Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Uzņēmums “Lithuanian Airports” (“Lietuvos oro uostai”) šonedēļ noslēdza līgumu ar Latvijas būvuzņēmumu “A.C.B.”, kas jau šī gada rudenī plāno pārbūvēt Palangas lidostas skrejceļu, kā arī manevrēšanas ceļu un atsevišķas lidostas perona daļas.

Būvuzņēmums jau 2017. gadā veica Viļņas lidostas skrejceļa pārbūvi. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ieguvušais uzņēmums veiks visus līgumā paredzētos būvdarbus par 13,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Palangas lidostas rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts modernizēt ne tikai skrejceļu, bet arī manevrēšanas ceļu un nozīmīgas perona daļas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju galvenie būvdarbi norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Būvdarbu ietvaros lidostas darbība tiks apturēta uz laiku līdz 45 dienām, kas ir visīsākais iespējamais būvdarbu veikšanas laiks.

“Mums šis ir jau otrais liela mēroga lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas projekts Lietuvā, jo 2017. gadā “A.C.B.” izpildīja tehnoloģiski līdzīgu projektu Viļņas lidostā, ko arī pārvalda uzņēmums “Lithuanian Airports”. Toreizējā projektā 35 dienās rekonstruējām skrejceļa segumu vairāk nekā 150 000 m2 platībā. Pateicoties šai pieredzei, esam pārliecināti, ka spēsim izpildīt projektu Palangas lidostā saskaņā ar klienta noteikto grafiku, ievērojot visas tehniskās un kvalitātes prasības,” saka “A.C.B.” uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Investējot 13,8 miljonus eiro, Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management, kuru pārrauga Lietuvas Banka, ir sākusi būvēt ekonomiskās klases zīmola Hampton by Hilton lidostas viesnīcu.

Viesnīcā būs 189 istabas, tā atradīsies viena kilometra attālumā no nozīmīga transporta mezgla - Starptautiskās lidostas Rīga. Šī ir pirmā starptautiskās ķēdes viesnīca, kas top šīs lidostas tuvumā.

Plānots, ka Hampton by Hilton atvērsies nākamā gada otrajā ceturksnī. Projekta kopējā vērtība ir 13,8 miljoni eiro. Ģenerāluzņēmējs - Latvijas būvniecības uzņēmums UPB.

I Asset Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Airport Hotels Fund direktors Laurynas Antropikas ir gandarīts, ka viesnīcas celtniecība tika sākta, neraugoties uz visām bažām par pasažieru skaita samazināšanos pašreizējās Covid-19 situācijas dēļ.

"Projeks ir nišas ieguldījums reģionā - ap Rīgas lidostas teritoriju nav zīmolu viesnīcu, līdz ar to pašlaik konkurence nav liela. Starptautiskās lidostas Rīga potenciāls ir milzīgs - tā apkalpo gandrīz 50% Baltijas reģiona pasažieru, tās mērķis ir kļūt par lidostu centru Ziemeļvalstu reģionā. Turklāt projekta Rail Baltica ietvaros 2026. gadā starptautiskajā lidostā Rīga tiks atvērta jauna dzelzceļa stacija. Lidostas stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojuma centrs Baltijā. Pandēmija mūs nebiedē sākt jaunās viesnīcas celtniecību, jo esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc viesnīcas šajā apkaimē būs," saka L.Antropikas.

Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Krievijas un Ukrainas tirgus zaudēšanas tiešā ietekme uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" budžetu būs apmēram septiņi miljoni eiro, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tostarp apmēram četri miljoni eiro ieņēmumi šogad budžetā bija plānoti no Krievijas tirgus, bet trīs miljoni eiro - no Ukrainas tirgus.

Odiņa stāstīja, ka tie ir apmēram 9% no lidostas budžeta.

Pašreiz lidosta vēl neredz iemeslu pārskatīt stratēģiju līdz 2027.gadam. Lidostas valdes priekšsēdētāja stāstīja, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā nesekoja liels skaits atceltu lidojumu, tāpat līdz šim nav bijis būtisks pārvadāto pasažieru skaita kritums.

Viņa gan neizslēdza iespēju, ka ģeopolitiskā situācija varētu mazināt tūristu vēlmi lidot uz Rīgu.

Tāpat Odiņa uzsvēra, ka noteikti celsies izmaksas gan rezerves daļām, gan resursiem, tāpēc, iespējams, ļoti sadārdzināsies plānotie investīciju projekti.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" un Ungārijas "Wizz Air" tiesā apstrīdējušas Viļņas lidostas lēmumu no šā gada sākuma palielināt lidostas nodevas aviokompānijām.

20.janvārī Viļņas administratīvā apgabaltiesa pieņēma izskatīšanai lidsabiedrību sūdzību pret Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" un Lietuvas Transporta drošības administrācijas lēmumiem.

"Ryanair" un "Wizz Air" uzstāj, ka nepamatots ir operatorkompānijas vadītāja 2022.gada 22.jūlijā parakstītais rīkojums par Viļņas lidostas nodevu paaugstināšanu un administrācijas direktora 15.decembrī parakstītais rīkojums, ar kuru tika noraidīta jauno nodevu apstrīdēšana, pirmdien informēja tiesā.

Piektdien tiesa noraidīja aviokompāniju lūgumu apturēt jaunās nodevas līdz spēkā stājas tiesas spriedums.

"Lietuvos oro uostai" paziņoja, ka abas aviokompānijas bieži ir iesniegušas sūdzības par lidostu nodevām arī citās valstīs, un lidostas operatora vērtējumā sūdzība par Viļņas lidostas nodevām ir nepamatota.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Viļņas lidostā 31.janvārī oficiāli sākta jauna pasažieru izlidošanas termināļa būvniecība, kas ļaus palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un palielināt pakalpojuma kvalitāti, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Savukārt Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" izpilddirektors Aurims Stikļūns uzsvēra, ka projekts būtiski maina lidostas attīstības stratēģiju.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Viļņas lidosta ir izaugusi un "jaunais terminālis, kuru mēs visi gaidām, ļaus dubultot tās kapacitāti", ministrs sacīja būvdarbu sākšanas pasākumā.

Jaunais terminālis arī pacels pakalpojuma kvalitāti "pilnīgi citādā līmenī", viņš piebilda.

Ar jauno termināli Viļņas lidosta spēs padarīt efektīvāku visu infrastruktūru, jo īpaši pēc tam, kad Eiropas standarta sliežu platuma ātrvilciena dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars sasniegs lidostu, sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Savukārt lidostas operatorkompānijas vadītājs paziņoja, ka ar jaunā termināļa būvniecību tiek sākta visas Viļņas lidostas modernizēšanas programma.

Modernā termināļa projekts pašos pamatos mainīs lidostas attīstības stratēģiju un ļaus izlabot agrākos paplašināšanas darbos pieļautās kļūdas, teica Stikļūns.

Viļņas lidostas jauno izlidošanas termināli, kura platība būs 14 400 kvadrātmetru, būvē iepirkuma konkursa uzvarētājs "Eikos statyba", ar kuru noslēgts 50,2 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērts līgums.

Līdz 2024.gada beigām Viļņas lidostas pasažieru termināļu platība tiks palielināta par trešdaļu, tie stundā varēs apkalpot 2400 pasažieru, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā pašlaik.

Plānots, ka pasažieri jauno termināli varēs sākt izmantot 2025.gadā.

Viļņas lidostā pērn apkalpoja 3,91 miljonu pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem 2021.gadā un pieciem miljoniem pasažieru 2019.gadā, kad aviācijas sektoru nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina operatorkompānijas sniegtā informācija.

Papildinot lidostas klientiem pieejamo pakalpojumu klāstu, lidostā “Rīga” darbu sākusi elektroautomobiļu uzlādes stacija.

50 kW līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija ierīkota pie iebrauktuves lidostas P3 stāvvietā. Tā ir aprīkota ar CCS un CHAdeMO līdzstrāvas uzlādes konektoriem un Type2 maiņstrāvas konektoru, kas nodrošina, ka uzlādi var veikt jebkuram elektromobilim.

“Lidostas “Rīga” ilgtspējas stratēģija, pie kuras pašlaik strādājam, paredz, ka turpmākajos gados arī lidostas attīstībā – gan klientu pusē, gan lidostas darba procesos – pastiprinātu uzmanību pievērsīsim vides jautājumiem. Šis varbūt šķitīs neliels solis ilgtspējīgas lidostas darbības stiprināšanai, bet tā ir atbilde arī aizvien pieaugošam sabiedrības un arī lidostas klientu pieprasījumam un paradumu maiņai,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.