Jaunākais izdevums

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Konkursa otrajā kārtā komisija klātienē uzklausīja pretendentu redzējumu par Liepājas SEZ pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un Liepājas SEZ pārvaldnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko četru gadu laikā. Komisija vērtēja tādas kompetences, kā komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz attīstību, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, zināšanas un izpratne par labu korporatīvo pārvaldību, zināšanas risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, zināšanas par ostu darbību un reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Komisija 7.jūnija sēdē konkursa otrajā kārtā nolēma ieteikt Liepājas SEZ valdei iecelšanai pārvaldnieka amatā Hmieļevski, kurš bija ieguvis pārliecinoši augstāko novērtējumu. Liepājas SEZ valde izvērtēja komisijas ziņojumu un Liepājas SEZ pārvaldnieka amatā apstiprināja Hmieļevski.

Jau ziņots, ka Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš 2021.gada novembrī atstāja amatu personīgu iemeslu dēļ. Lapiņš pārvaldi vadīja kopš 2016.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzsāk Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā vides piesārņojuma

Db.lv, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sadarbosies atkrastes vēja enerģijas atbalsta bāzes izveidošanai Liepājas ostā

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis 19.aprīlī vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Moving Energy" parakstīja sadarbības memorandu ar Esbjergas ostas izpilddirektoru Henriku Theilgardu, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvalde un Esbjergas osta ar sadarbības memorandu paziņoja, ka turpinās attīstīt savas attiecības, stiprinot sadarbību, jūras vēja enerģijas nozarē un graudu loģistikā. Esbjergas ostai ir liela pieredze vēja parku atbalsta bāzes izveidē, kas aptver tehniskus, finanšu, būvniecības, uzstādīšanas un uzturēšanas un citus jautājumus, kas saistīti ar atkrastes vēja enerģijas nozari.

Liepājas SEZ pārvalde ir ieinteresēta attīstīt priekšostu kā atbalsta centru atkrastes vējparkiem Baltijas jūras austrumu daļā. Abas puses ir atvērtas sadarbībai un zināšanu apmaiņai, lai veicinātu savstarpēju sadarbību, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsētas Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ostas noliktavas Brīvostas ielā, Liepājā. Noliktavu kopējā platība ir 6018,2 m2 un LSEZ SIA “Ekers Stividors LP” plāno tur uzglabāt atjaunojamo energoresursu kravu - koksnes granulas, kas ir salīdzinoši jauns kravu veids Liepājas ostā.

Kopumā 2022. gada februārī Liepājas ostas uzņēmēji pārkrāvuši 727 856,98 tonnas dažādu kravu no kurām lielākais apgrozījums bija beramkravu grupā – 501,5 tūkst. tonnu, joprojām labus rezultātus uzrāda kravu pārvadājumi regulārajā prāmja līnijā Liepāja-Travemunde un konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska. Kopumā februārī apkalpoti 148 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3635 pasažieri.

Februārī beramkravas veidoja 69 % no visām kravām. Lielākais kravu apgrozījums bija lauksamniecības kravu ( 335,6 tūkst. t) segmentā, vienlaikus nodrošinot gan atjaunojamo energoresursu ( 92,5 tūkst. t), gan celtniecības materiālu (41,4 tūkst. t) kravu plūsmu. Ģenrālkravu apgrozījums bija 175,0 tūkst. tonnu jeb 24 %, bet lejamkravas veidoja 7% jeb 51,3 tūkst. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas valstspilsētas Būvvalde 24.janvārī pieņēmusi ekspluatācijā izbūvētos zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras objektus abpus Tirdzniecības kanālam, ko īstenoja Liepājas SEZ pārvalde LAD projekta “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta” ietvaros.

Vecās ostmalas pusē rekonstruētas piestātnes Nr.83, Nr.85,Nr.86 un Nr.87, savukārt Jaunliepājas pusē atjaunotas piestātnes Nr.71 un Nr.72, kā arī Atslēdznieku ielas posms. Kopumā sakārtotas piestātnes vairāk nekā 600 metru garumā - ~ 360 metri no tiem Vecliepājas pusē, savukārt ~240 metri Jaunliepājā. Tāpat sakārtots Atslēdznieku ielas posms 800 metru garumā, kas nodrošina zivju izkraušanu un zvejnieku transporta kustību uz un no piestātnes. Ostas autoceļa posms ir ieguvis cieto segumu un līdz ar to ostas teritorijā vairs nav koplietošanas autoceļi ar zemes segumu.

Darbus veica SIA “Tilts” ar kuru līgumu Liepājas SEZ pārvalde noslēdza 2021.gada 7.aprīlī par kopējo summu 2 616 525,45 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atgādināsim, ka projektu ietekmēja ģeopolitiskā situācija un būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kā rezultātā pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma 2022.gada pavasarī uzņēmums neatsāka darbus. Meklējot labāko risinājumu, lai iesākto projektu pabeigtu, Liepājas SEZ pārvalde noslēdza vienošanās ar SIA “Tilts” un darbi tika pabeigti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas kapitāla uzņēmums "Liepāja Steel" nolēmis atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju un pirms trīs gadiem nopirkto tēraudkausēšanas krāsni vedīs prom uz Turciju, 28.augustā vēstīja LTV.

LTV norāda, ka uzņēmums neslēpj vilšanos, ka ar Liepājas domi un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi tā arī nav izdevies vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepāja neatkāpjas no plāna bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā izveidot dabai draudzīgu industriālo parku.

Turku investors gaida valdības lēmumu 

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas...

SIA "Liepāja Steel" juristi šobrīd kārto nepieciešamo dokumentāciju par "Liepājas metalurga" tēraudkausēšanas krāsns demontāžu. To, kad tā tiks aizvesta no Liepājas, uzņēmuma valdē vēl nezināja teikt, taču kavēties tā nav ieinteresēta, lai vairs nebūtu ilgāk jāmaksā zem krāsns esošās zemes nomas maksa. Izdevumi kopš krāsns pirkuma esot ļoti lieli, norāda LTV.

Visa aptuveni 120 hektāru lielā "metalurga" teritorija pieder Liepājas SEZ un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par mūsdienīga industriālā parka attīstību.

Šobrīd Liepājas dome un SEZ pārvalde strādā, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus "metalurga" bijušās teritorijas attīrīšanai no vēsturiskā piesārņojuma, piemēram, mazuta un radiācijas, cerot, ka pēc tam straujāk varētu attīstīties arī šeit iecerētais videi draudzīgais industriālais parks.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) panākta vienošanās par Somijas uzņēmuma “Crimppi” ienākšanu Latvijā.

Vāsas pilsētā 2000. gadā dibinātais uzņēmumus “Crimppi” ir Somijas vadošais vadu instalāciju un elektronisko komponenšu ražotājs medicīnas, enerģētikas un elektronikas sektoram. Plānots, ka rūpnīca uzsāks ražošanas procesu jau šī gada pirmajā ceturksnī.

“Latvijas rūpnīca paplašinās mūsu uzņēmumu grupas tīklu un ļaus klientiem nodrošināt labāku apkalpošanas servisu. Pateicoties jau esošajām iestrādēm ražošanu būs iespējams uzsākt samērā strauji. Sākotnēji plānots uz Liepājas pārcelt daļu no pasūtījumiem, kas ienākuši Horvātijas rūpnīcā,” stāsta “Crimppi” izpilddirektors Timo Harri.

Latvija par jaunās rūpnīcas vietu izvēlēta ģeogrāfisku un vides apsvērumu dēļ, kas samazinās iekšējo transportu starp uzņēmuma ražotnēm kā arī ievērojami samazinās produkcijas piegādes attālumu un laiku klientiem. Latvija izvēlēta kā labākā investīciju vieta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, izvērtējot gan darbaspēka, gan arī loģistikas aspektus. Juridisko atbalstu projektam sniedza Rödl & Partner.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas uzņēmēji 2023. gada jūlijā pārkrāvuši 458 222, 47 tonnas dažādu kravu un aktīvi gatavojās jaunajai graudaugu sezonai, kas tradicionāli sākas 1. augustā un turpinās līdz nākamā gada 1. augustam.

2022./2023. gada graudaugu sezonā Liepājas ostā pārkrautas 3156,7 tūkst. tonnas lauksaimniecības kravu. Kā norāda uzņēmēji, katra graudaugu sezona ir atšķirīga, ko nosaka graudaugu sezonas ražīgums un tirgus nosacījumi.

Lai arī šobrīd vēl grūti prognozēt kāda būs jaunā graudaugu sezonu, ko spēcīgi ietekmēja gan ilgstošais sausums vasaras pirmajā pusē, gan spēcīgās lietus gāzes ar vēju un krusu, kas nodarīja nopietnus postījumus augusta sākumā, Liepājas ostas uzņēmumi uzsākuši jaunās graudaugu sezonas graudu kravu pieņemšanu. LSEZ SIA Dan Store graudaugu termināls pirmo miežu kravu pieņēma jau 14. jūlijā, nedaudz vēlāk arī kviešu un rapšu graudaugus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kazahstānas transporta nozares uzņēmēji Liepājā pārrunā attīstības perspektīvas

Db.lv, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 1.februārī vienas dienas darba vizītē viesojās Kazahstānas loģistikas uzņēmuma KAZLOGISTIS delegācija kopā ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par Latvijas un Kazahstānas sadarbību, nodrošinot transporta koridoru starp abām valstīm un lai pārrunātu jaunu Eirāzijas transporta ceļu attīstības perspektīvas, meklējot alternatīvus kravu plūsmas koridorus.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par noteikto sankciju ievērošanu un vēl stingrāku kravu pārbaudi starp Centrālāziju un Eiropu.

"Mēs redzam plašas iespējas, lai eksportētu Kazahstānas preces caur Latvijas ostām t.sk. Liepāju uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm. Jau 2022.gadā ievērojami pieauga preču apmaiņa. Ja 2021.gadā tā veidoja 58 milj. USD, tad jau 2022.gadā pēc mūsu rīcībā esošās informācijas preču apgrozījums bija 216 milj. USD vērtībā. Tās ir visdažādākās kravas - kvieši, eļļas, ogles un citas. Tās ir kravas, kurām ir visi izcelsmes dokumenti un sertifikāti, kuri apliecina, ka tās ir Kazahstānas preces," komentē Kazahstānas transporta nozares uzņēmēju savienības "KAZLOGISTICS" ģenerāldirektors Erlans Absatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis

Jānis Goldbergs, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.

2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Fragments no intervijas

2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru