbiem, Mežvidos būs iespēja stādu šķirošanas un pakošanas darbus veikt arī ziemas mēnešos, paildzinot stādu ražošanas sezonas ilgumu. Pēc būvniecības pabeigšanas būs iespējams kāpināt stādu ražošanas jaudas un nodrošināt augošo pieprasījumu pēc kvalitatīviem meža stādiem Latvijā un arī ārvalstīs, norādīts LVM informācijā. 2023. gadā LVM plāno realizēt 61,9 milj. augstākās kvalitātes selekcionētu meža koku stādu, no kuriem lielākā daļa ir jauno tehnoloģiju stādi – ietvarstādi un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. 2022. gadā LVM kopumā realizēja 61,4 milj. meža koku stādu, no kuriem 13,8 milj. pārdoti privātiem Latvijas mežu īpašniekiem, bet 14,9 milj. – eksportēti.

2023. gadā LVM papildus ikdienas dabas aizsardzības pasākumiem aktīvi turpinās darbu trijos ES fondu līdzfinansētos vides projektos, rūpējoties gan par retu biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu kopumā 19 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās teju 1000 ha kopplatībā, gan ūdens kvalitātes uzlabošanu Aģes upes baseinā. 2022. gadā LVM vides ekspertu veiktā vistu vanaga monitoringa ietvaros pārbaudītas 195 teritorijas, kurās tika konstatētas 116 apdzīvotas ligzdas. Eksperti pērn fiksējuši rekordlielu sekmīgo ligzdu skaitu – 81, kā arī rekordlielu jaunatrasto ligzdu skaitu – kopumā 36 jaunas ligzdas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Apjomi nemainīsies

Lai sekmētu atjaunojamo resursu izmantošanu un veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, uzņēmums 2023. gadā plāno saražot kurināmo šķeldu 664 tūks. MWh apjomā. Visa saražotā enerģētiskā šķelda būs pieejama vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.2022. gadā pārdota šķelda 661,1 tūkst. MWh apmērā, ieņēmumos gūstot 17,5 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, pērn ieņēmumi no šķeldu pārdošanas bija par 9,6 milj. eiro lielāki. 2023. gadā iecerēts pārdot 979,7 tūkst. m3 minerālo materiālu un to maisījumu, nodrošinot nozīmīgas tautsaimniecības vajadzības, piemēram, ceļu būvniecībā pēc smilts, smilts-grants visā Latvijas teritorijā. Dažādu minerālo materiālu ražošanas un tirdzniecības apjomi ar katru gadu palielinās. 2022. gadā kopumā realizēti 1559 tūkst. m3 minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 592 tūkst. m3 vairāk nekā gadu iepriekš. Šis biznesa virziens devis 7,9 milj. eiro lielus ieņēmumus, pārsniedzot 2021. gada ieņēmumus par 1,7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži peļņa 2022. gada deviņos mēnešos pirms nodokļu nomaksas sasniedza 186,4 miljonus eiro, kas ir par 87,7 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

A/s Latvijas valsts meži” (LVM) skaidro, ka to galvenokārt ietekmējusi par 24,36 EUR/m3 jeb 47% augstāka vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena meža nozarē.

«Uzņēmums ir ne vien sasniedzis augstus peļņas rādītājus, bet arī spējis ievērojami palielināt enerģētiskās šķeldas piegādes apjomus Latvijas siltuma ražošanas uzņēmumiem. Tāpat pozitīvi vērtējams šajā periodā piegādātais augstais minerālo materiālu apjoms ceļu būvētājiem, īstenojot nozīmīgus valsts infrastruktūras objektus. Tomēr turpmākajā periodā iezīmējas arī vairāki būtiski izaicinājumi – arvien asāk izjūtam kvalitatīvu mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkumu, jo īpaši meža kopšanas darbos, savukārt globālās ekonomikas bremzēšanās neapšaubāmi ietekmēs arī koksnes tirgu,» situāciju skaidroja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus konjunktūras izmaiņas 2023. gadā ļauj pamazām aizpildīt 2022. gadā radušos robus mežsaimniecības darbos — meža stādīšanā, jaunaudžu kopšanā, arī mežizstrādes un pārvadājumu jaudu deficītu šogad vairs neizjūt, taču pērnā gada pakalpojumu nepieejamības un sadārdzinājuma sekas raisa jautājumus par milzīgo svārstību pīķu nosegšanu.

Tādu ainu rāda valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas Valsts meži dati. 2023. gada piecos mēnešos iesēti un iestādīti 12,0 tūkst. ha meža, veikta jaunaudžu kopšana 20,5 tūkst. ha, kas ir par 6,1 tūkst. ha vairāk nekā analogā laikā pērn. Vienlaikus šogad jau ir citi izaicinājumi, jo mežsaimniecības pakalpojumu cenas Latvijā šogad ir izlīdzinājušās ar Skandināvijas valstīs esošajām.

Pārmaiņas par 180 grādiem

„Šogad situācija ir diametrāli pretēja tai, kāda tā bija pērn — kad bija liels pieprasījums un līdz ar to arī ļoti augstas koksnes cenas, kas izraisīja lielu interesi mežu privātīpašnieku segmentā pēc mežizstrādes pakalpojumiem, kas rezultējās ar mežizstrādes un koksnes transportēšanas jaudu deficītu, kā arī jaunaudžu kopšanas darbu neizpildi, tad 2023. gadā, noplokot pērnajai ažiotāžai, pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma attiecība atgriezās ierastajā līmenī,” situāciju raksturo AS Latvijas Valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Meža autoceļa pārbūvē izmanto polimēru ģeorežģi un ģeotekstilu

Db.lv, 06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) meža autoceļa "Skrīveru jaunais ceļš" pārbūves darbos zem salturīgā smilts slāņa izmanto ekstrudēta polimēru ģeorežģa un ģeotekstila kompozītu, liecina LVM publicētā informācija.

LVM meža infrastruktūras meža autoceļu eksperts Ivars Caune skaidro, ka, veicot ģeotehnisko izpēti, konstatēts, ka esošā ceļa uzbērumā vairākos posmos ir kūdras augsne, kas sajaukta kopā ar celmiem. Līdz ar to ceļa nestspējas nodrošināšanai jāveic vai nu grunts apmaiņa, vai arī jāparedz ceļa konstrukcijas pastiprināšanas papildu pasākumi.

Viņš norāda, lai nodrošinātu, ka meža autoceļš pēc pārbūves būtu izmantojams visu gadu, izņemot pavasara un rudens lietavu periodu, šajos posmos tika izmantots ģeosintētiskais materiāls - ekstrudēta polimēra ģeorežģa un ģeotekstila kompozīts. Būvizstrādājumu veido, rūpnieciski salīmējot divus ģeosintētiskos materiālus - ģeorežģi un ģeotekstilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru