SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Čiekurkalna tirgus teritorijā 4. jūnijā pilnībā tiks atvērts Latvijā vienīgais Zemnieku tirdzniecības centrs.

Šī tā saucamā zaļā tirgus, kur tieši no saimniecībām produkciju piedāvā Latvijas zemnieki, pirmā kārta tika atklāta jau februārī, bet tagad ekspluatācijā tiek nodota arī 2. un 3. kārta, tādējādi centrs ir ieguvis savu galīgo veidolu.

Zemnieku tirdzniecības centra Čiekurkalnā kopplatība ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis kvadrātmetru un tajā pastāvīgi «saimnieko» vairāk nekā 50 Latvijas zemnieku saimniecības, kas gatavas rīdziniekiem tiešā veidā tirgot savu produkciju. Lai atzīmētu tirdzniecības centra pabeigšanu, zemnieki nolēmuši par godu šim notikumam atvērt Zemeņu tirgu un nosvinēt šo notikumu ar trīs dienu ilgu Zemnieku maratonu.

«Čiekurkalna tirgus bija Rīgas pastāvīgo zaļo tirgu jaunatklājējs, jo līdz šim pilsētā vienīgi gadatirgos un atsevišķās nelielās vietās varēja iegādāties zemnieku produkciju, bet mēs bijām pirmie, kas zaļo tirgu padarīja par pastāvīgu tirgošanās vietu,» stāsta AS «Čiekurkalns» ģenerāldirektors Juris Āzers. Tirgus vadītājs atgādina, ka zemniekiem par samazinātām cenām tiek piedāvātas īpašas tirdzniecības vietas, bet apmaiņā pret šo tirgus pretimnākšanu zemnieki piedāvāja maznodrošinātajiem rīdziniekiem savu produkciju par ievērojami pazeminātām cenām. 4. jūniju var uzskatīt par Zemnieku tirdzniecības centra dzimšanas dienu, jo beidzot pilnībā nododam šo kompleksu ekspluatācijā un zemnieki ir ieguvuši mūsdienīgas un labiekārtotas tirdzniecības telpas, tā J. Āzers.

Nekustamā īpašuma tirgū varētu dominēt atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms, prognozē Ziemeļeiropas nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Newsec.

2008. gadā vairākums tirgus dalībnieku izjuta globālo ekonomisko krīzi, un finansējums nekustamā īpašuma nozarē gandrīz izsīka. No tirgus pazuda pircēji, kas nekustamo īpašumu iegādājas par aizņemtiem līdzekļiem. Sagaidāms, ka 2009. gadā tirgū dominēs pircēji no Vācijas, kas gatavi par īpašumu maksāt skaidrā naudā, kā arī oportūnistiskie fondi un citi atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms. Tomēr sagaidāms, ka finansējuma trūkuma un vispārējās tirgus nestabilitātes dēļ investīciju aktivitāte kopumā saglabāsies ļoti zema, prognozē kompānija.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ierosina slēgt lielveikalus svētdienās, kas ļaus Latvijas iedzīvotājiem biežāk doties uz laukiem, iepazīt zemnieku saimniecības un pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem.

Latvijas saimniecību saražotā pārtika lielveikalu plauktos jau izsenis konkurē ar importa produkciju cenas ziņā. Lai atbalstītu vietējās saimniecības un pārtikas ražotājus, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs aicina novembrī, valsts svētku mēnesī, svinību galdus klāt ar pašmāju produkciju.

Pārtikas precēm lielveikalos jau ilgstoši ir novērotas augstas cenas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, mazāk turīgie iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē pat trešdaļu no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Turklāt, pērkot pārtiku, Latvijas iedzīvotāji tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi.

“Diemžēl tieši vietējai produkcijai lielveikalos cena nereti ir augstāka kā importa produkcijai. Atsevišķām Latvijā audzēto dārzeņu grupām uzcenojums lielveikalos ir trīs reizes lielāks par pašizmaksu. Ja uzcenojums vietējiem kartupeļiem, kāpostiem un bietēm sasniedz 200%, mēs garantējam peļnu lielajām lielveikalu ķēdēm, nevis vietējam ražotājam.

Konkurences padome (KP) 12.oktobrī pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Palink par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam piemērots naudas sods Ls 25 725 apmērā.

Pagājušā gada 4.aprīlī Daugavpils tirdzniecības parka SOLO telpās tika atvērts SIA Palink pārtikas un ikdienas preču patēriņa veikals IKI. Līdz tam šajā telpās darbojās RIMI lielveikals, tādējādi jaunā veikala atvēršanai bija nepieciešama KP atļauja.

Saskaņā ar Konkurences likumu, šādi darījumi, kuru ietvaros viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), ir uzskatāmi par apvienošanos, jo aktīvu lietošanas ieguvējs palielina savu tirgus daļu konkrētajā tirgū.

Sods par apvienošanās nepaziņošanu tiek piemērots, jo šāda uzņēmumu rīcība, apvienošanos nepaziņojot, liedz KP efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus. Soda piemērošana arī attur konkrēto un citus uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu veikšanas nākotnē, skaidro KP.

Viens no Latvijā lielākajiem tirdzniecības centriem Domina Shopping ir noslēdzis sadarbības līgumu ar mazumtirdzniecības tīklu SIA Maxima Latvija par telpu nomu pārtikas lielveikala atvēršanai, informē Domina Shopping.

Jaunais lielā formāta Maxima XXX pārtikas veikals aizņems 4000m2 tirdzniecības centra platības. Jaunā veikala atklāšanā Maxima Latvija plāno investēt vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Abi uzņēmumi prognozē, ka jaunais Maxima XXX lielveikals tirdzniecības centra Domina Shopping apmeklētājiem varētu tikt atvērts šā gada vasarā. Taču precīzs atklāšanas laiks būs atkarīgs no visu uzraugošo institūciju lēmumiem, tajā skaitā Konkurences padomes atzinuma.

«Pārtikas lielveikals ir jebkura tirdzniecības centra neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc, ejot uz mērķi nodrošināt mūsu klientiem iepirkšanās iespējas plaša sortimenta pārtikas lielveikalā, jau kādu laiku risinājām sarunas ar SIA Maxima Latvija,» uzsver t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Ar lūgumu rast iespēju Rīgā atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam, lai varētu Rīgas brīvostā nogādāt rekordlielu graudu ražu, domē vērsusies Zemnieku saeima.

Lai to nodrošinātu, uzdots atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam. Dots rīkojumu nodrošināt zemnieku kravas transporta diennakts kustību maršrutā Akmens tilts – Rīgas brīvosta no 14. augusta līdz 1.septembrim.

Zemnieku saeima norāda, ka šogad Latvijas lauksaimnieki plāno eskportēt rekordlielu graudaugu un rapša ražu. Latvijā nav iespējama tik lielas ražas uzglabāšana, tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk to nogādāt uz transporta kuģiem Rīgas brīvostā.

Zemnieku saeima jau šā gada jūlijā beigās izplatīja paziņojumu, ka Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tāpēc jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Ņemot vērā pircēju interesi un vēlmi iegādāties Latvijā audzētus un ražotus produktus, Rimi hipermārketā Pulkveža Brieža ielā sadarbībā ar lauku labumu tirgotāju SIA Lauku Rudzupuķe atvērts zemnieku produkcijas veikaliņš Klēts.

Tajā Rimi pircējiem būšot iespēja iegādāties gandrīz 1000 dažādus produktus, ko piegādās vairāk nekā 75 zemnieku saimniecības no visas Latvijas.

Jaunatvērtā zemnieku veikaliņa Klēts platība ir apmēram 70m2, tajā kopumā nodrošinātas 4 jaunas darba vietas.

No gaļas produkcijas Klētī būs iespējams iegādāties, piemēram, SIA Rāmkalni Serviss gaļas izstrādājumus, tostarp arī pelmeņus. Piedāvājumā būs arī SIA Sidrabjērs jēra gaļa un z/s Jaunliepas savvaļā augušie broilercālīši un pīles. Savukārt dārzeņu un dažādu pavasara zaļumu sortimentā pircējiem būs pieejami z/s Eicēni un zemnieku kooperatīva Zaļais Grozs bioloģiskie dārzeņi un zemnieka Jāņa Bērziņa audzētā produkcija.

SIA Rimi Latvia sadarbībā ar lauku labumu piegādātāju SIA Rāmkalni Serviss ieviesusi jaunu konceptu veikals veikalā un Rimi hipermārketā t/c Spice atvērusi zemnieku veikaliņu Klēts.

Pilotprojekts, kas jau veiksmīgi pērn īstenots Lietuvas un šogad arī Igaunijas veikalu tīklā, Rimi pircējiem došot iespēju iegādāties zemnieku saimniecību produkciju.

Zemnieku veikaliņa Klēts platība ir 70 m2, tas nodrošināšot 10 jaunas darba vietas.

«Zemnieku veikaliņa Klēts izveide Rimi hipermārketā ir nozīmīgs solis uz priekšu Rimi un zemnieku sadarbības paplašināšanā. Tā ir iespēja mazajiem ražotājiem, kas ražo kvalitatīvas un savā ziņā pat ekskluzīvas preces nelielos apjomos, savu produkciju tirgot Rimi veikalu plauktos,» norāda Valdis Turlais, SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.