Jaunākais izdevums

Lielbritānijas valdība trešdien apstiprinājusi ieceri celt jaunu kodolspēkstaciju Anglijas austrumos, kas nodrošinās sešus miljonus mājsaimniecību ar elektroenerģiju, kuras ražošana nerada oglekļa izmešus.

Valdība cer, ka spēkstacija, kuras plānotā jauda sasniegs 3200 MW, palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam padarīt Lielbritāniju par nulles līmeņa oglekļa emitētāju.

Jau janvārī valdība paziņoja, ka projektā gatava investēt vēl 100 miljonus mārciņu (117 miljonus eiro).

Papildu investīciju mērķis ir piesaistīt Saizvelas C atomelektrostacijas (AES) būvei jaunus partnerus līdztekus Francijas enerģētikas gigantam EDF.

Šobrīd 80% projekta pieder EDF, bet atlikušie - Ķīnas valdības kontrolētajam uzņēmumam CGN.

Sarunas ar EDF par šo projektu Londona sāka jau pagājušajā gadā, un mediji ziņoja, ka Ķīna varētu tikt no tā izspiesta, ņemot vērā Lielbritānijas vēsās attiecības ar Pekinu.

Projekta attīstībai Lielbritānijas valdība jau iepriekš atvēlējusi 1,7 miljardus mārciņu.

Sagaidāms, ka AES būve ilgs deviņus līdz 12 gadus.

CGN kopā ar EDF jau piedalās Hinklipointas AES būvē Anglijas dienvidrietumos. Tā ir pirmā kodolspēkstacija, kuras būve uzsākta pēdējo divu desmitgažu laikā.

Šobrīd Lielbritānijā darbojas 15 kodolreaktori, taču daudzu reaktoru dzīvescikls tuvojas beigām.

Līdzšinējais premjerministrs Boriss Džonsons solīja ik gadu uzbūvēt pa jaunam kodolreaktoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.

Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.

Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.

Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pieaug atbalsts mazas modulāras atomelektrostacijas (AES) izveidei valstī, liecina jaunākās aptaujas rezultāti.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Kantar Emor" šomēnes veiktā aptaujā 69% respondentu ar "jā" un "drīzāk jā" pauda atbalstu mazas modulāras kodolstacijas izveidei. Šādu projektu plāno īstenot kompānija "Fermi Energia".

Tas ir lielākais atbalsts AES kopš 2019.gada, kad pirmo reizi veikta tamlīdzīga aptauja.

Uz jautājumu, vai viņi atbalsta, ka tiek izskatīta iespēja jaunas paaudzes kodolstacijas izveidei Igaunijā, lai garantētu piegāžu drošību, 38% aptaujāto izvēlējās atbildi "jā" un 31% teica "drīzāk jā". Savukārt 11% atzīmēja atbildi "drīzāk nē" un 9% - "nē". 11% respondentu konkrētu atbildi neizvēlējās.

"Salīdzinājumā ar janvārī veiktu aptauju ir pieaudzis pārliecinoša atbalsta paudēju īpatsvars, bet to, kuriem nav konkrēta viedokļa, un to, kuri ir pret, īpatsvars turpina sarukt. Šogad cilvēku skatījumu uz jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku, ļoti ietekmējušas enerģijas cenas un ar piegāžu drošību saistītie jautājumi, kas arī atspoguļojas aptaujas rezultātos," komentēja "Fermi Energia" komunikācijas vadītājs Mihkels Loide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vitenbergs neizslēdz iespēju Latvijā nākotnē būvēt neliela izmēra AES

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja neliela izmēra atomelektrostaciju (AES) tehnoloģijas būs pieejamas par pieņemamu cenu, nākotnē nav izslēgta šādas AES izveide arī Latvijā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs skaidroja, ka viņa vizītes laikā ASV panākta vienošanās ar ASV valdības programmu "First Initiative" par Latvijas piedalīšanos šādu mazizmēra AES tehnoloģiju izpētē un radīšanā.

Vitenbergs skaidroja, ka izmantojama tehnoloģija varētu tikt radīta ap 2030.gadu. "Svarīgi ir piedalīties tās tapšanā, lai brīdī, kad tehnoloģija ir izdevīga, to varētu realizēt. Tāpēc ir vienošanās, ka Latvija būs pārstāvēta šajā programmā," teica Vitenbergs.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt normu, ka Latvijas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru AES būvniecībai Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts atomenerģijas korporācija "Rosatom" sākusi būvēt Ēģiptes pirmo atomelektrostaciju (AES).

Uz šonedēļ notikušo būvniecības sākuma ceremoniju bija ieradies "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Ļihačovs, teikts "Rosatom" paziņojumā.

Topošā AES, kurai būs četri reaktori, atrodas Vidusjūras piekrastes pilsētā Dabaā aptuveni 300 kilometru uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kairas.

Projekta vērtība ir apmēram 25 miljardi eiro.

Ēģipte apsvēra iespēju būvēt AES jau 80.gados, taču pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986.gada projekts tika atlikts.

Somijas enerģētikas uzņēmums "Fennovoima" maijā paziņoja, ka lauzis līgumu ar "Rosatom", kas paredzēja Somijā uzbūvēt trešo AES. Lēmums lauzt šo līgumu tika skaidrots ar riskiem, kurus rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Avārija Zaporižjas AES būtu katastrofa Ukrainai, bet ne Eiropai

LETA--UNN/POLITICO, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.

Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.

Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība apstiprinājusi kodolatkritumu glabātuves būvniecību, kurā atomelektrostaciju (AES) radioaktīvos atkritumus varētu droši uzglabāt 100 000 gadu.

"Ar to mēs parādīsim, ka varam izmantot kodolenerģiju kā tiltu, lai kļūtu par pasaulē pirmo industriālo valsti, kura atsakās no fosilā kurināmā," paziņoja Zviedrijas vides aizsardzības un klimata ministre Annika Strandhela.

Plānotā kodolatkritumu glabātuve tiks būvēta pēc 40 gadus ilguša pētījuma, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters". Tajā izlietotās kodoldegvielas stieņi un citi radioaktīvie atkritumi kopumā 12 000 tonnu apmērā tiks apglabāti 500 metru dziļumā kalnu klintī Fošmarkas AES tuvumā.

Apmēram 70 gadus pēc šahtas piepildīšanas ar kodolatkritumiem pieeja glabātuvei tiks noslēgta ar bentonītu, lai nenotiktu saskarsme ar ūdeni. Ekspertu vērtējumā, tāda metode ļaus kodolatkritumus droši glabāt 100 000 gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" izskatīs iespēju būvēt jaunus kodolreaktorus, apsverot arī mazus modulāros reaktorus, pirmdien paziņoja kompānija, kurai būtiskus zaudējumus radījis Krievijas lēmumus pārtraukt gāzes piegādes.

"Galvenā uzmanība izvērtējumā būs pievērsta Somijas un Zviedrijas tirgiem," informēja "Fortum".

Izvērtējums tiks sagatavots divu gadu laikā, un tajā "tiks noteiktas komerciālās, tehnoloģiskās un sociālās prasības" gan maziem modulārajiem reaktoriem, gan konvencionāliem lielajiem reaktoriem.

"Fortum" vēlas atjaunot savu stratēģiju, koncentrējoties uz ilgtspējīgu elektrību laikā, kad kompānija, kurai pieder vairākuma akcijas Vācijas enerģētikas uzņēmumā "Uniper", cietusi lielus zaudējumus saistībā ar Krievijas lēmumu pārtraukt gāzes piegādes.

Arī Zviedrijas topošā valdība piektdien paziņoja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai nodrošinātu pieaugošās elektrības vajadzības valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izvērtē Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī

LETA/ERR, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Okupanti Zaporižjas AES "pievieno" Krievijas korporācijai Rosatom

LETA--UKRINSKA PRAVDA, 12.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas pārstāvji informējuši Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) vadošos darbiniekus, ka spēkstacija tagad atrodas Krievijas atomenerģijas korporācijas "Rosatom" īpašumā, pavētījis Ukrainas Nacionālā Atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.

"Tā dēvētās militāri civilās administrācijas pārstāvji ieradās stacijā un sapulcēja vadību. Uzvārdus viņi nenosauc, runā tikai, ka viņi ir militāri civilās administrācijas pārstāvji," stāsta Kotins.

"Viņi paziņoja, ka šī tagad ir "Rosatom" stacija un ka tā Ukrainai vairs nepieder. Būtībā, ka ir atnākuši šeit uz ilgu laiku un šī tagad ir ordas teritorija, tāpēc atomstacijai ir jāstrādā atbilstoši "Rosatom" rīkojumiem," notikušo atstāsta Ukrainas uzņēmuma vadītājs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka "Rosatom" piedalījās Zaporižjas AES sagrābšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas kodolreaktora attīstītājs sāks inženierģeoloģisko kartēšanu

LETA--BNS, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženieru birojs "Inseneriburoo Steiger" drīzumā sāks inženierģeoloģisko kartēšanu Rietumviru apriņķī, kur Igaunijas kompānija "Fermi Energia" plāno būvēt mazu modulāro kodolreaktoru.

Viru-Nigulas pagasta Letipē ciemā tiks atzīmētas urbumu vietas un novembrī "Steiger" veiks trīs 90 milimetru urbumus 25, 60 un 80 metru dziļumā, lai noteiktu vietas inženierģeoloģiskos apstākļus, informēja "Farmi Energia".

"Labi apzinoties ģeoloģiskos apstākļus, mēs varēsim precīzāk plānot un samazināt būvniecības radītos riskus, ja valsts 2024.gadā principiāli izlems atbalstīt kodolenerģiju," paskaidroja "Fermi Energia" programmu direktors Tēts Nurmeoja.

Viņš sacīja, ka sākotnējā izpēte sniegs vispārēju pārskatu par iespējamās kodolreaktora atrašanās vietas ģeoloģiju.

"Pagaidām nekas nav izlemts par reaktora izveidi, to var izdarīt tikai pēc rūpīgām nacionālām izpētēm, nosakot piemērotu vietu atbilstoši nacionālajam detālplānojumam," turpināja "Fermi Energia" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somijā nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors

LETA--REUTERS, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā naktī uz svētdienu nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors, kas būs trešais reaktors Olkiluoto atomelektrostacijā (AES) un nodrošinās aptuveni 14% no Somijas pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmums "Teollisuuden Voima" (TVO) cer, ka jaunais reaktors samazinās nepieciešamību pēc elektroenerģijas importa no Norvēģijas un Zviedrijas.

Plānots, ka jaunais reaktors darbosies vismaz 60 gadus un stabilizēs elektroenerģijas cenas, kā arī spēlēs nozīmīgu lomu Somijas pārejā uz zaļāku enerģiju.

Reaktora jauda ir 1,6 gigavati. Tā būvniecība sākās 2005.gadā. Sākotnēji bija plānots, ka tas tiks atklāts 2009.gadā, bet dažādu tehnisku problēmu dēļ būvniecība tika vairākkārt atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Labāk mūsu pašu vēja ģeneratori, nevis ienaidnieks pagalmā

Armanda Vilciņa, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē

Armanda Vilciņa, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru