Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Multifunkcionālā halle Arēna Rīga un viens no pasaules viedierīču ražotājiem Xiaomi Corporation paziņojuši par ilgtermiņa sadarbību. Saskaņā ar jauno piecu gadu līgumu, 12 500 apmeklētāju ietilpīgā arēna pārdēvēta par Xiaomi Arēnu.

Līguma detaļas, tostarp finanšu nosacījumi, ir konfidenciālas.

“Mēs pāršķiram jaunu lapu mūsu arēnas vēsturē. Mainās mūsu nosaukums, bet mēs paliekam uzticīgi vērtībām, kas vienmēr ir mūs raksturojušas—izcila apkalpošana pasākumu rīkotājiem un neaizmirstamas pieredze mūsu viesiem. Daudzu gadu garumā mēs ar lepnumu nesām Rīgas vārdu. Šodien mēs pārņemam starptautisku praksi, kurā pasaules vadošie arēnu zīmoli sadarbojas ar tādiem atpazīstamiem zīmoliem kā Xiaomi, nodrošinot sev attīstības iespējas,” akcentē Ģirts Krastiņš, Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs.

Xiaomi Centrālās un Austrumeiropas, kā arī Ziemeļvalstu reģiona ģenerāldirektors Dī Liu uzsver: “Mēs uzsākam sadarbību ar vienu no zināmākajiem un profesionālākajiem sporta un izklaides centriem šajā Eiropas reģionā pirmo reizi Xiaomi vēsturē. Viena no mūsu pamatvērtībām ir būt tuvāk mūsu zīmola faniem un veidot jēgpilnas attiecības ar viņiem. Šī partnerība mūs pietuvina sporta un mūzikas entuziastiem Rīgā, Latvijā un kaimiņvalstīs. Kopā ar arēnu mēs vēlamies radīt jauna līmeņa pieredzi pasākumu apmeklētājiem, izmantojot tehnoloģijas un inovācijas. Sadarbība ar Arēnu ir pirmais posms mūsu plāns. Jau drīzumā mēs plānojam sākt iniciatīvu sadarbībā ar vietējiem aktīvistiem, kas ir nozīmīgi Latvijas sabiedrībai un it īpaši jauniešiem.”

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

4. septembrī aprit gads, kopš Baltijas vadošais uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums "PRO BRO Group” atklāja savu pirmo automatizēto tuneļveida automazgātavu Latvijā, Rīgā, Juglas ielā. Gada laikā uzņēmums galvaspilsētā ir atklājis jau 4 mazgātavas, kopumā investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Latvijā uzņēmums joprojām redz lielu potenciālu biznesa paplašināšanai, ko pierāda augošais klientu skaits. Lai arī joprojām popularitātes augšgalā ir pašapkalpošanās mazgāšanas iespējas, uzņēmums ir pārliecināts, ka šī tendence Latvijā tuvākā gada laikā mainīsies, jo jau šobrīd uzņēmuma dati liecina, ka Latvijā klienti arvien vairāk iegādājas automazgātavu abonementus.

Ienākot Latvijas tirgū, kā lielāko izaicinājumu “PRO BRO” min cilvēku paradumu mainīšanu, jo īpaši visā, kas saistīts ar auto uzturēšanu. Piemēram, pēdējo gadu laikā Latvijā milzīgu popularitāti ir iemantojušas pašapkalpošanās automazgātavas, kuru izmantošana jau daudziem kļuvusi par ikdienu. Uzņēmumā skaidro, ka tā rezultātā Latvijā valda priekšstats, ka pašapkalpošanās automazgātavas ir izdevīgākas gan naudas, gan laika ziņā. Taču “PRO BRO” pieredze rāda, ka tie, kas izmēģina tuneļveida mazgātavas, izvēlas tās izmantot arī turpmāk, jo galu galā pašiem nekas nav jādara un auto tiek kvalitatīvi nomazgāts mazāk nekā divu minūšu laikā.

Izsoļu nams "Sotheby's" novembrī Londonā izsolīs angļu matemātiķa Alana Tjūringa portretu, kuru darinājis humanoīds robots.

Tā būs pirmā reizei, kad pazīstams izsoļu nams pārdod mākslas darbu, ko gleznojis robots, un sagaidāms, ka gleznas cena varētu sasniegt 180 000 eiro.

Portretu veidojis robots "Ai-Da". Glezna pirmo reizi tika izstādīta šī gada maijā ANO mītnē reizē ar vēl četriem "Ai-Da" veidotiem portretiem.

"Ai-Da" vizuāli atgādina jaunu sievieti. Robotam ir seja ar lielām lielām acīm un brūna parūka. Robots darbojas, izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, tam ir kameras acīs, kā arī bioniskas rokas.

"Ai-Da" radīja Oksfordas un Birmingemas universitāšu mākslīgā intelekta speciālisti zinātnieka un galerijas vadītāja Eidana Mellera vadībā.

"Sotheby's" Digitālās mākslas tirgus norisināsies no 31.oktobra līdz 7.novembrim.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Aizvadītajā sestdienā, 10. janvārī, Xiaomi Arēnā norisinājās trešais un līdz šim vērienīgākais cīņu sporta pasākums no “BAZARA 0 Fight Club” sērijas. Pilna arēna, 12 intensīvas cīņas un starptautisks dalībnieku sastāvs padarīja “BAZARA 0 Fight Club III” par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas cīņu sporta kalendārā.

Vakara centrālais notikums bija galvenā cīņa starp Latvijas publikai labi zināmo šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu. Rozentāls ieradās uz cīņu ar pilnu šova arsenālu, efektīgi nolaižoties no Xiaomi Arēnas griestiem — šāds iznāciens līdz šim Latvijas cīņu pasākumos nebija redzēts. Tas bija īpaši simboliski, ņemot vērā sarežģīto posmu sportista karjerā pēc pleca savainojuma 2025. gada rudenī. Pašā ciņā Rozentāls jau no pirmajām minūtēm diktēja tempu, agresīvi spiežot ar sitienu sērijām un kontrolējot cīņas ritmu. Otrajā raundā viņš noslēdza cīņu ar pārliecinošu nokautu, izcīnot uzvaru ar TKO/KO un apliecinot savu gatavību augstākā līmeņa cīņiem.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Plāns pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) apdraud vitāli svarīgu pakalpojumu pieejamību lauksaimniecības nozares pārstāvjiem reģionos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

“VTUA pakalpojumus nodrošina 24 klientu centros, kas izvietoti tuvāk lauksaimniekiem reģionos. CSDD centri galvenokārt koncentrēti lielākajās pilsētās, kas nozīmētu mazāku pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

“VTUA pievienojot CSDD, pastāv risks, ka lauksaimniecības tehnikas specifiskās vajadzības kļūs otršķirīgas,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Biedrība atgādina, ka VTUA un CSDD funkcijas ir atšķirīga. CSDD darbība galvenokārt saistīta ar transportlīdzekļu satiksmi, vadītāju kvalifikāciju, satiksmes drošību un e-mobilitāti, savukārt VTUA specializācija ir lauksaimniecības tehnikas tehniskā uzraudzība, darba drošība, agregātu sertifikācija un kultūrvēsturisko funkciju uzturēšana.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Labklājības ministrijas dati liecina, ka teju 40% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar kādu no diskriminācijas veidiem – dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības u.c. Šie rādītāji ir ļoti augsti, turklāt, digitālo tehnoloģiju attīstība ir radījusi arī situācijas, kad arī mākslīgais intelekts (MI) diskriminē cilvēkus.

MI mācās no cilvēku aizspriedumiem un vēsturiskajiem lēmumiem, rezultātā pieņemot diskriminējošus lēmumus, piemēram, darbā pieņemšanas, kredītu piešķiršanas vai pat veselības aprūpes jomās. To dēvē par algoritmisko diskrimināciju.

MI diskriminācija izpaužas dažādās jomās

Saskaņā ar definīciju, diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ, piemēram, dzimuma, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās vai politiskās pārliecības, sociālās izcelsmes vai seksuālās orientācijas. Būtībā tas nozīmē, ka konkrētiem cilvēkiem vai cilvēku grupām tiek radītas nelabvēlīgas situācijas bez objektīva pamata. Mūsdienās to dara arī MI un šī diskriminācija var izpausties dažādās jomās – darba tirgū, veselības aprūpē, satiksmes infrastruktūrā, kredītspējas vērtēšanā u.tml.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Vēja turbīnu apkopes uzņēmums "Aerones Engineering" pērn strādāja ar 7,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 56,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65% līdz 9,208 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījumu pamatā veidoja ienākumi no vēja turbīnu apkalpošanas sistēmu pārdošanas vai nomas. 2024. gadā tika saražotas 69 jaunas robotiskās sistēmas salīdzinājumā ar 64 sistēmām 2023. gadā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka 2024. gadā pieaudzis darbinieku skaits, kas pamatots ne tikai ar robotu pamatražošanu, bet arī ar iekārtu apkopi, servisu un rezerves daļu piegādi esošajām un jaunajām robotu iekārtām.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2024. gadā tika pabeigti būtiskākie investīciju un izpētes procesi zibens novades sistēmām, torņu mazgāšanas, lāpstiņu mazgāšanas, pretapledojuma uzklājuma un iekšējās inspekcijas robotiskajām sistēmām.

Karstums, saule un ūdens rada lielāku slodzi matiem nekā šķiet sākumā. Vasaras laikā mati kļūst sausāki, trauslāki un zaudē savu spīdumu, īpaši, ja tie nav aizsargāti. Tādēļ ir svarīgi jau laicīgi ieviest vienkāršus, bet efektīvus kopšanas paradumus, lai mati arī šajā sezonā izskatītos veselīgi. Viens no populārākajiem veidiem, kā pasargāt matus, ir izmantot dabīgās eļļas – piemēram, labākā lavandas eļļa palīdzēs saglabāt mitrumu un mazināt sausumu pēc sauļošanās vai baseina apmeklējumiem.

Matu Mitrināšana, Īpaši Vasaras Sezonā, Ir Ļoti Svarīga

Sausums ir viens no lielākajiem matu ienaidniekiem vasarā – saules stari, sāļais jūras ūdens un hlorēts baseina ūdens kaitē matiem. Rezultātā – mati kļūst lūstoši, nedzīvi un grūti ieveidojami.

Dabīgie līdzekļi, piemēram, alvejas želeja, kokosriekstu eļļa un lavandas eļļa, palīdz saglabāt mitrumu ne tikai matos, bet arī galvas ādā. Ieteicams reizi nedēļā veikt mitrinošu masku – sajauc kokosriekstu eļļu ar dažiem pilieniem lavandas eļļas, uzklāj uz matiem un atstāj iedarboties vismaz 30 minūtes. Pēc tam rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni un maigu šampūnu.

Aizsardzība Pret Saules Stariem

“BAZARA 0 Fight Club III” notiks 2026. gada 10. janvārī Rīgas Xiaomi Arenā.

Jau trešais strauji augošās “BAZARA 0” cīņu sērijas pasākums pulcēs vadošos Latvijas cīņu sportistus un cīkstoņus no ārzemēm, mērojot spēkus zem īpašiem hibrīdnoteikumiem.

Pasākums sola skatītājiem adrenalīna pilnas cīņas ar augstākās klases tehnisko noformējumu, ceļot Baltijas cīņas šovus jaunā līmenī.

“BAZARA 0” komanda jau iepriekš pierādījusi savus spēkus ar pirmajiem diviem šoviem. 2025. gada 8. maijā notikušais “BAZARA 0 Fight Club II” aizvadīja 10 hibrīdnoteikumu cīņas būrī, savukārt trešajam šovam paredzēta paplašināta 12 pāru programma.

Galvenās gaidāmās cīņas ietver attiecību skaidrošanu starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu, cīņu par “BAZARA 0 Fight Club” Pound-for-Pound kikboksa čempiona jostu starp Latvijas kikboksa leģendām Zauru Džavadovu un Kristapu Zīli, kā arī smagsvarus Arturu Skabarnieku un Kventinu “Ruskov” Domingos. Šovā piedalīsies arī Latvijas bijušais WBO Eiropas čempions boksā Ričards Bolotņiks, ADCC pasaules čempionu Hasans Mežijevs, brāļi Aukštikalni un citi.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi: