Pakalpojumi

Lielbritānijā testēs produktu piegādi atkārtoti izmantojamā iepakojumā

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Mazumtirgotājs "Tesco" Lielbritānijā ieviesīs jauninājumu, pircējiem tiešsaistē dodot iespēju iegādāsies produktus atkārtoti lietojamā iepakojumā, ziņo "BBC".

Mazumtirdzniecības gigants apvieno spēkus ar "Loop", kas sevi dēvē par "nulles atkritumu iepirkšanās platformu". Izmēģinājums aptver 150 preces, kuras tiks piegādātas atkārtoti izmantojamā iepakojumā, par kuru patērētāji veiks iemaksas.

Saskaņā ar vides organizācijas "Greenpeace" pausto pieaugošais pieprasījums pēc piegādēm uz mājām, kuru veicinājis Covid-19 uzliesmojums pasaulē, dod "reālu iespēju inovācijām atkārtoti lietojamā iepakojumā jomā".

Toms Szakijs, "Loop" vadītājs, informējis, ka šis būs pilotprojekts, bet piegādes aptvers plašu teritoriju, ieskaitot Ziemeļīriju.

Klienti pieteiksies pakalpojumam, noklikšķinot uz saites "Tesco" vietnē, un pēc tam varēs pasūtīt piegādi, kuru izpildīs kompānija "DPD".

Pēc produktu, kas ietver "Heinz" tomātu kečupu, "Persil" mazgāšanas līdzekli, "Coca-Cola" dzērienus un "Danone" jogurtus, izlietošanas klientiem būs jāvēršas pie "DPD", pasūtot iepakojuma nogādāšanu atpakaļ tirgotājam.

Iepakojuma tīrīšanu veiks uzņēmums "Ecolab" un nodos to atkārtotai izmantošanai.

Atbildot uz bažām par higiēnu, T. Szakijs sacījis: "Kad jūs ejat pie zobārsta, vai jums kādreiz ir ienācis prātā, ka zobārsta izmantotie instrumenti ir bijuši simtiem, varbūt tūkstošiem mutēs pirms jūsu? Nē? Atslēgvārds ir tīrīšana."

Viņš uzsvēris, ka iepakojuma tīrība nebūs patērētāja atbildība, tos tīrīs profesionāli.

T. Szakijs piebildis, ka pakalpojums, kas jau ir izmēģināts Francijā un ASV, koronavīrusa krīzes laikā šajos tirgos ir piedzīvojis būtisku pieaugumu.

"Mūsu mērķis šobrīd nav nauda - mēs zaudējam naudu šajā izmēģinājumā," atzinis T. Szakijs. "Loop" un Tesco vēloties saprast, vai Lielbritānijas sabiedrība ir ieinteresēta šajā pakalpojumā un kurās vietās ir lielākais pieprasījums. Plāns galu galā ir integrēt "Loop" "Tesco" tiešsaistes piegādes pakalpojumā.

TEV VARĒTU INTERESĒT:

Johnnie Walker viskijs tiks pārdots papīra pudelēs 

"Johnnie Walker", viskijs, kura "saknes" meklējamas pirms 200 gadiem, drīz būs pieejams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuri pārtikas iegādi internetā sākotnēji veica piespiedu kārtā, ir novērtējuši komfortu un arī turpmāk kaut kādā mērā izmantos interneta veikalu pakalpojumus, tomēr kopumā interese ir mazinājusies, biznesa portālam db.lv apliecināja tirdzniecības uzņēmumi.

"Kopš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, jutām ievērojami lielāku interesi par mūsu pakalpojumu – pieprasījums palielinājās līdz pat četrām reizēm. Jau pirmajā ārkārtējās situācijas dienā, 12. martā, mūsu serverim bija pārslodze, tādēļ, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs palielinājām darbinieku skaitu, būtiski palielinot gan komplektētāju, gan kurjeru skaitu. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, kā arī ir sākusies vasara, kas interneta pārtikas veikaliem tiek uzskatīta par nesezonu, jo cilvēki dodas atvaļinājumos, ārpus Rīgas un pēc straujā pieprasījuma kāpuma vērojams lēzens kritums," stāstīja interneta veikala "Barbora.lv" pārstāve Jekaterina Pukinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 un karantīnas ieviešana gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs būtiski ietekmēja daudzas uzņēmējdarbības jomas, tomēr viena no Baltijas reģionā lielākā kurjerdienesta Venipak pārstāvis saka, ka Latvijā sūtījumus viņa kompānija joprojām piegādā bez lieliem traucējumiem, bet kurjeri turpina sūtījumus piegādāt saņēmējiem visdrošākajā veidā – uz mājām.

„Ņemot vērā speciālistu ieteikumus, nolēmām, ka sūtījumus kurjeri piegādās tikai tiešā veidā uz mājām, jo šāds piegādes veids ir pats drošākais. Protams, sūtījuma nodošana saņēmējam ir bezkontakta, tam esam sagatavojušies, bet ļoti iesakām visiem cilvēkiem palikt mājās, tādā veidā pasargājot gan sevi, gan arī tuviniekus. Mūsuprāt, sūtījumu piegāde uz mājām ir ievērojami drošāks piegādes veids nekā, piemēram, sūtījuma piegāde uz pakomātu, jo cilvēkam nav jāpieskaras tām pašām plastmasas un metāla virsmām, kam pieskaras desmitiem un simtiem cilvēku dienā, ievadot sūtījuma ID vai veicot maksājums ar karti,” saka Venipak Latvija vadītājs Justas Šablinskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtika 2022. gadā kļūs krietni dārgāka, prognozē biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pie iemesliem nosaucot ne tikai energoresursu cenu izaugsmi, bet arī nacionālo likumdevēju izpratni par Zaļo kursu un nespēju ieviest samazinātu PVN visiem vietējiem pārtikas produktiem.

"Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir uzšāvis gaisā arī pārtikas cenas. Mūs, lauksaimniekus, uztrauc tas, ka pārtika kļūst dārgāka un tādējādi mazāk pieejama tieši Latvijas sabiedrībai. Mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize kļūst pieejama tikai bagātajiem. Ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku Zaļo kursu un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī,” pašreizējo situāciju skaidro J. Lazdiņš, uzsverot, ka Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem (PVN) pārtikai, kas to padara dārgāku nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru