Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" tuvākajos gados plāno kāpināt kooperatīva graudu kalšu jaudu, aģentūrai LETA pastāstīja "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols.

Viņš skaidroja, ka graudu kalšu jaudu plānots palielināt, lai visos kooperatīva kompleksos varētu graudus apstrādāt ātrāk, un tie nezaudētu kvalitāti.

Ozols minēja, ka šā gada ilgstošo lietavu dēļ graudi ir slapji, tādēļ "Latraps" kompleksos graudu kaltes darbojas visu diennakti. Tomēr kooperatīvs vienmēr esot ticis galā ar ievesto graudu kaltēšanas apjomu.

Jau ziņots, ka pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sniegtās informācijas aptuveni 85-90% no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē.

Tomēr LLKC Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra minēja, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%.

Ir noslēgts līgums par Latraps pastarpināti piederošo SIA Alpha osta 50% kapitāldaļu pārdošanu. Līdz ar to notikušas izmaiņas SIA ASNS Investment kapitāldaļu portfelī.

Pārdošanas darījumā iegūtos līdzekļus plānots investēt LATRAPS grupas uzņēmumu attīstībā, īpaši reģionālo graudu pirmapstrādes kompleksu modernizēšanā un jaudas kāpināšanā.

Kapitāldaļu pārdošanas darījums neatstāj nekāda veida negatīvu ietekmi uz LATRAPS saimniecisko darbību un spēju nodrošināt graudu eksportu, jo ir noslēgti līgumi ar citiem termināliem gan Rīgas Brīvostā, gan Ventspils un Liepājas ostās. SIA “Alpha osta” kapitāldaļas, kuras SIA “ASNS Investment” iegādājās 2021. gadā, šobrīd izpirkuši SIA “Alpha osta” pārējie dalībnieki.

Kooperatīvam šobrīd pieder astoņi graudu pirmapstrādes kompleksi visā Latvijā. Lai modernizētu infrastruktūru un kāpinātu uzglabāšanas jaudu, pēc ostas pārdošanas darījuma iecerētas investīcijas vairākos kompleksos.

INDEXO Banka līdz šī gada beigām plāno uzsākt pamatpakalpojumu piedāvāšanu uzņēmumiem un šo virzienu vadīs Edgars Kraučuks, kas bankas vadības komandai pievienojas no 20. aprīļa.

E. Kraučuks ir uzkrājis vērtīgu gan banku, gan uzņēmējdarbības pieredzi, strādājot vienā no lielākajām lauksaimniecības uzņēmumu grupām LATRAPS, kā arī vairāk nekā piecpadsmit gadus ieņemot dažādus ar klientu apkalpošanu saistītus amatus bankās Nordea, Luminor un SEB.

“INDEXO Banka fizisku personu apkalpošanu uzsāka 2024. gada augustā, tomēr par pilnvērtīgi atvērtu banku uzskatīšu dienā, kad atvērsim pirmos kontus arī juridiskajām personām. Lai šī diena pienāktu pēc iespējas ātrāk un mūsu pakalpojumi lieliski atbilstu klientu vajadzībām, mūsu komandai pievienojas zinošs profesionālis – Edgars Kraučuks, kuram ir gan ilggadēja banku darbības pieredze, gan dziļa izpratne par to, kas ir nepieciešams uzņēmumu izaugsmei,” saka Valdis Siksnis, AS INDEXO Banka valdes priekšsēdētājs un viens no grupas dibinātājiem.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Latvijā audzēti zirņi ir pamatā, iespējams, inovatīvākajai un ambiciozākajai ražošanas idejai pēdējo gadu laikā. Proti, uzņēmums ASNS Ingredient Jelgavā šobrīd būvē zirņu proteīna rūpnīcu un dara to ar vērienu – ieguldot 132 miljonus eiro.

Tik lieli projekti vienmēr ir kompleksi un ASNS Ingredient nav izņēmums – viņu stāsts var noderēt visiem, kas interesējas par mūsdienu uzņēmējdarbības attīstību no idejas un klaja lauka līdz rūpnīcai un eksportam.

Projekts, kas apvieno tradīciju, tehnoloģiju un apjomīgu finanšu kapitālu

Kā stāsta ASNS Ingredient valdes loceklis Edgars Ruža, jaunās ražotnes mērķis konceptuāli ir savienot kaut ko ļoti tradicionālu – zirņus un to proteīnu – ar pavisam modernām pārmaiņām, kuru ietvaros arvien vairāk cilvēku gan Eiropā, gan citviet pasaulē izvēlas pārtikā augu, nevis dzīvnieku valsts proteīnu. Zirņu proteīns ļauj dzīvot veselīgi un uzņemt vairumu vajadzīgo uzturvielu, neēdot gaļu. Turklāt zirņos nav izplatītu alergēnu, kas ir piena produktos, gaļā vai vairumā citu augu valsts produktos.

Latvijā lielākā daļa sējumu ir pārziemojuši veiksmīgi un ziemāju stāvoklis kopumā ir vērtējams kā labs, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra sacīja, ka, izņemot vietas, kur lauku un ceļu malās bija sniega sanesumi, augi ir pārziemojuši. Vietās, kurās bija sniega sanesumi, augi ir izsutuši. Tādējādi šajās vietās ziemas kviešus varēs piesēt ar vasaras kviešiem.

Skudra arī minēja, ka agrāk sētie ziemas kvieši bija vairāk pakļauti izsušanai, jo to lapu virsma bija lielāka, savukārt tie, kas sēti vēlāk, cieta mazāk.

Tāpat viņš norādīja, ka ziemas rapsis pārziemoja labi zem biezās sniega segas. Vienīgi vietās, kurās, kūstot sniegam, piemēram, nesakārtotas meliorācijas sistēmas dēļ, stāvēja ūdens, augi aizgāja bojā.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Latvijā ir viens no zemākajiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomiem uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemē Eiropas Savienībā, tas ietekmējot ne tikai ražību, bet arī zemnieku konkurētspēju.

Tāds ir lauksaimnieku secinājums, analizējot Eurostat datus par augu aizsardzības līdzekļu patēriņu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Proti, Latvijā 2024. gadā patērēja 0,92 kg augu aizsardzības līdzekļu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kamēr Lietuvā - 1,28 kg/ha, Polijā - 1,7 kg/ha, Nīderlandē – 4,34 kg/ha, bet Maltā - pat 10,7 kg/ha, tajā pašā laikā ES vidējais patēriņš – 1,98 kg/ha. Tiek uzsvērts, ka augu aizsardzības līdzekļi ne tikai ļauj izaudzēt atbilstošu daudzumu, bet arī saglabāt ražu.

Lauksaimniekus tramīgus dara arī tas, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un ar tiem saistītos riskus, kā arī par 50% samazināt bīstamāko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Jāņem gan vērā, ka samazinās pieejamo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu klāsts un to vietā nāk dabiskās izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi, taču to nepieciešamās efektīvās devas uz vienu hektāru esot daudzkārt lielākas.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Baltijas Nasdaq biržās pērn piesaistīts 2,1 miljards eiro, īstenotas 60 jaunas obligāciju emisijas, no kurām 940 miljoni eiro piesaistīti Rīgas biržā, akciju tirdzniecības apgrozījums kopumā audzis par 41%, bet obligāciju tirdzniecības apgrozījums - par 52%.

Kā liecina biržas kopējā statistika, tirdzniecībā vislabāk biržā klājies lietuviešiem, pēc tam seko Igaunija un visbeidzot Latvija. Akciju indeksu dinamika Viļņā +25,6%, Tallinā +18,4%, Rīgā +6,5%. Vidējais Baltijas Benchmark +19%.Aktivitāte augusi“Pērnais gads Nasdaq Baltijas biržās bijis ar pamatīgu aktivitātes kāpumu. Audzis finansējums uzņēmumu attīstībai, bijis rekordliels obligāciju emisiju skaits, un bijusi stabila akciju tirgus dinamika,” stāsta Nasdaq Riga mediju saziņas speciāliste Sanita Gailāne, piebilstot, ka pērn vērojama augoša investoru uzticība biržas uzņēmumiem un Baltijas kapitāla tirgus spējai nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. “2025. gads ir apliecinājums tam, ka Baltijas kapitāla tirgus ir jaudīgs, atvērts inovācijām un gatavs jauniem izaicinājumiem. Kopā mēs esam radījuši vidi, kurā uzņēmumi var augt, investori – attīstīties un sabiedrība – gūt labumu no kapitāla tirgus iespējām,” uzsver Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava.