Jaunākais izdevums

Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.

Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.

Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.

Tāpat, pēc viņa teiktā, eksporta attīstībai svarīgs faktors ir piekļuve enerģijai.

"Tā savukārt būs saistīta ar to, cik daudz un ātri mums izdosies spert soļus saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem. Nākotnē dzīves dārdzība jeb precīzāk naudas dārdzība būs saistīta ar energoefektivitāti un ilgtspēju. Tas izriet no zaļās politikas (green deal), kas nozīmē, ka nauda bankās būs lētāka tiem, kas ir zaļāki. Ja mēs spēsim piedāvāt mūsu ražotājiem enerģiju, kas ir zaļa, tad tā radīs konkurētspējīgu priekšrocību pret citiem, kuriem tas ceļš būs lēnāks," norādīja Rožkalns.

Tāpat, pēc viņa teiktā, arī cilvēkkapitālam ir nepieciešams īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa plāns.

"Īstermiņā, visticamāk, mums vajadzēs piesaistīt talantus no ārvalstīm uz kādu konkrētu laiku. Secinājums pēc eksportētāju intervijām par to, kā pietrūkst nozarēm, lai attīstītos, ir, kā radīt vairāk produktu ar augstāku pievienoto vērtību. Runa ir par valsts atbalstu digitalizācijai ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī jaunākās paaudzes iekārtās. Protams, ka bez cilvēkiem iekārtas nestrādās, tādēļ īstermiņā mums būs nepieciešami profesionāļi no ārvalstīm, jo, pat intensīvi apmācot savējos, viņu skaits būs nepietiekams, lai dubultotu vai trīskāršotu eksporta jaudas," atzina Rožkalns.

2023.gada pirmajā pusgadā Latvija eksportēja preces par 9,6 miljardiem eiro, kas ir par 4,5% jeb 456 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 70 miljonus eiro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem konkurētspējas veicināšanai

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, kas paredz precizēt aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo valsts budžeta finansējumu, piešķirot papildu 70 miljonus eiro.

Tostarp 2024.gadā un 2025.gadā piešķirti papildu pa 30 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 10 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunas investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 2022.gada 19.janvāra līdz 2022.gada 2.maijam organizēja Aizdevumu programmas pirmās atlases kārtas pieteikumu iesniegšanu, kurā tika saņemts liels pieteikumu skaits. Savukārt 2022.gada 3.novembrī tika izsludināta projektu izvērtēšanas sākšana slēgtā atlases kārtā, kura paredzēta pirmās atlases kārtas komersantiem, kuriem nepietika finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēgs 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamā informācija.

Iepirkums tiks veikts sarunu procedūrā, jo līguma izpildi var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, nepastāvot konkurences apstākļiem tehnisku iemeslu dēļ.

Līgums izpildāms līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Iepirkuma gala ziņojumā teikts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. "Michelin" restorānu ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

LIAA aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par līgumu būs pieejama 26.septembrī. Patlaban atbilstoši līguma noteikumiem LIAA plašāku komentāru sniegt nevar.

LETA jau vēstīja, ka pērn novembrī LIAA noslēdza līgumu ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" 150 000 eiro apmērā par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Ideju apvienojot ar zinātni, top inovatīvi produkti eksportam

Db.lv, 26.01.2024

Programmas ietvaros ir izstrādāta specializēta elektroniskā plate, kas ļaus pilnveidot SIA “Adventum Tech” radīto inovatīvo būvkonstrukciju noslodzes mērīšanas ierīci, ļaujot optimizēt ražošanas izmaksas un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) panākta vienošanās par Somijas uzņēmuma “Crimppi” ienākšanu Latvijā.

Vāsas pilsētā 2000. gadā dibinātais uzņēmumus “Crimppi” ir Somijas vadošais vadu instalāciju un elektronisko komponenšu ražotājs medicīnas, enerģētikas un elektronikas sektoram. Plānots, ka rūpnīca uzsāks ražošanas procesu jau šī gada pirmajā ceturksnī.

“Latvijas rūpnīca paplašinās mūsu uzņēmumu grupas tīklu un ļaus klientiem nodrošināt labāku apkalpošanas servisu. Pateicoties jau esošajām iestrādēm ražošanu būs iespējams uzsākt samērā strauji. Sākotnēji plānots uz Liepājas pārcelt daļu no pasūtījumiem, kas ienākuši Horvātijas rūpnīcā,” stāsta “Crimppi” izpilddirektors Timo Harri.

Latvija par jaunās rūpnīcas vietu izvēlēta ģeogrāfisku un vides apsvērumu dēļ, kas samazinās iekšējo transportu starp uzņēmuma ražotnēm kā arī ievērojami samazinās produkcijas piegādes attālumu un laiku klientiem. Latvija izvēlēta kā labākā investīciju vieta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, izvērtējot gan darbaspēka, gan arī loģistikas aspektus. Juridisko atbalstu projektam sniedza Rödl & Partner.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma ceļvežu izdevējs "Lonely Planet" savā jaunākajā ceļvedī "Best In Travel 2024" iekļāvis Latvijas dabas takas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Pirmo reizi starp ceļveža apkopotajiem galamērķiem būs arī Latvija. Eksperti augstu vērtē Baltijas dabas bagātības un plašās iespējas tūrisma taku apmeklējumam, dodoties aizraujošos un dabu izzinošos pārgājienos.

Ceļveža 2024.gada mērķis ir turpināt iedvesmot ceļotājus, kā arī par godu ceļveža 50.gadadienai izdevēji ir apkopojuši "TOP 50" galamērķus, kurus ir vērts iekļaut savu ceļojumu maršrutos nākamajā gadā.

LIAA norāda, ka ceļvedis savus galamērķus vērtē dažādās kategorijās - tiek izceltas atsevišķas valstis, reģioni un pilsētas, kā arī eksperti ir izveidojuši divas jaunas kategorijas "Ilgtspēja" un "Vērtības".

Baltijas valstu pārgājienu taku tīkls "Baltic Trails" ir iekļauts kategorijā "Ilgtspēja".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" šodien paziņos Latvijas labākos restorānus, informē "Michelin" pārstāvji.

Pasākumam varēs sekot līdzi digitālā formātā visās ceļveža komunikācijas platformās - tīmekļa vietnē, mobilajās lietotnēs un sociālajos tīklos. Svinīgā ceremonija sāksies plkst.16.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Jau ziņots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "UPB" grupas būvniecības uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bijušais vadītājs Kaspars Rožkalns, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Rožkalna prioritātes jaunajā amatā ir "UPB nama" komandas vadība un attīstība, kā arī būvniecības pakalpojumu pārdošanas veicināšana. Viens no uzdevumiem ir arī digitalizācijas procesu virzīšana uzņēmumā.

Kompānijā norāda, ka Rožkalnam ir vairāk nekā 10 gadu kumulatīva pieredze dažādu komandu un uzņēmumu vadīšanā, tostarp pēdējos trīs gados LIAA direktora amatā. Iepriekš viņš vadījis arī tulkošanas biroju "Linearis" Baltijas valstīs un Ķīnā, kā arī LIAA pārstāvniecības Ķīnā un Vācijā.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Uģis Grīnbergs un Kristīne Silmane.

Jau ziņots, ka Rožkalna pēdējā darbadiena LIAA direktora amatā bija 2023.gada 29.septembris.

"UPB nams" ietilpst "UPB" grupas sastāvā un nodarbojas ar sabiedrisko, komerciālo, industriālo, sporta un cita tipa ēku būvniecībā, kā arī strādā "Design & Build" jeb apvienotajos projektēšanas un būvniecības projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos, investoru interese par Latviju joprojām ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vairāki Rīgas restorāni iekļauti nozīmīgā Skandināvijas gastronomijas ceļvedī

Db.lv, 04.08.2023

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Foto: Jason Henry

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas, bet ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.

„Latvijas ekonomikas transformācijas īstenošanai būtiska ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbības vide un pārdomāta investīciju piesaistes stratēģija, lai uzņēmējiem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur veikt ieguldījumus augstas pievienotās vērtības ražošanā, inovācijās un cilvēkkapitālā. Tāpēc kopā ar LIAA, kam ir nozīmīga loma ārvalstu investīciju piesaistē, turpinām pilnveidot iesāktās iniciatīvas stratēģisko investoru piesaistē, domājot gan par normatīvā regulējuma uzlabošanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu, gan valsts tēla atpazīstamību un konkurētspējas celšanu. Tādējādi panāksim straujāku ekonomisko aktivitāti, palielināsies arī investīciju apjomi un jaunu, labi apmaksātu darba vietu skaits reģionos,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Red Jackets neapmierināti ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” pauž neapmierinātību ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju.

“The Red Jackets” pārstāv 60 eksportētājus - nozares izcilniekus ar kopagrozījumu 2 miljardi eiro un ir straujāk augošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kuras uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu eksportspēju. "Mēs piekrītam, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts “Eksportētāji uz Baltkrieviju un Krieviju” ir nepatiess un aizvainojošs un daudziem Latvijas uzņēmumiem," norāda asociācija.

CSP uzņēmumu sarakstā tika iekļauta informācija par eksportētājiem 2022. gadā, ņemot vērā darījumus visa gada laikā, arī pirms 2022. gada 24. februāra un sankciju noteikšanas, un 2023. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Šādi dati neparāda, kuri uzņēmumi ir pametuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023. gadā, attiecībā pret 2022. gadu un analizējot datus pa gadiem šo ir iespējams novērot. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija ir tendencioza un mudina domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic, norāda “The Red Jackets”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija var un māk pelnīt ar lielajiem sporta un kultūras pasākumiem?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru