Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieki uzsvēra, ka šīferi pašvaldībās varēja nodot līdz 1.oktobrim, bet lauksaimniekiem termiņš bija neizdevīgs, jo tobrīd vēl aktīvi notika sējas darbi.

Lauku atbalsts dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš solīja jautājumu atkārtoti aktualizēt pašvaldībās, lai šīfera nodošanas termiņu pagarinātu.

Vienlaikus lauksaimnieki uzsvēra, ka šīfera nodošana izmaksā 400 eiro par tonnu, tādējādi divas kravas izmaksā 8000 eiro, taču lielākajai daļai lauksaimnieku brīvu līdzekļu šīfera utilizācijai nav.

Pēc lauksaimnieku paustā, ņemot vērā, ka šīferis ir bīstams materiāls, tā savākšanu būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.

Apdrošinātājiem saistībā ar pagājušās nedēļas vētru pieteiktas atlīdzības 13-14 miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāji ir saņēmuši kopumā teju 2500 pieteikumu saistībā ar 7.augusta vētras nodarītajiem postījumiem.

Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro, tostarp 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par sējumiem nodarītajiem postījumiem, 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par īpašumiem nodarītajiem postījumiem, piemēram, jumtiem un logiem, bet 3-4 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem.

Abāšins pieļāva, ka atlīdzību apmērs varētu vēl augt.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Biznesa veiksme lielā mērā saistīta ar komandu, kā arī vadītāja spēju piesaistīt atbilstošākos un labākos cilvēkus savam uzņēmumam, domā Anna Andersone, biedrības Riga TechGirls vadītāja.

Mūsdienās cilvēki un intelektuālais kapitāls ir viens no svarīgākajiem resursiem, jo tikai ar īsto komandu iespējams nodrošināt atbilstošu darba kvalitāti un sasniegt īstos cilvēkus, spriež A.Andersone, uzsverot, ka komanda ir arī aspekts, ko vērtē investori, izsverot iespējas ieguldīt kādā uzņēmumā. Bizness, tāpat kā pasaule kopumā, ir ļoti neparedzams, tāpēc jārēķinās, ka jebkurš plāns, lai cik kārtīgi izkalkulēts, var neizdoties, atgādina Riga TechGirls vadītāja. Tieši komanda ir tā, kam jāspēj uzņēmumu izstūrēt arī vētrā un atrast labāko risinājumu neparedzētās situācijās, un šādas situācijas būs vienmēr, secina A.Andersone.

Iet tēva pēdās

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Itālijas ministru kabinets ceturtdien pieņēma dekrētu, kas paredz atgriešanos pie sen iecerēta projekta par 3,2 kilometrus gara tilta uzcelšanu starp Sicīlijas salu un kontinentu.

Dekrēts nosaka "neatliekamus nosacījumus stingra savienojuma uzcelšanai starp Sicīliju un Kalabriju", teikts valdības paziņojumā presei.

Dekrēta mērķis ir ātri atgriezties pie plāna uzcelt tiltu, kas savienos Mesīnas pilsētu Sicīlijā ar Kalabrijas reģionu Apenīnu pussalas dienvidos.

Parlamentam divu mēnešu laikā ir jāpārveido šis dekrēts par likumu. Saskaņā ar plānu tilta būves projekts jāapstiprina līdz 2024.gada 31.jūlijam, bet būvniecība jāsāk līdz 2024.gada beigām, ziņoja vietējie mediji.

"Pēc 50 gadus ilgas runāšanas šis ministru kabinets apstiprina tiltu, kas savieno Sicīliju ar pārējo Itāliju un Eiropu," sacīja transporta ministrs Mateo Salvīni, nosaucot to par "vēsturisku dienu".

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Elektroapgāde pirmdien plkst.7 traucēta vēl apmēram 1500 elektroenerģijas sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

"Sadales tīkla" pārstāvji atzīmē, ka nedēļas nogalē novērsts 191 vidēja sprieguma un 612 zemsprieguma bojājumi, ko radīja postošā vētra. Bojājumus elektrotīklā galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un to zari, bojāti balsti un citi elektrotīkla elementi.

Tāpat kompānijā norāda, ka bojājumu novēršanu apgrūtināja spēcīgais vējš un lietusgāzes, kas ietekmēja brigāžu pārvietošanās ātrumu un piekļūšanu bojājumu vietām.

Kopumā pie bojājumu novēršanas strādāja vairāk nekā 80 operatīvā darba brigādes jeb vairāk nekā 360 elektromontieru.