Jaunākais izdevums

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Jaunajā ražotnē plānots veikt dažāda veida metāla virsmu apstrādi, piemēram, cinkošanu, hromēšanu, niķelēšanu un elektropulēšanu. SIA “ICS Steel” savu darbību uzsāka 2022. gadā nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā. Šobrīd uzņēmumā strādā 22 cilvēki un viņu skaitu drīzumā plānots palielināt. To nosaka pieprasījums pēc metālapstrādes pakalpojumiem.

SIA “ICS Steel” valdes loceklis Uldis Klapers uzsver, ka Liepājā ir ļoti daudz metālapstrādes uzņēmumi, kas ir jau esošie un potenciālie klienti. ”Pieprasījums ir liels, jo šodien ir svarīgi maksimāli optimizēt izmaksas un laiku. Kvalitatīvu metāla virsmu pārklāšanas pakalpojumu Liepājā iepriekš nebija iespējams saņemt un metālapstrādes uzņēmumi saražotās detaļas apstrādei sūtīja uz citām valstīm. Tagad visas tās lietas, ko saražo Liepājas metālapstrādes uzņēmumi, maksimāli īsā laikā un augstā kvalitātē pārklāj ar nepieciešamo materiālu SIA “ICS Steel”.

Laika posms no idejas līdz jaunai rūpnīcai bija aptuveni pieci gadi, pārvarot dažādus šķēršļus, bet rezultāts esot tā vērts. Biznesa idejas piepildīšanā SIA “ICS Steel” strādājis ciešā sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis neslēpj, ka ir ļoti liels prieks, ka blakus skandināvu kapitāla uzņēmumiem jaunas rūpnīcas būvē arī pašmāju uzņēmēji. “Ļoti svarīgi, lai Liepājā un Latvijā attīstās Latvijas kapitāluzņēmumi, jo tas rāda mūsu valsts spēku arī ekonomikā.”

SIA “ICS Steel” turpina jauno iekārtu testēšanu jaunajā ražotnē, bet ar pilnu jaudu plāno tur strādāt no marta. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis ir pārliecināts, ka pēc diviem gadiem “ICS Steel” būs spēcīgākais uzņēmums Baltijā šajā jomā. “Mums ir Eiropā lielākā elektropulēšanas līnija nerūsējošam tēraudam. Otra tāda ir tikai pāri okeānam - Amerikā. Tādu izmēru nekur citur uztaisīt nevar, tur esam vienīgie. Esam inovatīvi izdomājuši tehnoloģiju, kā to paveikt, jo līdz šim to īsti nevarēja izdarīt.”

Plānojot uzņēmējdarbības attīstību, SIA “ICS Steel” tuvāko gadu laikā blakus jaunajai rūpnīcai iecerējis vēl divas ražošanas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā būvēs atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) panākta vienošanās par Somijas uzņēmuma “Crimppi” ienākšanu Latvijā.

Vāsas pilsētā 2000. gadā dibinātais uzņēmumus “Crimppi” ir Somijas vadošais vadu instalāciju un elektronisko komponenšu ražotājs medicīnas, enerģētikas un elektronikas sektoram. Plānots, ka rūpnīca uzsāks ražošanas procesu jau šī gada pirmajā ceturksnī.

“Latvijas rūpnīca paplašinās mūsu uzņēmumu grupas tīklu un ļaus klientiem nodrošināt labāku apkalpošanas servisu. Pateicoties jau esošajām iestrādēm ražošanu būs iespējams uzsākt samērā strauji. Sākotnēji plānots uz Liepājas pārcelt daļu no pasūtījumiem, kas ienākuši Horvātijas rūpnīcā,” stāsta “Crimppi” izpilddirektors Timo Harri.

Latvija par jaunās rūpnīcas vietu izvēlēta ģeogrāfisku un vides apsvērumu dēļ, kas samazinās iekšējo transportu starp uzņēmuma ražotnēm kā arī ievērojami samazinās produkcijas piegādes attālumu un laiku klientiem. Latvija izvēlēta kā labākā investīciju vieta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, izvērtējot gan darbaspēka, gan arī loģistikas aspektus. Juridisko atbalstu projektam sniedza Rödl & Partner.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Severstal Distribution" (tagad - SIA "Marcegaglia Baltics") pagājušajā gadā strādāja ar 341,847 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta 170,026 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums strādāja līdz 2022.gada 1.martam, un, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas pret Krieviju, kā arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja Alekseja Mordašova iekļaušanas sankciju sarakstos, uzņēmuma saimnieciskā darbība tika iesaldēta. Līdz ar to 2022.gada rezultāti nav objektīvi salīdzināmi ar 2021.gada rezultātiem.

"Severstal Distribution" apstādināja saimnieciskos procesus, kā arī pārtrauca kravu piegādes klientiem. Turpmāk uzņēmums koncentrējās uz galvenajām funkcijām, kas vērstas uz pamatvajadzību nodrošināšanu un darbības uzturēšanu. Arī uzņēmuma maksājumi tika ierobežoti un notika tikai tādā mērā, lai varētu turpināt pastāvēt. Darbības ar naudas līdzekļiem tika veiktas, balstoties uz to valstu regulatoru atļauju saņemšanu, kurās "Severstal Distribution" bija atvērti konti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ražošanas ēka Nr. 6, kas atrodas Ventspils brīvostas industriālajā zonā, ir nodota ekspluatācijā, un ir parakstīts nomas līgums ar SIA “Forpet Baltic” par ēkas izmantošanu ražošanas vajadzībām.

Uzņēmums ēkā paredzējis ražot inovatīvas kafijas glāzītes, to vāciņus un citus konteinerus no atkārtoti pārstrādātas plastmasas. Ražotne izcelsies tehnoloģiskā risinājuma ziņā – izmantojot patentētu austriešu tehnoloģiju New Generations Recycling, no kā tiek izgatavoti iepakojuma materiāli, iepakojumus ir iespējams pārstrādāt neierobežoti daudz reižu.

Kompānijas sākotnējās investīcijas sasniegušas 16 miljonus eiro, summāri pirmajos četros gados ražošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 34 miljonus eiro. Plānotie realizācijas apjomi: 1800 miljoni vāciņu, 360 miljoni glāzīšu, 10 000 tonnas rPET plēves ražošanas piektajā darbības gadā, ko eksportēt uz ES un citiem pasaules reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervāciju.

Projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām. Šobrīd ir uzsākta pirmās kārtas K1 korpusa būvniecība un plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā būs 54 dzīvokļi. Dzīvokļu cenas – sākot no 90 000 eiro.

Attīstības projektā kopumā ietilpst trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta. “Lucavsalas” projekta pirmās kārtas, K1 korpusa ietvaros, tiks uzbūvēta viena deviņu stāvu ēka, kur būs pieejami 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām. Dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) paziņojuma par līguma laušanu ar SIA "Velve" saistībā ar vairākkārtēju līguma termiņu nepildīšanu un citiem līguma pārkāpumiem būvnieks atteicies ielaist būvobjekta teritorijā slimnīcas pārstāvjus un tiesu izpildītājus, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

2020.gada 27 augustā noslēgtais līgums starp slimnīcu un SIA "Velve" paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts PSKUS valdījumā. Pēc Vārpas paustā, trešdien, 7.februārī, slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet SIA "Velve" pārstāvji atteikušies tos ielaist būvobjekta teritorijā.

Stradiņa slimnīca lauž līgumu ar Velvi 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi...

PSKUS vadība jau iepriekš pauda bažas, ka būvnieks varētu nesadarboties, un trešdien tās apstiprinājās. Slimnīca aicina SIA "Velve" uz sarunu par būvobjekta nodošanas kārtību, cerot, ka ""Velves" pusē sapratne par konstruktīvas sarunas nepieciešamību ņems virsroku pār emocijām".

Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no pretdarbībām Stradiņa slimnīca nemainīs savu lēmumu. Mūsu personāls un pacienti ir pelnījuši strādāt un ārstēties cienīgos un ārstniecības procesam atbilstošos apstākļos, tostarp kvalitatīvi izbūvētās un drošās telpās, tāpēc - jo ātrāk spēsim vienoties, jo labāk Latvijas sabiedrībai. Uz to es aicinu "Velvi,"" uzsver PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Komentējot esošo situāciju, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības īstenošanā jau ilgstoši ir novērotas problēmas. Šī iemesla dēļ VM pagājušā gada oktobrī atcēla tā brīža PSKUS padomi un iecēla jaunu pagaidu padomi, kas, izvērtējot situāciju un visu pieejamo informāciju par būvniecības gaitu, izteica neuzticību PSKUS valdei, kura nespēja nodrošināt būvniecības procesa un finanšu plūsmas efektīvu pārraudzību un īstenošanu, savlaicīgi neidentificējot riskus un apdraudot projekta īstenošanu.

Pēc Šneidera paustā, VM pilnībā uzticas PSKUS esošās vadības lēmumiem un uzskata, ka tā ir PSKUS valdes izšķiršanās, vai turpināt vai neturpināt līgumu ar jaunās PSKUS A2 ēkas būvnieku SIA "Velve".

VM vērtējumā, PSKUS veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepieciešamo un neatliekamo būvdarbu turpināšanu, kā arī saglabātu darbu un ieguldījumus, vienlaikus veicot nepieciešamās darbības un procedūras, lai iespējami ātrāk varētu tikt izvēlēts cits būvnieks, kas varētu ēku pabeigt.

"Gan valsts, gan slimnīcas un pacientu interesēs ir, lai slimnīcas A2 ēka tiktu uzbūvēta iespējami ātrāk, darbs būtu izdarīts kvalitatīvi un ēka būtu droša," uzsvēra Šneiders.

Jau ziņots, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī būvkompānija "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Šī gada 6.februārī slimnīca paziņoja, ka no 13.februāra lauzīs līgumu ar "Velvi" par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums lauzts vienpusēji.

Slimnīcas padome norāda, ka "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.

Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā atklāta Valsts drošības dienesta (VDD) jaunā ēka, informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

VDD jauno ēku Rīgā, VEF rajonā Brīvības ielā, sāka celt 2020.gada izskaņā, bet valdība lēmumu par tās izveidi bija pieņēmusi vēl vairākus gadus iepriekš. Būvdarbus Brīvības ielā 207 atbilstoši "Sarma&Norde arhitekti" izstrādātajam projektam veica AS "UPB", bet informācija par projekta izmaksām netika atklāta kā klasificēta.

Tolaik projekts saņēma virknes vietējo iedzīvotāju un tuvējo nekustamo īpašumu attīstītāju nopēlumu, jo nams tapa bijušā velotreka vietā, kur tika saskatītas iespējas izveidot parku. Saeimas Nacionālās drošības komisija savā atzinumā tomēr pauda, ka VDD jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana "pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama", tāpēc ēka esot jāceļ tieši noskatītajā vietā Rīgā, kas vienīgā atbilstot dienesta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru